Veselības ministrija apdraud slimnieku dzīvības, ignorējot leikēmijas slimnieku vajadzības un Saeimas norādījumus

"Leikēmijas slimnieku atbalsta biedrības" atklātā vēstule LR Veselības ministram Ivaram Eglītim.

Veselības ministrija un Veselības obligātās apdrošināšanas aģentūra (VOAVA) divus mēnešus nepilda sava darba devēja – Saeimas – rīkojumu, neiesniedzot priekšlikumus grozījumiem normatīvajos aktos, kas paredzētu ikviena leikēmijas slimnieka nodrošināšanu ar kompensējamiem medikamentiem. Leikēmijas biedrība uzskata, ka ministrijas vilcināšanās ir darba devēja dotā uzdevuma nepildīšana.

Tā liecina par absolūtu neieinteresētību problēmu risināšanā vai laika novilcināšanu, gaidot, ka problēmas atrisināsies pašas no sevis. Šādas rīcības dēļ, par elementāru iespēju dzīvot katram slimniekam jācīnās ne tikai ar slimību, bet pirms tam jāizcīna kauja ar valsts institūcijām.
Pašreizējā kvotu sistēma paredz, ka slimnieku dzīvības uzturēšanai nepieciešamie medikamenti tiek apmaksāti noteiktam nelielam cilvēku skaitam gadā, nevis visiem, kam tie nepieciešami. Eiropas Parlamenta informācija liecina, Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kur vēl saglabājusies šāda pazemojoša kvotu sistēma. Pēc Leikēmijas slimnieku atbalsta biedrības un slimnieku sūdzību saņemšanas jautājuma risināšanā iesaistījās LR Saeima, un Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, un Sabiedrības veselības apakškomisija uzdeva Veselības ministrijai izstrādāt priekšlikumus sistēmas uzlabošanai.
Kopš Saeimas uzliktā priekšlikumu iesniegšanas termiņa ir pagājuši 2 mēneši, tomēr joprojām nav informācijas, ka ministrija un VOAVA būtu piedāvājusi jelkādus risinājumus. Teorētiski sanāk, ka Veselības ministrija nepilda darba devēja rīkojumu, praktiski šķiet, ka vienkārši nogaida un vilcina laiku.

Pēc dzīvības uz tiesu?
Šobrīd ir uzsākti divi leikēmijas slimnieku tiesvedības procesi par valsts apmaksātiem medikamentiem. Piektajā augustā nozīmēta ļoti svarīga tiesas sēde. Jājautā, vai veselības ministrija gaida, kad tiesas procesu pret to uzsāks vēl citi pacienti, lai beidzot reaģētu un risinātu jautājumu? Vai tagad katram slimniekam nepieciešams uzsākt tiesvedību, lai varētu saņemt pietiekamu ārstēšanu un izdzīvotu?
Valsts institūcijas - VOAVA un Zāļu cenu valsts aģentūra uz slimnieku vēstulēm atbild ar pārsteidzošu paredzamību - uzsit sev uz pleca par padarīto, uzskaita cik cilvēkiem ir palīdzējuši, ieliek pāris citātus no dažādiem Noteikumiem un izsaka cerību, ka nākotnē izdosies saglabāt pozitīvu virzību. Turklāt ar šādu atbildi slimnieki parasti tiek pagodināti tikai pēc otrās vēstules nosūtīšanas, jo pirmā atbilde vēsta par nepieciešamību pagarināt likumā noteikto 15 dienu atbildes termiņu par vienu līdz četriem (!) mēnešiem…  Vai patiesi ir tik vienkārši aizmirst, ka nākotne var arī nepienākt? Aizmirst, ka aiz cipariem, summām un Noteikumiem atrodas Cilvēks. Aizmirst, ka Cilvēks ir jautājis pēc Risinājuma, nevis bezjēdzīgas likuma pantu atkārtošanas.
Šodien slimniekam ir tikai viens ceļš – bezjēdzīga sarakste ar valsts institūcijām, kas divu nedēļu laikā, ja paveicas, sniedz štancētas bezrisinājuma atbildes. Pēc tam ir iespēja griezties tiesā. Taču to uzdrošinās nedaudzi. Liela daļa baidās atklāt savu slimību apkārtējiem, vēl lielāka daļa nevēlas pazemīgi lūgt iespēju dzīvot tiesā. Viņi cer, ka valsts sapratīs un varbūt pat sarēķinās, ja jau cipari tai ir tik svarīgi, cik nozīmīga ir viņu dzīvība, cik ekonomiski nozīmīgs valstij ir darbspējīgs cilvēks. Tiesas zālē šī cerība var sagrūt. Pašreiz slimnieku tiesību aizstāvībai Leikēmijas slimnieku atbalsta biedrība neredz nekādas citas iespējas, kā vien ar zobiem un nagiem cīnīties par savu dzīvību. Ar iespējamiem un neiespējamiem līdzekļiem.

Cik nesagaidīs?
Latvijā ar leikēmiju jeb asins vēzi slimo aptuveni 4000 cilvēku. No tiem aptuveni 250 cilvēkiem ir konstatēta mieloleikēmija, viens no slimības paveidiem. Pēdējo gadu laikā leikēmijas slimnieku situācija Latvijā, protams, ir uzlabojusies – 2006.gada maijā atklāta Cilmes šūnu transplantācijas nodaļa, kas nodrošina iespēju veikt cilmes šūnu transplantāciju, ja par donoru ir derīgs kāds slimnieka radinieks. Valsts apmaksā arī cilmes šūnu transplantāciju ārvalstīs. Tomēr jāsaprot, ka ar to vien nepietiek. Ne visiem pacientiem šī ārstniecības metode der, visiem tā arī uzreiz nav nepieciešama. Jaunās paaudzes medikamenti kļūst arvien efektīvāki, un pacienti ir panākuši, ka valsts beidzot kompensē dārgākus, bet arī efektīvākus medikamentus leikēmijas slimniekiem.
Diemžēl šobrīd pietrūkst dzirdīgu ausu. Situācija ir kritiska, jo jau vairākus gadus nav palielināts finansējums kompensējamiem medikamentiem. Šogad valsts apmaksātus efektīvākos medikamentus var saņemt 39 leikēmijas pacienti. Nav skaidrs, ko iesākt 40., 41. un nākamajiem slimniekiem. Cerēt, ka kādam citam medikamenti vairs nebūs nepieciešami, ka līdzekļi zālēm tiks atrasti pēc pāris nedēļām vai mēnešiem? Leikēmija ir slimība, kur "vēlāk" var būt daudz par vēlu. Diemžēl no institūcijām dzirdam vien aizbildinājumu, ka ar šo apmaksas sistēmu viss ir kārtībā, ka zāles visiem pietiek un "šobrīd rindu nav". Tomēr no biedrības biedriem un citiem slimniekiem mēs zinām, ka ārsti vienkārši neizraksta zāles vai nesniedz konsīlija atzinumu, ka zāles ir nepieciešamas! Vai no tā mums secināt, ka arī ārsti ir iebiedēti un viņiem "palūgts" vairāk slimniekus, kā paredz kvota, pēc zālēm nesūtīt, lai nebūtu rindas? Arī ārsti šajā gadījumā ir nostādīti neapskaužamā situācijā.
Vēl kritiskāka ir situācija ar jaunākās paaudzes medikamentiem. Valsts apmaksā tikai nelielu daļu nepieciešamās summas, bet atlikušo summu pašam slimniekam savākt ir principā neiespējami, turklāt zāļu lietošana parasti jāuzsāk nekavējoši. Leikēmijas slimniekam ir jābūt apveltītam ar ārkārtīgi sīkstu dzīvotgribu, enerģiju un cerību uz brīnumu, lai šādā situācijā nenolaistu rokas un turpinātu cīnīties par tiesībām dzīvot, cīnīties ar slimību un valsts institūcijām. Slimnieki priecājas un izmanto katru izcīnīto uzlabojumu, katru viņiem sniegto iespēju. Šobrīd veselības ministrija izstrādājusi zāļu kompensācijas sistēmas attīstības koncepcijas projektu 2009. – 2013.gadam, kas paredz ikgadēju finansējuma pieaugumu onkoloģisko pacientu, tajā skaitā leikēmijas slimnieku ārstēšanai, palielinot medikamenta saņēmēju skaitu par 10 pacientiem gadā. Cerams, valdība šo koncepciju atbalstīs un mēs arī darbos redzēsim pozitīvu virzību smagi slimu pacientu ārstēšanai! Taču, kā jau teikts, ar to ir par maz. Par maz, lai izdzīvotu simtiem cilvēku.

Leikēmijas biedrība sekos notikumiem un turpinās prasīt problēmas risinājumu. Tāpat kā vairāki tūkstoši slimnieku un viņu tuvinieku biedrība gaidīs tiesas lēmumu, kas, cerams, būs labvēlīgs pacientiem un šķitīs gana saistošs arī ministrijai, lai labotu nepilnības sistēmā.

"Leikēmijas slimnieku atbalsta biedrības" atklātā vēstule LR Veselības ministram Ivaram Eglītim
Reģ. nr.: 40008087017
Korespondenci sūtīt uz a/k 250, Rīga, LV- 1050
e-pasts: leikemijasbiedriba@inbox.lv 
www.leikemija.lv