Veselības ministrija un Latvijas Pašvaldību savienība diskutē par integrētu pakalpojumu nodrošināšanu
Ceturtdien, 8. maijā, norisinājās Veselības ministrijas (VM) un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) ikgadējās sarunas, kurās tika apskatīti jautājumi par veselības aprūpes un sociālās aprūpes pakalpojumu integrāciju, kā arī veselības veicināšanas prioritātēm pašvaldībās. Veselības ministrija uzsvēra pašvaldību nozīmīgo lomu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā un aicināja uz ciešu sadarbību, lai kopīgi risinātu aktuālos jautājumus un veicinātu veselības aprūpes sistēmas pilnveidi.
Tikšanās laikā VM prezentēja pilotprojektu integrētai pieejai, kas paredz pakalpojumu pieejamības uzlabošanu nepilngadīgajiem ar atkarības problēmām. Savukārt, apspriežot veselības aprūpes pakalpojumus ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, tika uzsvērts, ka no šī gada tiek apmaksāts māsas, ārsta palīga un fizioterapeita sniegtā aprūpe.
Tāpat tika pārrunāti risinājumi grūtniecības un pēcdzemdību aprūpes uzlabošanai. Veselības ministrija šogad rudenī plāno pilotprojektu grūtniecības un pēcdzemdību pieredzes uzlabošanai, lai sniegtu jaunajām māmiņām lielāku emocionālo, informatīvo un praktisko atbalstu. Pilotprojekta ietvaros paredzēta viena vecmātes vizīte mājās pirms dzemdībām un līdz divām vizītēm pēcdzemdību periodā, kurās vecmāte izvērtēs mātes un bērna veselību, psihoemocionālo stāvokli, ģimenes vajadzības, sniegs padomus un, ja nepieciešams, piesaistīs citus speciālistus psihoemocionālo un sociālo risku risināšanai. Īpaša uzmanība tiks pievērsta individuālām ģimeņu vajadzībām, tostarp ģimenēm ar bērniem ar īpašām vajadzībām.
Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) kā Nacionālā Veselīgo pašvaldību tīkla koordinators un šī tīkla koordinācijas komisijas vadītājs sniedza ieskatu pašvaldību situācijā veselības veicināšanas jomā. Katru gadu pašvaldības iesniedz SPKC pārskatu par īstenotajām aktivitātēm. Sarunā apskatīja kopējo situāciju, pašvaldību stiprās un vājās puses, biežāk veiktās aktivitātes un lielākos izaicinājumus. Diemžēl pēdējā gada laikā novērojama tendence pašvaldībās likvidēt veselības veicināšanas koordinētāja amata vietu, kas līdz šim tajās bija izveidota.
Sarunu gaitā Nacionālais veselības dienests (NVD) iepazīstināja ar aktualitātēm primārās veselības aprūpes jomā un aicināja pašvaldības līdz maija vidum sniegt viedokli par ģimenes ārsta prakšu, papildu pieņemšanas vietu vai feldšerpunktu skaitu un nepieciešamību atvērt jaunas vietas, kā arī pašvaldības atbalstu piemērotu telpu nodrošināšanai. Pārrunājot sekundāro ambulatoro pakalpojumu pieejamību, NVD atzina, ka pieprasījums pēc tiem ir lielāks par plānoto, vienlaikus tiek plānoti sistēmiski uzlabojumi gan pieejamā finansējuma efektīvai izmantošanai, gan veidojot vienoto pierakstu sistēmu. Tāpat tiek strādāts, lai uzlabotu uz pacientu orientētu pakalpojumu plānošanu visā valsts teritorijā.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) prezentēja pārklājumu, kritēriju izpildi un plānotās izmaiņas, lai uzlabotu reaģētspēju uz izsaukumiem.
VM prezentēja redzējumu par stratēģiski svarīgo reģionālo slimnīcu kapitāla daļu īpašniekiem, uzsverot, ka valstij vajadzētu būt īpašniekam pilnībā vai kontrolpaketes apjomā. Sanāksmes dalībnieki tika iepazīstināti ar aktualizētu informāciju par Daugavpils reģionālās slimnīcas pilotprojektu un plānoto valsts rīcību.
