Veselības ministre: Stipra veselības nozare – valsts drošības priekšnoteikums
Līga Menģelsone, atskatoties uz paveikto veselības ministres amatā, pauž gandarījumu par salīdzinoši īsajā laikā paveikto un cerību, ka uzsāktās reformas nepaliks pusceļā.
“Latvijas iedzīvotāji sagaida taustāmus uzlabojumus veselības aprūpē, un tas attiecas gan uz nozares pārvaldību, gan adekvāta finansējuma novirzīšanu veselības aprūpes nozarei,” pauž ministre.
Ministre akcentē, ka savu pilnvaru laikā izdevies gan piesaistīt būtisku papildus finanšu apjomu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai, gan uzsākt nozīmīgus darbus labākas pārvaldības virzienā, kā arī paveikt būtiskus priekšdarbus, lai veselības aprūpe Latvijā būtu kvalitatīva un patiesi uz cilvēku vērsta.
Būtiskākie konkrētie darbi, ko izdevies paveikt 9 mēnešu laikā, ir izstrādātās obligātās prasības cilvēkresursu un tehnoloģiju nodrošinājumam stacionāros, izstrādātie ārstniecības kvalitātes rezultatīvie rādītāji, kā arī darbs pie vienotiem ārstniecības algoritmiem, lai būtu vienlīdz augsta veselības aprūpes kvalitāte visās ārstniecības iestādēs Latvijā.
Lai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, šogad izdevies veselības nozarei piesaistīt un konkrētām vajadzībām novirzīt papildus finansējumu. Gada sākumā tika panākts papildu valsts budžeta finansējums 85,8 miljonu eiro apmērā, kas novirzīts onkoloģijas pacientu ārstēšanai, bērnu veselības aprūpes pakalpojumiem un ārstniecības personu atalgojumam. Jūnijā tika izcīnīts papildus finansējums 140 miljonu eiro apmērā, no kuriem 57 miljonu eiro novirzīti bērnu zobārstniecībai, ambulatoriem pakalpojumiem, slimnieku ēdināšanai slimnīcās, ģimenes ārstiem un kompensējamajiem medikamentiem, bet 41,3 miljoni eiro – slimnīcām, tajā skaitā intensīvās terapijas tarifa pārrēķinam, kompensējamajiem medikamentiem, bērnu ultrasonogrāfijas pakalpojumiem, laboratoriskajiem izmeklējumiem un arī ēdināšanas izdevumu segšanai slimnīcās.
No aprīļa ārstniecības iestādēs strādājošajiem tika paaugstināta darba samaksa, kam šogad papildu novirzīti 41,5 miljoni eiro. Vēl papildus 1,4 miljoni eiro novirzīti mediķu piesaistei darba vietām reģionos, prioritāri 63 ģimenes ārstu praksēm. 12 miljoni eiro novirzīti NMPD infrastruktūras attīstībai, bet 96 miljoni eiro ES fondu finansējuma novirzīti ārstniecības iestāžu infrastruktūras un pakalpojumu pieejamības uzlabošanai. Apzinot cilvēkresursu trūkumu, papildus finansējums rasts papildus 269 studiju vietu apmaksai māsu profesijā.
L. Menģelsones veselības ministres pilnvaru laikā ieviestas un uzsāktas arī vairākas pārmaiņas veselības aprūpē un sabiedrības veselības veicināšanā. Piemēram, izstrādāta slimnīcu stiprināšanas reforma, izstrādāts konceptuālais ziņojums par zāļu pieejamību, lai uzlabotu cenu kontroles mehānismu, tādējādi samazinot zāļu gala cenas un tiešos maksājumus pacientiem, kā arī izstrādāti grozījumi likumos, lai ierobežotu elektronisko smēķēšanas ierīču un alkohola lietošanu. Tāpat šajā laikā ieviesti vairāki jauni valsts apmaksāti veselības aprūpes pakalpojumi, piemēram, izstrādāts mobilās paliatīvās aprūpes pakalpojums pacienta dzīvesvietā, pusaudžiem ar psihiskās veselības un uzvedības traucējumiem ieviesta jauna programma Rīgā un reģionos, kā arī paplašināts pakalpojumu sniedzēju skaits agrīnas intervences nodrošināšanai bērniem ar autiskā spektra traucējumiem un uzsākta valsts apmaksāta agrīnas intervences programma pacientiem ar šizofrēniskā spektra traucējumiem.
Tāpat uzsākti darbi veselības pakalpojumu digitalizācijas uzlabošanai un resursu pārvaldības kontrolei, piemēram, noslēgumam tuvojas darbs pie e-veselības portāla laboratoriju moduļa izstrādes, kas paredz ieviest vienotus algoritmus laboratorisko izmeklējumu veikšanai, tādējādi samazinot dubulto izmeklējumu slogu laboratorijām un valsts budžetam. Tāpat no nākamā gada tiks ieviests obligātais elektroniskais nosūtījums, kas veicinās rindu uz veselības aprūpes pakalpojumiem pārskatāmību un arī rindu mazināšanos uz dubulto nosūtījumu izskaušanas rēķina. Tāpat sekmīgi uzsākts darbs pie vienota valsts apmaksāto pakalpojumu rindas mehānisma ieviešanas un elektroniskās receptes izmantošanas nodrošināšanas citās ES valstīs.
L. Menģelsone pateicas par sadarbību visiem nozares partneriem – ārstu un pacientu organizācijām, kā arī komandai Veselības ministrijā, kam novēl turpināt iesākto, lai Latvijas veselības nozare sasniedz Eiropas līmeni un veselības aprūpes pakalpojumi ir iedzīvotājiem droši un pieejami.
