17. un 18. februārī Briselē norisinās Eiropas Vēža skrīninga un agrīnās atklāšanas politikas samits, kurā Latviju pārstāv Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre Līga Āboliņa. Samits pulcē politikas veidotājus, veselības aprūpes ekspertus un nozares profesionāļus, lai izvērtētu progresu vēža skrīninga attīstībā Eiropā un iezīmētu nākamos soļus, kā Eiropas rekomendācijas pārvērst ilgtspējīgās nacionālajās programmās, jo vēzis joprojām ir viens no būtiskākajiem sabiedrības veselības izaicinājumiem Eiropā, tajā skaitā arī Latvijā.

Parlamentārā sekretāre piedalījās diskusijā, kas vērsta uz nacionālo vēža skrīninga programmu izveidi un efektivitāti, akcentējot Latvijas pieredzi Eiropas līmeņa rekomendāciju iekļaušanā nacionālajās vēža skrīninga programmās. Viņa akcentēja datus par skrīninga aptveri Latvijā, un to pieaugumu  agrīnas vēža atklāšanas stiprināšanā. 

Samita dalībnieki vērtēja ieguvumus no Eiropas Vēža uzveikšanas plāna un stratēģiskajiem projektiem PRAISEU (prostatas vēzis), SOLACE (plaušu vēzis) un TOGAS (kuņģa vēzis), īpaši analizējot uzaicināšanas stratēģiju efektivitāti, vienlīdzīgu piekļuvi un riska izvērtējumā balstītas, personalizētas pieejas. Uzmanības centrā bija izmaksu efektivitāte, agrīnas diagnostikas ekonomiskie ieguvumi un datu kvalitātes uzraudzība, tostarp Eiropas veselības datu telpas sniegtās iespējas. 

L. Āboliņa uzsvēra, ka Latvijā vēža skrīnings, agrīna diagnostika un kvalitātes uzraudzība definēta kā vienota sistēma ar mērķiem, izmērāmiem rādītājiem un dalītu atbildību nacionālajā onkoloģijas plānā 2025.–2027. gadam. Bez politiski apstiprināta plāna rekomendācijas bieži vien paliek tikai īstermiņa pilotprojekti vai teorētiskas labās prakses piemēri. “Latvijā pakāpeniski pieaug skrīninga aptvere, lai gan joprojām tā nav pietiekama. Dati liecina, ka krūts vēža skrīninga programma sniedz reālus rezultātus – 2024. gadā pirmo reizi reģistrēts būtisks krūts vēža mirstības samazinājums, un vairāk nekā 80% skrīningā atklāto gadījumu diagnosticēti agrīnā stadijā. Skrīnings ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā mazināt saslimstību un tās smagās sekas gan cilvēkiem, gan sabiedrībai kopumā, jo dalība programmā saistās ar agrīnu slimības atklāšanu un labākiem ārstēšanas rezultātiem. Mums priekšā vēl ir liels darbs, tajā skaitā jādomā par pakalpojumu pieejamību un jaunām skrīninga programmām.”  

Parlamentārā sekretāre atzīmēja, ka Latvijas progress balstās arī aktīvā iesaistē Eiropas sadarbības projektos. "Latvija koordinē TOGAS projektu kuņģa vēža skrīninga jomā, piedalās SOLACE iniciatīvā plaušu vēža skrīninga attīstībai un izmanto PRAISE-U projekta secinājumus. Kopumā šī sadarbība apliecina, ka efektīva skrīninga ieviešana ir koordinēts, datos balstīts un ilgtermiņa process. Agrīna vēža atklāšana ir stratēģiska valsts izvēle – ieguldījums savlaicīgā diagnostikā nozīmē glābtas dzīvības, mazāku nevienlīdzību un ilgtspējīgākas veselības aprūpes izmaksas nākotnē,” teica L. Āboliņa. 

Latvijā kopš 2020. gada būtiski ir pieauguši iedzīvotāju līdzdalības rādītāji skrīningā: dzemdes kakla vēža skrīningā par 23%, krūts vēža skrīningā par 8%, bet kolorektālā vēža skrīningā par 12%. Līdz 2027. gadam Latvija plāno sasniegt 70% aptveri krūts un dzemdes kakla vēža skrīningā, 35% kolorektālā vēža skrīningā, 90% prostatas vēža skrīningā, kā arī izvērtēt jaunu skrīninga programmu ieviešanas iespējas plaušu un kuņģa vēža jomā. 

Dalībvalstis samitā apmainījās pieredzē par rekomendāciju pārvēršanu nacionālās programmās un uzsvēra nepieciešamību nodrošināt stabilu finansējumu, lai vēža skrīninga programmas kļūtu par ilgtspējīgu veselības aprūpes sistēmas sastāvdaļu visā Eiropā.