Veselības ministrs un Valsts prezidents pārrunā slimnīcu tīkla attīstības plānu un veselības nozares lomu valsts drošībā
Šodien, 16. janvārī, Rīgas pilī norisinājās Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča tikšanās ar veselības ministru Hosamu Abu Meri, kuras laikā tika pārrunātas veselības nozares prioritātes 2026. gadā un stratēģiskie mērķi veselības aprūpes noturībai un ilgtspējīgai attīstībai. Veselības ministrs sarunā uzsvēra, ka iedzīvotāju vajadzības nozīmīgi pārsniedz valsts budžeta iespējas un ilgstošais nepietiekamais finansējums, personāla izaicinājumi un pandēmijas sekas ir galvenie cēloņi veselības pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai.
Ministrs arī uzsvēra, ka, neraugoties uz šiem izaicinājumiem, Veselības ministrija ciešā sadarbībā ar nozares organizācijām un ekspertiem strādā pie kvalitatīviem uzlabojumiem pašā veselības aprūpes sistēmā.
Hosams Abu Meri Valsts prezidentu informēja par Ministru kabinetā šonedēļ apstiprināto informatīvo ziņojumu par slimnīcu tīkla attīstību, kas paredz pāreju uz 3 līmeņu modeli un pakāpenisku veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes, pieejamības un efektivitātes celšanu visā valstī. Ministrs akcentēja, ka visas valsts slimnīcas turpinās darbu un pārmaiņu ieviešanā katru slimnīcu vērtēs individuāli, ņemot vērā vietējo iedzīvotāju vajadzības, reģionālās īpatnības un pierobežas drošības apsvērumus. Pakāpeniski tiks pārskatīti aprūpes pamatprofili, kvalitātes rādītāji un pacientu novērošanas kritēriji, lai nodrošinātu drošu un efektīvu aprūpi. Ministrs uzsvēra, ka pāreja uz trim līmeņiem palīdzēs ikvienam pacientam skaidri saprast, kur pieejami konkrēti pakalpojumi un kur nepieciešama specializēta palīdzība.
Pakalpojumu pieejamības uzlabošanai Hosams Abu Meri uzsvēra nozares digitālo attīstību – līdz maija sākumam notiek pāreja uz pilnībā digitalizētiem e-nosūtījumiem, bet no šā gada rudens arī principa ieviešana “viens nosūtījums – viens pieraksts”. Tas nozīmē, ka visām ārstniecības iestādēm, kas pacientu datus apstrādā lokālajās informācijas sistēmās, ir jānodrošina to integrācija E-veselības sistēmas portālā. Latvijā neatteikto vizīšu skaits mērāms ap 20% no visām vizītēm, un ar šo risinājumu plānots efektīvāk organizēt rindas.
Veselības ministrs informēja arī par 2025. gadā ieviestās recepšu zāļu cenu reformas norisi. Viņš uzsvēra, ka izmaiņas recepšu zāļu cenu veidošanas modelī ir devušas reālus ieguvumus pacientiem. Recepšu zāļu izmaksas iedzīvotājiem pēc reformas kopumā ir samazinājušās, un Veselības ministrijas dati liecina, ka recepšu medikamentu lietotājiem izmaksas mēnesī vidēji sarukušas par aptuveni 13 eiro. Tāpat ministrs apliecināja, ka līdz šim nav konstatētas sistēmiskas piegāžu problēmas un medikamenti aptiekās ir pieejami. Savukārt no šā gada vidus paredzēts, ka valsts segs izmaksas par farmaceita pakalpojumu recepšu zālēm cenā līdz 10 eiro, kā arī iedzīvotājiem ar I grupas invaliditāti.
Tāpat tika pārrunāta valsts gatavība nopietnām krīzes situācijām un medikamentu piegādes drošības jautājumi. Ministrs informēja Valsts prezidentu par valdības atbalstīto kritiski svarīgo medikamentu rezervju izveidi un aktualitātēm šajā jomā. Kā zināms, Latvijā ieviesta vairāku līmeņu rezervju sistēma – mājsaimniecību, iestāžu un valsts līmenī. Papildus valsts materiālajām rezervēm tiks nodrošināts kritiski svarīgo zāļu krājums būtisku slimību grupām, tostarp onkoloģijai, kardioloģijai, diabētam un citām dzīvībai svarīgām diagnozēm. Darbs pie normatīvās bāzes pilnveides turpinās, lai garantētu pārrāvumu risku mazināšanu un stabilu zāļu piegādi arī valsts apdraudējuma gadījumos.
Veselības ministrs un Valsts prezidents vienojās turpināt ciešu sadarbību veselības aprūpes sistēmas ilgtspējas un noturības stiprināšanā, akcentējot, ka gan infrastruktūras attīstība, gan medikamentu pieejamības uzlabošana, kā arī efektīva gatavība krīzēm ir būtiski priekšnoteikumi sabiedrības drošībai un labklājībai.
