Veselības ministre Anda Čakša: Bērnu veselība Latvijā - tendences un ieteikumi

Mācību gads ir beidzies, un daudzi bērni vasaras brīvlaiku pavada laukos pie dabas, baudot svaigu gaisu un aktīvu dzīvesveidu, kas nāk par labu viņu veselībai. Kādas ir tendences, runājot par bērnu veselības stāvokli Latvijā, kurām jomām būtu jāpievērš lielāka uzmanība, un, kā bērnu veselību var ietekmēt slodze skolā - par šiem jautājumiem savā viedoklī stāsta veselības ministre Anda Čakša.

Sekojot līdzi bērnu veselības rādītājiem

Veselības ministrijas mājas lapā ir pieejama informācija par to, kādas veselības pārbaudes attiecīgā vecumā ir jāveic bērniem, tāpat ministrija apkopo informāciju par to, kā ģimenes ārsti veic bērnu aprūpi un kādi ir bērnu veselības rādītāji. Dati liecina, ka vakcinācijas aptvere bērniem līdz gada vecumam ir ļoti laba, nelielas novirzes vērojamas vēlākā vecumā, piemēram, ar atkārtoto vakcināciju pret difteriju, kas jāveic pēc 10 gadiem. Salīdzinot ar Eiropu, Latvijā ir ļoti labs t.s. bērnu vakcinācijas kalendārs, bet atsevišķām vakcīnām, piemēram, pret gripu, kas tiek apmaksāta 50% apmērā, vērojams nepietiekams pārklājums.

Dzīvesveida un ēšanas paradumu nozīme

Vēl viens būtisks aspekts, ko atspoguļo statistika, ir bērnu aptaukošanās. Latvijā ir ļoti augsts procents ar bērniem, kuriem ir lielais svars, par to liecina regulāras pārbaudes deviņus un 12 gadus vecu bērnu grupās. Visaugstākā prevalence ir 11 gadus veciem zēniem (28%), nedaudz mazāka (24%) vērojama 13 gadus veciem zēniem . Tas, protams, ir jautājums par dzīvesveidu un bērnu ēšanas ieradumiem kopumā. Tiek sekots līdzi arī bērnu kaitīgajiem ieradumiem, diemžēl pirmā alkohola lietošanas reize bērniem nereti ir ļoti agrā vecumā - 12 gados. Salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Latvijā ir arī liels to smēķētāju skaits, kas uzsākuši smēķēšanu ļoti agrīnā vecumā.

Par bērna veselību jādomā no paša grūtniecības sākuma

Runājot par bērnu veselību, jāuzsver, ka tiek sekots līdzi jau no brīža, kad topošā māmiņa stājas grūtniecības uzskaitē. Bērniņam piedzimstot, ziņas no dzemdību nama no nāk pie ģimenes ārsta, kam seko jau pirmās vizītes, lai noteiktu gan bērna un māmiņas veselības stāvokli, gan to, kādā vidē bērniņš aug. Šis ir jautājums, kas pēdējā laikā īpaši aktualizējies, taču, ja māmiņa ir bijusi grūtniecības uzskaitē un visā periodā sekojusi līdzi savai veselībai, tas ļauj domāt, kā arī turpmāk viņa būs atbildīga un rūpēsies par bērnu. Lai sekotu līdzi bērna attīstībai, ir noteiktas obligātās vizītes pie ģimenes ārsta - sešas reizes gadā. Šobrīd sadarbībā ar Latvijas Pediatru asociāciju strādājam pie tā, lai bērnus līdz 12 gadu vecumam regulāri izmeklētu arī pediatrs, ne tikai ģimenes ārsts.

Skolas māsiņa kā izglītotājs par veselību un higiēnu

Runājot par vidi, kurā ikdienā atrodas bērns, viennozīmīgi jāmin arī izglītības iestādes - katrā izglītības iestādē strādā medicīnas māsa, un šobrīd Eiropas struktūrfondu finansējuma ietvaros tiek plānota medicīnas māsu apmācība dažādos veselības veicināšanas jautājumos. Mūsuprāt, tas ir viens no instrumentiem, kā bērniem var skaidrot higiēnas un veselības profilakses jautājumus. Tādejādi tiktu panākts, ka medicīnas māsa skolā nodrošinātu ne tikai primāro medicīnisko palīdzību ārkārtas situācijās, bet zināmā mērā arī pildītu izglītošanas funkciju veselības un higiēnas jautājumos.

Lielākā daļa sešgadnieku nav gatava skolai

Bērniem ir vairāki t.s. trauksmainie vecumi, piemēram, pusaudžu periods, kad mainās hormonu sastāvs - tad vecāku rūpes ir īpaši svarīgas. Tikpat svarīgs posms bērna attīstībā ir arī piecu-sešu gadu vecums. Šobrīd, kad tiek diskutēts par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma, gribētos uzsvērt, ka katrs bērns ir ļoti atšķirīgs, tostarp atšķiras katra bērna emocionālais un fiziskais briedums, patstāvība u.tml. Ja mēs raugāmies uz kopīgajām tendencēm, tad jāsaka, ka lielākā daļa sešgadnieku nav gatava skolai. Šim jautājumam nevar "pieiet ar lineālu" – vienmēr būs bērni, kas arī septiņu gadu vecumā nav gatavi skolai, jo ir zināmi gadījumi, kad skolā sāk iet tikai no astoņu gadu vecuma. Un ir bērni, kas sešu gadu vecumā ir gatavi uzsākt skolas gaitas. Šobrīd izvēlētais septiņu gadu vecums ir ļoti labs laiks, ar iespēju katrai ģimenei, konsultējoties ar pedagogiem, individuāli izvēlēties iet uz skolu agrāk vai vēlāk.

Neradīt bērniem papildus emocionālo slodzi

Ir gadījumi, kad bērns uzsāk mācības 1.klasē, taču drīz tiek "izņemts" no skolas, jo viņš vēl nav spējīgs tikt galā ar šo situāciju. Skola var būt arī ir liels stress, un, ja bērns tam nav emocionāli gatavs, finālā tam var nebūt nekāda pievienotā vērtība. Ar to jābūt ļoti uzmanīgiem, jo nepietiekami nobriedušam bērnam tas var radīt emocionālus traucējumus, ko var pavadīt arī fiziski simptomi. No tā ir atkarīgs arī tas, kāds izaugs šis mazais cilvēks. Bērns, kuram vairāk interesē rotaļlietu kaste, nevis grāmata, nav gatavs sēdēt skolas solā. Skolā ir pilnīgi cita veida intensitāte, salīdzinājumā ar pirmsskolu, un attiecīgi sešgadniekam tas nozīmētu arī papildus emocionālo spriedzi.

Mūsdienu bērnu veselība nav kļuvusi sliktāka

Bieži izskan viedoklis, ka mūsdienu bērni ir daudz uzņēmīgāki pret slimībām, taču es uzskatu, ka nevar viennozīmīgi salīdzināt - viss ir atkarīgs no ģimenes dzīvesveida. Protams, ja bērns lielāko dienas daļu pavada pie datora vai TV, viņa imunitāte krītas. Jo vairāk laika mēs pavadām sterilā vidē, jo vājāka ir mūsu imunitāte. Ja bērns daudz laika pavada pie dabas, ja viņš ir aktīvs, tad nav nozīmes, vai tās ir mūsdienas, vai simts gadu sena pagātne. Tas, kas atšķiras, ir mūsu ēšanas un fizisko aktivitāšu paradumi, piemēram, ļoti daudz bērni maz pārvietojas ar kājām, jo no skolas un uz skolu ved vecāki. Vēl nereti bērni rupjmaizes un dārzeņu vietā izvēlas baltmaizi un cīsiņus, kas arī, nenoliedzami, atstāj ietekmi uz veselību. Mūsdienu bērnu veselība nav kļuvusi sliktāka, ir mainījušies mūsu ieradumi.

Ir ļoti grūti ievērot veselīga dzīvesveida paradumus, ja tāds piemērs nav rādīts jau no pašas bērnības, viss sākas no vecākiem. Tāpēc es aicinātu vecākus domāt par to, ko dot savam bērnam pusdienās, jau veikalā, rūpīgi pārskatot sava groziņa saturu. Bērnam būs daudz vieglāk atteikties no kāda neveselīga produkta, ja tāds nemaz nebūs mājās. Taču, ja viņš redz, ka šāds produkts ir mājās vai pat uz galda, bērnam būs grūti saprast, kāpēc to nedrīkst ēst.

Foto: LETA