Veselības ministrs uzskata – vēl lielāks finansējuma samazinājums ārstniecībā radīs dramatiskas sekas iedzīvotāju veselības aprūpē
Vakar, 7.aprīlī Ministru kabineta sēdē noraidīts Veselības ministrijas iesniegtais apstrīdējums pagājušās nedēļas valdības sēdes protokolam, kurā apspriesti plānotie grozījumi 2009. gada valsts budžetā.
Tas nozīmē, ka arī mediķiem tiek piemērots atalgojuma samazinājums par 20% nevis par 10%, kā vienojās valdības veidošanas gaitā. Atkārtoti jāatzīmē, ka valsts nemaksā mediķiem algas, bet apmaksā konkrētu veikto ārstēšanu katrā iestādē, līdz ar to budžeta samazinājums ārstniecības iestādēs jau no 2009. gada sākuma ir nopietni samazinājis (pat virs 25 %) algas mediķiem. Tāpat noraidīts Veselības ministrijas lūgums nepakļaut mehāniskam samazinājumam konkrētas ārstniecības programmas, kas vistiešākā veidā skar iedzīvotājus.
Kā uzsver veselības ministrs Ivars Eglītis: ‘’Es tomēr vēl ceru, ka man izdosies ministru prezidentu un finanšu ministru pārliecināt par tālāka veselības finansējuma samazinājuma dramatiskajām sekām un izdosies izskaidrot veselības aprūpes finansēšanas principus. Vēl lielāks budžeta samazinājums būtiski pagarinās rindas un pieejamību valsts apmaksātai ārstēšanai. Jāatzīmē, ka jau šobrīd pacientu paaugstinātie pacientu līdzmaksājumi netiek maksāti pilnā apmērā un ārstniecības iestādes saskaras ar grūtībām savu izmaksu segšanā un atalgojumu izmaksāšanā strādājošajiem. Mēs nevaram pateikt, ka katru piekto akūto pacientu neārstēsim vai arī neārstēsim pacientus ar konkrētām saslimšanām. Saprotot kritisko stāvokli, tomēr uzskatu, ka valstiski jānosaka prioritātes - kā veselības aprūpe un drošība bez kuru atbalsta nebūs jēgas nekādiem tautsaimniecības attīstības plāniem, jo nebūs cilvēku kas tos realizē.’’
Veselības ministrs arī norāda, ka Veselības ministrija pirmā uzsākusi visradikālākās pārvaldes reformas, kas jau iesniegtas izskatīšanā Ministru kabinetā. Šī gada laikā paredzēts uz pusi samazināt veselības aprūpes administrējošo iestāžu skaitu. Ar ļoti smagām diskusijām un iebildumiem sabiedrībā pārtraukts slimnīcas finansējums 13 mazajām slimnīcām. I.Eglītis: ‘’Mēs nevaram ar nākamo mēnesi aizslēgt vēl pusi no rajonu lokālajām slimnīcām, kamēr nav nostabilizējusies mājas aprūpe, ambulatorais dienests, vienots neatliekamās palīdzības dienests. Šobrīd jau tiek realizēta virzība uz ambulatoro aprūpi, kas ir izmaksu ziņā lētāka un aptver lielāku pacientu skaitu. Turpretim slimnīcu ārstēšana tiek novirzīta uz lielajām neatliekamās palīdzības slimnīcām, kurās var sniegt intensīvu un kvalificētu palīdzību. Šīs mūsu noteiktās prioritātes saskan arī ar Starptautiskā Valūtas fonda uzstādītajām prasībām par slimnīcu finansējuma īpatsvara samazināšanu veselības budžetā.’’
Kaut arī finansējuma prioritātes un sadalījums ir katras dalībvalsts kompetence, tomēr Eiropas Komisijas sociālās aizsardzības komitejas 13. februāra kopīgajā ziņojumā par sociālo aizsardzību un sociālo integrāciju ES dalībvalstīs attiecībā uz Latviju norādīts - ‘’jānodrošina, lai publiskā sektora izdevumu samazinājums neskartu veselības aprūpi, ņemot vērā slikto iedzīvotāju veselības stāvokli un nelielos kopējos izdevumus.’’
