Veselības inspekcijas speciālisti turpina ārstniecības iestādēm akcentēt pacientu tiesību ievērošanas nozīmību

Ārstniecības iestāžu atbildības stiprināšana par pacientu tiesību ievērošanas nozīmību ietver ne tikai pacientu tiesību īstenošanas mehānismu izveidi, bet arī izglītojošas iniciatīvas, kas vērstas uz ārstniecības personu izglītošanu pacientu tiesību jomā un uz pacientu informēšanu par viņu tiesībām un pienākumiem.

“Iniciatīva un pilnīga pacientu tiesību izpratne un īstenošana jāuzņemas ārstniecības iestādēm un ārstniecības personām, lai radītu tādu vidi ārstniecības iestādē, kur pacienti jūtas droši un pārliecināti par savu tiesību īstenošanu, kas savukārt veicina veselības aprūpes kvalitāti,” tā tikšanās laikā ar Liepājas reģionālās slimnīcas vadību un ārstniecības personām teica Veselības inspekcijas (VI) vadītāja Antra Valdmane norādot, ”pacientu tiesības nav privilēģijas, kuras var piešķirt uz laiku, un var arī atņemt. Pacientu tiesības ir noteiktas Pacientu tiesību likumā un pacientam tā tiesības neviens nevar atņemt.”

Akcentējot pacientu tiesību ievērošanas nozīmību ārstniecības iestādēs, Veselības inspekcijas vadītāja un speciālisti uzsākuši tikšanās ciklu Latvijas reģionālajās slimnīcās. Liepājas apmeklējums seko aprīlī notikušajai diskusijai par pacientu tiesību īstenošanas nozīmību Daugavpils reģionālajā slimnīcā.

Inspekcijas Veselības aprūpes departamenta vadītāja Iveta Hirša aicina ārstniecības personas izprast, ka nepietiekama informācija un neiejūtīga saskarsme pacientam rada tādu veselības aprūpes pieredzi, kurā pacients jūtas atstāts un apdraudēts, jo vide ārstniecības iestādē pacientam ir sveša atšķirībā no ārsta, kurš atrodas sev ierastā vidē un ir vesels.

Savukārt VI Juridiskā departamenta vadītāja Ph. D. Laura Šāberte tikšanās laikā īpaši uzsver, ka pacientu tiesību ievērošana ir pamata stūrakmens kvalitatīvai veselības aprūpei ārstniecības iestādē. Pacientu tiesību īstenošana ārstniecības iestādēs ne tikai uzlabo veselības pakalpojumu kvalitāti, bet arī būtiski ietekmē pacienta pieredzi, tostarp nodrošinot viņa aktīvu iesaisti ārstniecības procesā. Turklāt tas veicina sabiedrības uzticību veselības aprūpes institūcijām kopumā, kas ir būtiski ilgtspējīgas un efektīvas veselības aprūpes sistēmas attīstībai.

Medicīnisko ierīču uzraudzības nodaļas vadītāja Jeļena Cīrule, atgādinot ārstniecības iestāžu vadībai par medicīnisko tehnoloģiju, medicīnisko ierīču, klīnisko pētījumu un mākslīgā intelekta normatīvajām prasībām, citā starpā atgādina, ka pacientam ir tiesības saņemt informāciju un ārstniecības personālam obligāti jāsaņem informētā piekrišana.

Kā jau ticis ziņots, VI dati liecina – 2024. gadā saņemtas kopumā 117 pacientu vai to tuvinieku sūdzības par Pacientu tiesību likumā noteiktajām pacienta tiesībām uz informāciju, kur cita starpā noteiktas tiesības par pakalpojuma saņemšanas iespējām, veselības stāvokli, ārstēšanas plānu un pacienta tiesībām uz ārstēšanu, kur cita starpā noteiktas tiesības uz laipnu attieksmi, arī piekrišana vai atteikšanās no ārstniecības u.c. Salīdzinoši ar 2023. gadu, kad tika skatīti 138 iesniegumi par pacienta tiesību likumā noteiktajām pacienta tiesībām uz informāciju un laipnu attieksmi, sūdzības 2024. gadā bijušas par 15% mazāk, tomēr tās ir turpat 24% jeb viena ceturtā daļa no kopējā veselības aprūpes kvalitātes sūdzību skaita, kas pagājušajā gadā bija kopumā 491.

Lai uzsvērtu pacientu tiesību īstenošanas nozīmību, Inspekcija turpinās īstenot tikšanās ciklu slimnīcās.

Kā zināms Pacientu tiesību likuma 3. panta septītā daļa, kas paredz pacientu tiesību īstenošanas plāna ieviešanu, stāsies spēkā 2025. gada 1. jūlijā.