Veselīgs dzīvesveids ir pamats lieliskai pašsajūtai, labai veselībai un iekšējai enerģijai, tomēr reizēm ikdienā ieviešas arī kāds kaitīgs ieradums. Atbildot uz jautājumu, kādi no neveselīgiem ieradumiem jums piemīt, Latvijas iedzīvotāji visbiežāk minējuši pietiekamu neizgulēšanos (27 %), smēķēšanu (26 %) un neveselīgu ēšanu (20 %), liecina Mana aptieka & Apotheka Veselības indeksa pētījuma dati. Pēdējā gada laikā to iedzīvotāju īpatsvars, kuri atzīst, ka viņiem piemīt kāds kaitīgs ieradums, ir nedaudz samazinājies.

„Visi ļoti labi zinām, ka kaitīgi ieradumi nenāk par labu mūsu veselībai, tomēr teju katrs reizēm mēdzam uzkāpt uz kāda „grābekļa”, kad ēdam vairāk un neveselīgāk, pārāk daudz lietojam alkoholiskos dzērienus, nepietiekami izguļamies. Ja tas notiek tikai pāris reizes gadā, tad, iespējams, tas būtisku ietekmi uz veselību neatstās, bet, ja kaitīgais ieradums ir ikdienas sastāvdaļa, tad noteikti ir jādomā, kā to mainīt,” uzsver aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Amanda Ozoliņa.

Neizgulēšanās – šķietami nevainīgs ieradums  ar nopietnām sekām

Nepietiekams miegs ietekmē mūsu veselību daudz nopietnāk, nekā esam ieraduši domāt, jo tas atstāj negatīvu iespaidu uz kognitīvajāms funkcijām un garīgo veselību. Ja neizgulēšanās ir regulāra, samazinās koncentrēšanās spējas un atmiņa, kļūst grūtāk pieņemt lēmumus. 

Saskaņā ar aptaujas datiem visbiežāk šis kaitīgais ieradums piemīt iedzīvotājiem no 35 līdz 44 gadu vecumam (37 %), tiem, kuri kopumā dzīvo neveselīgi (34 %), un iedzīvotājiem ar pamatizglītību (33 %).

„No hroniskas neizgulēšanās cieš arī imūnsistēma – tā kļūst vājāka, un ķermenis ir uzņēmīgāks pret dažādām infekcijām. Miega trūkums var palielināt arī sirds slimību, augsta asinsspiediena un insulta risku, radot nopietnas sekas mūsu sirds un asinsvadu veselībai. Tas var ietekmēt arī vielmaiņu un ķermeņa svaru, jo hormonu darbība, kas regulē izsalkumu un sāta sajūtu, ir traucēta, radot labvēlīgus apstākļus aptaukošanās un diabēta attīstībai. Turklāt miega trūkums var būt bīstams arī ikdienas dzīvē, jo tas pagarina reakcijas laiku un ietekmē spriestspēju, palielinot negadījumu risku gan darbā, gan vadot transportlīdzekli,” brīdina farmaceite. 

Regulāro smēķētāju skaits nemazinās

Lai gan pastāvīgi tiek īstenotas dažādas kampaņas smēķēšanas paraduma mazināšanai, tomēr Veselības indekss liecina, ka pēdējo sešu gadu laikā būtiskas izmaiņas nav notikušas, un šajā laika posmā svārstības bijušas vien četru procentpunktu robežās. Regulāra tabakas smēķēšana ir izteiktāka iedzīvotājiem ar pamatizglītību (45 %), respondentiem, kuri kopumā dzīvo neveselīgi (40 %), un vīriešiem (37 %). 

Kā norāda farmaceite, smēķēšanas atmešana ir sarežģīta, jo ir saistīta gan ar fizisko, gan psiholoģisko atkarību. Smēķējot nikotīns ātri nonāk smadzenēs un izdala dopamīnu, radot baudas sajūtu. Smadzenes pierod pie šīs stimulācijas un prasa arvien vairāk nikotīna. Kad cilvēks mēģina atmest smēķēšanu, viņš bieži piedzīvo nepatīkamas sajūtas – trauksmi, depresiju, miega traucējumus un palielinātu apetīti. 

Turklāt smēķēšana bieži vien ir saistīta ar konkrētiem ieradumiem, piemēram, kafijas dzeršanu, pārtraukumiem darbā vai socializēšanos. Sociālais spiediens, draugu un kolēģu ietekme var vēl vairāk apgrūtināt smēķēšanas atmešanu.

„Lai arī tas nebūt nav vienkārši, atmest smēķēšanu nav neiespējami. Svarīgi pieņemt apzinātu lēmumu un noteikt konkrētu sākuma datumu. Tāpat ir būtiski par savu izvēli informēt ģimenes locekļus, draugus, kolēģus un lūgt viņu atbalstu. Lai mazinātu nepatīkamos simptomus, iesaku jau laikus aptiekā painteresēties par dažādiem līdzekļiem, kas tos mazinās, piemēram, mutes aerosoliem, plāksteriem, iekšķīgi lietojamiem medikamentiem. Vēlams izvairieties no situācijām un vietām, kas saistās ar smēķēšanu, un neveselīgo ieradumu aizstāt ar citu veselīgu aktivitāti, piemēram, fiziskām aktivitātēm, kas palīdzēs mazināt stresu un uzlabos vispārējo pašsajūtu,” rosina farmaceite Amanda Ozoliņa.

Neveselīga ēšana – katram piektajam

Katrs piektais Latvijas iedzīvotājs atzīst, ka viņam piemīt neveselīgas ēšanas ieradums. Līdzīgi kā smēķēšana arī šis paradums visbiežāk izplatīts starp iedzīvotājiem ar kopumā neveselīgu dzīvesveidu (44 %) un iedzīvotājiem ar pamatizglītību (34 %). 

Veselīgs uzturs ir pamats mūsu vispārējai labsajūtai un dzīves kvalitātei, tāpēc ir svarīgi izkopt šo paradumu jau jaunībā, tā veidojot ieradumus, kas palīdzēs saglabāt veselību visas dzīves garumā. Veselīgs uzturs, kas ietver daudzveidīgus augļus, dārzeņus, pilngraudu produktus, olbaltumvielas un veselīgus taukus, nodrošina nepieciešamos vitamīnus un minerālvielas. Šīs barības vielas palīdz stiprināt imūnsistēmu, veicināt spēcīgus kaulus un uzlabot smadzeņu darbību.

„Reizēm mēdzam neievērot sabalansēta uztura principu – pārāk daudz gaļas, pīrādziņu, siera, rasola, par maz augļu un dārzeņu. Ja notikusi šāda atkāpe, noteikti nākamajās dienās vajadzētu īpaši piedomāt pie pilnvērtīga uztura,” atgādina farmaceite.