Veselības indekss: Pašārstēšanos pēc internetā atrodamās informācijas visbiežāk uzsāk sievietes un cilvēki ar augstāku izglītību
Saskaņā ar 2022. gadā veikto Manas aptiekas & Apotheka Veselības indeksa pētījuma rezultātiem, pērn katrs trešais Latvijas iedzīvotājs jeb 36 % vismaz vienu reizi uzsākuši pašārstēšanos, vadoties pēc internetā pieejamās informācijas. Speciālisti cer, ka vairums no šiem respondentiem spēj kritiski izvērtēt pieejamās informācijas kvalitāti un atpazīt situācijas, kad ārstēties mājās var būt bīstami un kad nepieciešams vērsties pēc padoma pie sertificēta speciālista. Lai gan visbiežāk ar pašārstēšanos nodarbojas sievietes un cilvēki ar augstāku izglītību, satraukumu raisa fakts, ka ar pašārstēšanos salīdzinoši bieži aizraujas arī jaunākā paaudze.
Informācijas meklēšana internetā, tai skaitā gadījumos, kad cilvēku piemeklējušas kādas veselības likstas, šķiet visnotaļ ikdienišķa rīcība. To apliecina arī Mana aptieka & Apotheka Veselības indeksa pētījums, kurā katrs trešais respondents atzinis, ka vismaz vienu reizi pērn uzsācis ārstēšanos, vadoties pēc internetā atrastās informācijas. Katrs piektais jeb 22 % no aptaujātajiem respondentiem atzinuši, ka to darījuši biežāk nekā vienu reizi. Lai gan varētu likties, ka ārstu apmeklējums varētu būt zināmā mērā saistāms ar cilvēku finansiālām iespējām, tomēr pētījuma rezultāti to neapstiprina, proti, biežāk pašārstēšanos pēc internetā atrodamās informācijas uzsākuši cilvēki ar vidēji augstiem (34 %) un augstiem ienākumiem (36 %), retāk – respondenti ar zemiem ienākumiem (26 %).
Kopumā pētījumā secināts, ka ar pašārstēšanos biežāk aizraujas sievietes (36 % no visām aptaujātajām sievietēm), nekā vīrieši (25 % no visiem aptaujātajiem vīriešiem). Pēc Veselības indeksa 2022. gada pētījuma rezultātiem var ieskicēt arī to, kāds ir vidējais respondents, kurš labprāt nodarbojas ar pašārstēšanos – tā ir sieviete vecumā 35-44 gadi ar augstāko izglītību un augstiem ienākumiem.
Daļēji ir atspēkots arī mīts par to, ka šāda pašrocīga ārstēšanās liecina par cilvēka izglītības trūkumu un nespēju izvērtēt riskus savai veselībai. Veselības indeksa pētījuma rezultāti rāda, ka pērn ar pašārstēšanos visbiežāk nodarbojušies cilvēki ar augstāko izglītību (36 %), 30 % ar vidējo un vidējo speciālo izglītību un 27 % ar pamatizglītību.
Analizējot datus pēc vecuma grupām, secināts, ka visvairāk (37 %) ar pašārstēšanos nodarbojušies respondenti vecumā 35-44 gadi, 32 % cilvēku vecuma grupā 45-54 gadi, bet visretāk (26%) to darījuši seniori vecumā 64-75 gadi.
Seniori uzticas ārstam nevis internetam
Aptieku apvienības “Mana aptieka” farmaceite, “Tukuma Centra aptieka” vadītāja Agnese Ritene: “Vērtējot Veselības indeksa pētījuma rezultātus, mēs ceram, ka salīdzinoši lielais skaits respondentu, kuri atzinuši, ka ārstējas, balstoties uz internetā atrodamo informāciju, spēj kritiski izvērtēt lasīto un spēj atpazīt situācijas, kad ārstēties mājās var būt veselībai bīstami un steidzami jāvēršas pie speciālista. Salīdzinoši daudz – 27 % arī jaunu cilvēku vecumā 18-24 gadi pērn vismaz vienu vai vairākas reizes ir ārstējušies pēc internetā atrodamiem padomiem. Jebkurā gadījumā pašārstēšanās, paļaujoties tikai uz internetā atrodamiem padomiem, var būt bīstama, ja nav izvērtēta informācijas avota uzticamība un drošums, kā arī ja simptomi un ārstēšanās taktika ir izvērtēta nepareizi vai ārstēšanai iegādātas nepareizas zāles, uztura bagātinātāji vai citi produkti. Ievērojamu risku rada arī kļūdas iegādāto zāļu lietošanā. Likumsakarīgi, ka visretāk ar pašārstēšanos nodarbojušies seniori un iedzīvotāji laukos, jo šajās grupās jau vēsturiski ir izveidojusies liela paļaušanās uz ārsta padomu. Zāles satur aktīvas vielas un tās paredzētas lietošanai noteiktos gadījumos un noteiktā devā, tāpēc pirms lēmuma pieņemšanas par pašārstēšanās uzsākšanu drošāk tomēr ir konsultēties ar savu ģimenes ārstu vai farmaceitu aptiekā”.
Drošāk jautāt ģimenes ārstam vai farmaceitam
Iemesli, kādēļ cilvēki izvēlas nekonsultēties ar savu ģimenes ārstu, bet uzsāk ārstēšanos paši, mēdz būt dažādi. “Reizēm ģimenes ārsts nav sasniedzams, bet dažkārt cilvēki uzskata, ka simptomi ir pārejoši, situācija nav nopietna, tāpēc uzskata, ka nav vajadzības traucēt ārstu. Jā, saaukstēšanās gadījumā pirmajās dienās nav nepieciešama specifiska ārstēšana, drīzāk – simptomus atvieglojoša, bet, ja simptomi pirmajās pāris dienās neizzūd, noteikti jāvēršas pēc padoma pie sava ģimenes ārsta vai farmaceita. Tāpat jāatgādina par iespēju zvanīt uz ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001– arī šeit var iegūt daudz drošākus un vērtīgākus padomus gadījumos, ja ģimenes ārsts nav pieejams vai sasniedzams. Kā zināms, internets piedāvā neierobežoti plašu informācijas klāstu, tomēr vienlaikus jāņem vērā, ka tajā iespējams atrast ļoti daudzveidīgu informāciju, tai skaitā pretrunīgus padomus. Savukārt nodarboties ar pašārstēšanos var būt ir riskanta. Internetu var izmantot kā resursu, kur smelties informāciju tikai tad, ja esam pārliecināti par savu spēju kritiski vērtēt lasīto un atšķirt ticamu informāciju no apšaubāmas,” uzsver “Capital Clinic Riga” ģimenes ārste Dārta Geižāne.
