Veselības ministrija iebilst pret vieglo alkoholisko dzērienu tirdzniecības atļaušanu naktīs
Veselības ministrija iebilst pret iespējamiem grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likumā, paredzot atļauju tirgot alkoholiskos dzērienus ar mazu alkohola saturu arī nakts stundās.
Piedaloties Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde, uz kuru bija aicināti valsts institūciju, alkohola ražotāju un nevalstisko organizāciju pārstāvji, Veselības ministrija atkārtoti pauda bažas par šāda lēmuma iespējamajām sekām.
Veselības ministrija norāda, ka alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības ierobežojumi atbilst valstī veidotajai alkohola politikai, kas ir vērsta uz to, lai samazinātu alkohola lietošanas radītos kaitējumus. Alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības ierobežojumu mērķis ir pakāpeniski samazināt alkoholisko dzērienu patēriņu valstī, ierobežojot alkoholisko dzērienu lietošanas izraisīto kaitīgo ietekmi uz indivīdu un sabiedrību kopumā. Veiksmīga valsts politikas realizēšana valstī balstās uz piedāvājuma samazināšanu, tādēļ tirdzniecības ierobežojumu atcelšana būtu klajā pretrunā ar līdzšinējo politiku, kas var veicināt alkoholisma izplatību, sevišķi jauniešu vidū.
Jau šobrīd pēc pēdējiem statistikas datiem Latvijā joprojām vērojama tendence pieaugt absolūtā alkohola patēriņam, rēķinot uz 1 iedzīvotāju. 2008.gadā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju sasniedza 10,81 litri, palielinoties, salīdzinot ar 2007.gadu, par 0,85 litriem.
Īpaši satraucošu situāciju atklāj 2007.gadā veiktais pētījums "Eiropas skolu projekts par alkoholu un citām narkotiskām vielām", kura rezultāti liecina, ka Latvijā katrs piektais 13-14 gadus vecs skolēns lieto alkoholiskos dzērienus vismaz reizi nedēļā, 14% 15-16 gadīgu skolēnu lieto alkoholiskos dzērienus aptuveni reizi nedēļā, bet 17-18 gadu veco jauniešu grupā gandrīz katrs otrais lieto alkoholiskos dzērienus vismaz reizi nedēļā.
Alu katru dienu vai katru nedēļu lieto 6,2% skolēnu, attiecīgi stipros alkoholiskos dzērienus – 2,1%, bet vīnu – 1,8%. Salīdzinot 11 gadu vecumu ar 15 gadu vecumu, alus lietošanas gadījumā novēro vislielāko skolēnu īpatsvara palielināšanos – par 10,3%. Savukārt alkoholiskos kokteiļus vismaz reizi nedēļā lietojuši 7,8% zēnu un 8,2% meiteņu.
Veselības ministrija uzsver, ka Latvijā alkoholisko dzērienu lietošana rada 15,4% no visa slimību sloga (alkohola atkarības ārstēšana, alkohola psihozes, traumatisms u.c.) . Situācijā, kad veselības aprūpes finansējums ir radikāli samazināts un jāmeklē papildus līdzekļi, lai varētu nodrošināt stacionāro palīdzību neatliekamos gadījumos, alkohola tirdzniecības aizlieguma atcelšana gulsies uz tā jau kritiski mazo veselības aprūpes budžetu, tādēļ sabiedrība no tā vairāk zaudēs nekā iegūs.
