Vēža pacienti Saeimas deputātiem iesniegs savu onkoloģijas budžeta portfeli
Ceturtdien, 9. februārī, kad valsts budžeta portfelis tiks svinīgi nodots izskatīšanai Saeimā, arī Latvijas onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības “Onkoalianse” pārstāvji dosies uz Saeimu pasniegt atbildīgajām komisijām un deputātiem simboliski savu – onkoloģijas budžeta portfeli.
Autors: Gatis Šļūka
Ar šo soli “Onkoalianse” vēlas atgādināt par Latvijas vēža pacientu vajadzībām, politiķu solījumiem onkoloģiskās aprūpes pilnveidei, kā arī pacientu prasībām attiecībā uz onkoloģijas jomas finansējumu ilgtermiņā.
Kā uzsver “Onkoalianse”, valsts budžeta apstiprināšanas brīdī arī šogad kārtējo reizi finanšu ministram nākas secināt, ka “divas nozares budžetā nav finansētas pietiekami – tā ir labklājība un veselība, kurām ir būtiski zemāks finansējums nekā vidēji Eiropas Savienībā”.
“Kaut gan onkoloģija 2023. gadā ir noteikta kā viena no veselības jomas prioritātēm, valsts budžeta projekts liecina, ka mēs, vēža pacienti – ap 80 tūkstošiem visā Latvijā – arī šogad turpināsim izjust finansējuma trūkuma smagās sekas. Bieži nesaņemot agrīnu diagnostiku, kas ļautu vēzi atklāt laikus un izārstēt. Paliekot bez valsts apmaksātām jaunākajām zālēm, kas ļautu dzīvot ilgāk. Turpinot gaidīt garās rindās uz izmeklējumiem, ko ne visiem lemts sagaidīt. Bez pietiekama atbalsta un rehabilitācijas, ar ierobežotu paliatīvo aprūpi,” saka Edgars Āboliņš, “Onkoalianses” valdes loceklis.
Traģiski, ka Latviju joprojām saucam par valsti ar vissliktāko vēža pacientu dzīvildzi Eiropas Savienībā – Latvijā tā ir par 12 % zemāka nekā vidēji ES valstīs. Salīdzinot ar Skandināviju, šī atšķirība ir pat 20 %. Turklāt Latgalē situācija ir vēl sliktāka – vecuma standartizētais vēža izraisītās mirstības rādītājs pēdējo 10 gadu laikā šajā reģionā pieaudzis par 15%, kas apliecina – Latvijā nevienlīdzība vēža pacientu aprūpē pastāv ne tikai attiecībā pret ES, bet arī mūsu valsts ietvaros, atklāj nule publiskotie Eiropas Vēža nevienlīdzības reģistra dati. Saslimt ar vēzi Latgalē nozīmē daudz lielāku risku nomirt nekā Rīgā vai Liepājā, uzsver E. Āboliņš.
Saprotot šā brīža prioritātes drošības un aizsardzības jomā, smago globālo ekonomisko situāciju, “Onkoalianse” vēlas atgādināt, ka onkoloģijas jomas attīstību valstī nosaka iepriekšējās valdības 2022. gada jūlijā apstiprināts dokuments jeb Onkoloģijas plāns 2022.-2024. gadam. Tas paredz noteiktus pasākumus, termiņus un atbilstošu finansējumu onkoloģiskās aprūpes uzlabošanai, ļaujot palielināt skrīninga aptveri, pagarināt dzīvildzi un samazināt priekšlaicīgu mirstību.
Jau pērn novembrī “Onkoalinse” lūdza 14. Saeimas jaunievēlētos deputātus pildīt solījumu un atvēlēt šogad nepieciešamo finansējumu valdības apstiprinātajam 2022.-2024. gada Onkoloģija plānam ne tikai tā īstenošanai sākotnēji paredzēto 135,8 miljonu eiro apmērā, bet arī aprēķināto papildu vajadzību jeb 99 miljonu eiro apjomā (Nacionālā veselības dienesta dati). Tas ir pamatoti, jo nekādas rīcībpolitikas un plāni vieni paši, lai cik skaidri un labi uzrakstīti, nespēs mainīt un uzlabot situāciju – tam ir nepieciešams nopietns un adekvāts finansējums.
2023. gada valsts budžeta projekta izskatīšanas procesā “Onkoalianse” aicina Saeimas deputātus onkoloģijas nozares vajadzības saglabāt par augstu prioritāti un turpināt politiķu iesākto - meklēt risinājumus, kas nodrošinātu Onkoloģijas plāna īstenošanai nepieciešamos līdzekļus atbilstoši valdības lemtajam pilnā apmērā (2023. gadā papildus nepieciešamais finansējums ir 69 milj. eiro, bet valsts budžeta vidējā termiņa (2023.-2025.) ietvarā deficīts onkoloģijas nozarei ir 216 miljoni eiro).
“Onkoloģija ar katru dienu kļūst “ jaunāka “. Tie ir bērni, māmiņas, mātes, tēvi un vectēvi. Daudzi no viņiem ir savos labākajos darba un dzīves gados, strādā, audzina bērnus, aprūpē ģimenes. Mēs jau neprasām neko lieku - tikai to, kas valdības apsolīts. Esam un arī turpmāk gribam būt valsts patrioti, bet tas iespējams vien tad, ja cilvēks izjūt valsts rūpes, atbalstu un doto solījumu izpildi,” saka E. Āboliņš.
