Veselības ministrija aicina izglītības iestādes iesaistīties veselības veicināšanā
Vakar, 24. augustā, veselības ministrs Juris Bārzdiņš, tiekoties ar Latvijas profesionālo izglītības iestāžu vadītājiem un pedagogiem, akcentēja izglītības iestāžu nozīmi skolēnu veselības veicināšanā un norādīja uz sadarbību ar Izglītības un zinātnes ministriju kā labu piemēru principa "veselība visās politikās" īstenošanai sabiedrības veselības mērķu sasniegšanā.
Ņemot vērā bērnu un jauniešu veselības rādītāju pasliktināšanos, J.Bārzdiņš aicināja skolu vadītājus pievērst lielāku uzmanību veselības jautājumiem, jo skolēni ir auditorija, kuru lielāko daļu šobrīd iespējams nesasniedz veselības aprūpes nozare, taču viņu veselīgas vai neveselīgas izvēles ietekmēs šo nozari tālākā nākotnē.
Uzsākot jauno mācību gadu, veselības ministrs un Veselības ministrijas pārstāvji plāno uzrunāt visas izglītības iestādes, lai pievērstu skolu vadītāju, metodiķu un pedagogu uzmanību iespējām, kā skola var veicināt audzēkņu veselīga dzīvesveida izvēles. Bērni un jaunieši izglītības iestādē pavada lielāko dienas daļu, tādēļ veselīgai videi ir būtiska nozīme skolēnu veselības saglabāšanā un uzlabošanā.
Veselības ministrija ir izstrādājusi vairākus ieteikumus, kuri ir nozīmīgi veselīgas vides veidošanā izglītības iestādē un neprasa lielus finanšu ieguldījumus. Šie ieteikumi attiecas uz veselīga uztura un fizisko aktivitāšu pieejamības nodrošināšanu skolās.
Lai uzlabotu ēdināšanas pakalpojumu kvalitāti, Veselības ministrija iesaka lielāku uzmanību pievērst iepirkumu dokumentācijas sagatavošanā, uzsvaru liekot ne tikai cenu, bet arī uz kvalitāti un veselīgumu. Līdzīgi ieteicams rīkoties slēdzot līgumus ar uzņēmumiem, kas piedāvā tirdzniecības automātu uzstādīšanu izglītības iestādēs. Līgumos iespējams norādīt konkrētus produktus, kuri nedrīkst parādīties tirdzniecībā skolā un produktus, kuriem jābūt piedāvājumā. Tirdzniecības sortimentā bulciņas, picas un kūkas vēlams aizstāt ar augļiem, pienu, jogurtu un dārzeņiem, nesālītiem un necukurotiem riekstiem, bet limonādes un saldinātus sulu dzērienus aizstāt ar ūdeni un 100% sulām.
Tāpat Veselības ministrija rosina kā tradīciju ieviest, piemēram, rudens talkas vai augļu un dārzeņu novākšanu pie kāda vietējā ražotāja vai zemnieka, savukārt zemnieki par palīdzību ražas novākšanā daļu ražas varētu dāvināt skolām, tādējādi skolas tiktu nodrošinātas ar veselīgu un Latvijas laukos augušu pārtiku.
Lai skaidrotu veselīga uztura un dzīvesveida būtību izglītības iestāžu pedagogiem palīgā varētu doties jaunie uztura speciālisti, piemēram, no Rīgas Stradiņa universitātes.
Paralēli veselīga uztura pamatprincipu ievērošanai, audzēkņus vajadzētu vairāk iesaistīt sporta aktivitātēs, piemēram, ļaujot papildus obligātajām sporta stundām skolās pieejamo inventāru izmantot arī pēc stundām. Daudzas pašvaldības ir izrādījušas interesi savu teritoriju sakopšanā un uzlabošanā, bet izglītības iestāžu vadītāji varētu aktualizēt jautājumus par velosipēdu statīvu izvietošanu pie skolām, kā arī iesaistīties dažādu kopēju pasākumu rīkošanā, izrādot interesi un piesakoties kā brīvprātīgajiem.
Šobrīd Veselības ministrija izstrādā veselība vecināšanas vadlīnijas pašvaldībām, kurās daļa rekomendāciju attieksies uz pašvaldību un to izglītības iestāžu sadarbību bērnu un jauniešu veselības vecināšanā.
Ilze Arāja,
VM Sabiedrisko attiecību speciāliste
