Latvijā pieaug vēža slimnieku skaits, un to bieži atklāj jau pēdējā stadijā, kad tradicionāli ķīmijterapija vairs nepalīdz un atlabšanai nepieciešamas modernākas zāles. Daudzviet Eiropā ir standarta terapija jau vairāk nekā desmit gadus, bet Latvijā lielākoties ārstēšanu nefinansē, šodien vēsta žurnāls "Ir".

Pēdējā desmitgadē onkoloģijas pacientu skaits pieaudzis par gandrīz 40%. Ik gadu vēzis tiek atklāts aptuveni 11 500 Latvijas iedzīvotāju, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati.

Šobrīd Latvijā vēža slimnieku skaits tuvojas 80 000. Vēzis ir otrais biežākais nāves cēlonis Latvijā pēc asinsrites sistēmas slimībām. Daudziem audzēju joprojām atklāj vēlīnā stadijā, kad palīdzēt var vienīgi jaunās paaudzes medikamenti - tā sauktā mērķterapija, kas bloķē vēža šūnu attīstību. Taču dārdzības dēļ valsts tos pārsvarā nekompensē. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ mirstība no ļaundabīgiem audzējiem Latvijā ir ievērojami augstāka nekā Rietumeiropā.

Eiropas Savienības statistikas biroja dati ir šokējoši: gandrīz pusi (48,5%) nāvju Latvijā varētu novērst, ņemot vērā mūsdienu medicīnas iespējas. Sliktāki rādītāji ir vienīgi Rumānijā. Zarnu un krūts vēzis ir biežākie "novēršamās nāves" iemesli tūlīt pēc infarkta un insulta.

Veselības ekonomikas asociācijas dati liecina: no 30 modernajiem medikamentiem, ko visbiežāk izmanto vēža ārstēšanai Eiropas valstīs, Latvijā kompensē piecus un tikai pacientiem ar salīdzinoši retām diagnozēm. Piemēram, mērķterapijas zāles "Erbitux" kompensē galvas un kakla, taču ne zarnu vēža pacientiem, kuru ir daudz vairāk.

Pacientiem, kam ir visbiežāk sastopamais vēzis - zarnu, plaušu, ādas un prostatas -, no valsts nepienākas neviens modernais medikaments. Ārstē ar tādām pašām zālēm kā 80.gados.

Latvijas Onkoloģijas centra ķīmijterapijas nodaļas vadītāja Signe Plāte un Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas priekšsēdētāja Gunta Purkalne - norāda: ja slimība nav ielaista, var iztikt arī ar "vecajiem" medikamentiem. Taču progresējoša metastātiska vēža gadījumos iespēja iegūt pilnu remisiju bez mērķterapijas ir ļoti maza. Jaunās paaudzes zāles var uzlabot pacientu labsajūtu un darbaspējas, pagarināt mūžu, kā arī ļauj nodzīvot ilgāku periodu bez slimības atgriešanās.

"Mums ir pacienti ar zarnu audzējiem ceturtajā stadijā, kas pērk zāles paši un dzīvo 7-10 gadus," saka Plāte. Iznākums gan ir atkarīgs no katra individuālā gadījuma - slimības paveida un pacienta kopējā veselības stāvokļa.

30 sarakstā iekļautos medikamentus nevar uzskatīt par inovācijām, bet standarta terapiju, ko Eiropā lieto jau 10 līdz 15 gadus. Piemēram, "Avastin" reģistrēts Eiropas Zāļu aģentūrā 2005.gadā. Zāļu pieejamības jomā Latvija šobrīd atpaliek ne tikai no Lietuvas un Igaunijas, bet pat no Rumānijas.

Viens no iemesliem ir veselības aprūpes finansējums. Pēc Pasaules Bankas datiem, 2014.gadā Latvijā tas bija tikai 5,9% no IKP. Tas ir otrais zemākais ES, kur vidējais rādītājs ir ap 10%.

Ik gadu zāļu kompensācijas izdevumi aug, taču tas notiek par lēnu, it īpaši onkoloģijas jomā (šobrīd valsts kompensē ap 20 miljoniem eiro gadā). Naudu jaunām zālēm var atrast tikai tad, ja izdodas kaut ko ietaupīt.

LETA