Veselības problēmu dēļ darbu biežāk kavē jaunieši un darbinieki ar lielākiem ienākumiem
Veselības problēmu dēļ Latvijā darbu biežāk kavē jaunieši, darbinieki ar lielākiem ienākumiem un augstāku izglītību, taču ilgāk slimo gados vecāki, trūcīgāki, kā arī iedzīvotāji ar zemāku izglītību, teikts Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publiskotajā iedzīvotāju veselības apsekojumā.
Pēc apsekojuma datiem, 2014.gadā 29,4% nodarbināto Latvijā neieradās darbā veselības problēmu dēļ, kamēr 2008.gadā, kad notika iepriekšējais apsekojums, 27,9% nodarbināto kavēja darbu veselības problēmu dēļ.
"Kopā 2014.gadā nodarbinātie veselības problēmu dēļ kavēja darbu piecus miljonus dienu. Biežāk darbu kavēja jaunieši, kā arī nodarbinātie ar augstākiem ienākumiem un izglītību. Tomēr ilgāk slimoja gados vecāki, trūcīgāki, nodarbinātie ar zemāku izglītību, kā arī Vidzemē un Latgalē strādājošie," klāstīja statistikas pārvaldē.
Pēc statistikas pārvaldes datiem, nodarbinātie ar zemākiem ienākumiem retāk kavēja darbu veselības problēmu dēļ. 2014.gadā veselības problēmu dēļ darbu kavēja 24,9% nodarbināto ar zemākajiem ienākumiem, kas ir par 4,5 procentpunktiem mazāk nekā vidēji Latvijā (29,4%) un par 6,4 procentpunktiem mazāk nekā nodarbinātie ar augstākajiem ienākumiem.
Kopumā biežāk veselības problēmu dēļ darbā neieradās jaunāki iedzīvotāji (34,6% sieviešu 15-24 gadu vecumā, 33,7% sieviešu 25-34 gadu vecumā un 35,7% vīriešu 15-24 gadu vecumā), iedzīvotāji ar augstākiem ienākumiem (31,3%), augstāko izglītību (31,1%), kā arī Rīgā nodarbinātie (33,6%). Būtiski mazāk nodarbināto kavēja darbu veselības problēmu dēļ Zemgales un Latgales reģionā - attiecīgi 20,9% un 25,5% nodarbināto.
2014.gadā nodarbinātie, kuri kavēja darbu veselības problēmu dēļ, slimoja vidēji 19,4 dienas gadā (2008.gadā - 21,1 dienu). Visbiežāk - 61,1% nodarbināto - gada laikā kavēja darbu līdz 10 dienām ieskaitot. Līdz piecām dienām gadā darbu kavēja 35,5% nodarbināto, 26,6% nodarbināto kavēja darbu 11-30 dienu, bet 12,3% - vairāk nekā mēnesi. Reģionu dalījumā vismazāk veselības problēmu dēļ darbu kavēja nodarbinātie Pierīgas reģionā (vidēji 15,5 dienas gadā), bet visvairāk - Vidzemes un Latgales reģionā (vidēji 24,9 dienas).
Vīriešiem un sievietēm kavēto dienu skaits veselības problēmu dēļ būtiski neatšķiras (attiecīgi 18,6 un 20,2 dienas vidēji gadā), bet atšķiras vecumgrupu rādītāji dzimumu dalījumā. Ja nodarbinātie 15-24 gadu vecumā kavēja darbu vidēji 12 dienas (vīrieši - 13,5; sievietes - 10,2 dienas), tad nodarbinātie 55-64 gadu vecumā krietni ilgāk - vidēji 29,2 dienas (vīrieši - 31,4; sievietes - 27,6 dienas).
Statistikas pārvaldē arī minēja - jo zemāks ir nodarbināto sociāli-ekonomiskais stāvoklis, jo lielāks ir vidējais kavēto dienu skaits. Nodarbinātie ar augstāko izglītību kavēja darbu vidēji 13,5 dienas gadā, kamēr nodarbinātie ar vidējo izglītību - 22,6 dienas, bet ar pamatizglītību - 25,2 dienas. Nodarbinātie ar vismazākajiem ienākumiem darbu kavēja vidēji 22,5 dienas gadā, bet ar lielākajiem ienākumiem - 15,2 dienas.
Dati par Latvijas iedzīvotāju darba kavējumiem veselības problēmu dēļ 2014.gadā iegūti Eiropas iedzīvotāju veselības apsekojumā. Tajā aptaujāti septiņi tūkstoši Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 gadiem. Rādītājā iekļautas nodarbināto kavētās darba dienas, kuras ir reģistrētas administratīvajos reģistros, kā arī darba kavējumi, par kurām nav izsniegtas darbnespējas lapas vai nav apmaksāta prombūtne slimības dēļ. Rādītājā nav ietvertas ar dzemdībām un bērnu slimību saistītie darba kavējumi.
Apsekojuma mērķis ir iegūt informāciju par Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāju veselības pašnovērtējumu, dzīves veidu, veselības aprūpes pakalpojumu izmantošanu un pieejamību saistībā ar iedzīvotāju sociāli ekonomiskiem rādītājiem. Iedzīvotāju veselības apsekojums notika visās ES dalībvalstīs, kā arī Islandē un Norvēģijā.
LETA
