Lai mazinātu strauji pieaugošo saslimstību un mirstību no sirds un asinsvadu slimībām, Sirds veselības veicināšanas alianse, kura apvieno nozares vadošos ekspertus un pacientu un sabiedrības pārstāvjus, vērsīsies ar priekšlikumu Saeimā nekavējoties panākt finansējuma palielinājumu mūsdienīgai un efektīvai sirds slimību ārstēšanai, tostarp jaunajiem medikamentiem holesterīna mazināšanai, kas ir viens no galvenajiem sirds un asinsvadu slimību cēloņiem, ko iespējams ietekmēt un novērst.

Provizoriskie dati liecina, ka 2022. gadā 52% gadījumu nāves cēlonis Latvijā bijis tieši asinsrites sistēmas slimības, turklāt no tām mirušo cilvēku skaits pēdējo gadu laikā būtiski pieaug.

Sirds veselības veicināšanas alianses 30. maijā rīkotajā seminārā “Jauna izpratne sirds veselības saglabāšanā” eksperti īpašu uzmanību pievērsa risinājumiem, kas efektīvi samazina zema blīvuma jeb slikto holesterīnu kā galveno riska faktoru cilvēkiem ar augstu infarkta un insulta iespēju, novēršot priekšlaicīgu nāvi. Semināra dalībnieki uzsvēra, ka ir svarīgi cīnīties pret holesterīnu – apvienojot veselīga dzīvesveida, regulāras veselības pārbaudes un jaunu medikamentu sniegtās ārstēšanas iespējas.

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis Ainis Dzalbs atzina, ka katrs trešais pacients, kas ienāk viņa kabinetā, ir ar paaugstinātu asinsspiedienu, bet 62% iedzīvotāju ir paaugstināts sliktā holesterīna līmenis. Atšķirībā no speciālistu apmeklējuma primārās veselības pakalpojumi ir pieejami ikvienam pacientam, tādēļ ģimenes ārstam ir izšķiroša loma pacienta tālākā kardiovaskulāro slimību attīstībā un novēršanā. Diemžēl šobrīd pieejamā valsts apmaksātā terapija nav pietiekami efektīva, tādēļ būtiska ir valsts iespēja kompensēt jaunākās paaudzes medikamentus tai pacientu grupai, kuriem ir nepieciešama terapija.

Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācijas valdes locekle Lolita Neimane atklāja, ka cilvēku aptaukošanās, salīdzinot ar 1975.gadu, šobrīd pasaulē ir pieaugusi trīskārt – gan pieaugušo, gan bērnu vidū. Pētījumi liecina – ja izdodas svaru samazināt par 5-15%, var samazināt gan zema blīvuma holesterīnu, gan citus negatīvos rādītājus. Pārmērīga saldināto dzērienu, transtaukskābju saturošu ēdienu (panēts, grauzdēts, fritēts u.c.) un citu organismam kaitīgu vielu lietošana veicina sliktā holesterīna veidošanos jau bērnībā. Augstas ticamības pierādījumi liecina, ka transtaukskābju pieaugums tikai par 2% par 25% palielina sirds un asinsvadu saslimstības un par 31% nāves gadījumu skaitu. Tādēļ ļoti svarīga ir sabiedrības izglītošana un veselības mācības ieviešana skolā.

Arī Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes Pediatrijas katedras asociētā profesore, biedrības “Glābiet bērnus” valdes priekšsēdētāja Inguna Ebela uzsvēra, ka saslimstībai ar sirds un asinsvadu slimībām iedīgļi rodami jau bērnībā, tāpēc svarīgi par risku novēšanu rūpēties jau no bērna vecuma.

Kardiologs, Latvijas Hipertensijas un aterosklerozes biedrības valdes priekšsēdētājs, profesors Kārlis Trušinskis norādīja, ka ar pašreizējiem medikamentiem slikto holesterīnu izdodas novērst par 5-10%, bet ar jaunās paaudzes medikamentiem to var samazināt pat par 50-60%. Diemžēl valsts atbalsts tiem ir nepietiekams, lai arī tie ir daudz ērtāk lietojami (injicējami divreiz gadā). Tādējādi tiek atrisināts arī līdzestības jautājums (pacients aizmirst lietot zāles, lieto neregulāri utt.)

“Protams, neviens medikaments nestrādās pietiekami efektīvi, ja pacients neko nemainīs savā dzīvesveidā, taču augsta riska pacientiem tas būtiski uzlabos situāciju, jo 52% nāves cēloņu Latvijā joprojām ir asinsrites slimības. Diemžēl biežākās slimības joprojām ārstējam izņēmuma kārtā,” sacīja Trušinskis, atgādinot, ka, padarot ārstēšanu efektīvāku, tiek mazināts atkārtotas hospitalizēšanas risks un panākts būtisks līdzekļu ietaupījums.

Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta pārstāve Kristīna Brūvere pastāstīja, ka notiek darbs pie Sirds un asinsvadu veselības aprūpes uzlabošanas rīcības plāna, kurā būs iekļauta gan profilakse, gan diagnostika un agrīna ārstēšana, taču liela loma ir cilvēkresursiem un finansējumam. Viņa apliecināja, ka tiek gaidīti priekšlikumi no veselības aprūpē iesaistītajiem ārstēšanas uzlabošanai.

Savukārt pacientu biedrības “ParSirdi.lv” vadītāja Inese Mauriņa akcentēja pacientu un citu nevalstisko organizāciju iesaisti un lomu sirds un asinsvadu slimību ārstēšanas uzlabošanas veicināšanā.

Sirds veselības veicināšanas alianses partneru pērn rudenī parakstītais Aicinājums rīcībai izvirza ambiciozus mērķus kopīgai rīcībai un aicina valdību radīt priekšnoteikumus, lai līdz 2030. gadam sirds un asinsvadu slimību diagnožu pacientu grupā samazinātu novēršamo nāvju skaitu par 30%; palielinātu veselīgi nodzīvoto mūža daļu par 20%; trīs reizes samazinātu atkārtotas saslimšanas gadījumu skaitu, tādējādi tuvinoties ES izvirzītajiem mērķiem. Alianse turpinās darbu pie priekšlikumu sagatavošanas topošajam Sirds un asinsvadu veselības aprūpes uzlabošanas rīcības plānam, kā arī rudenī iecerējusi līdzīgus pasākumus, lai pievērstu plašākas sabiedrības uzmanību sirds un asinsvadu veselības veicināšanai.

Semināru vadīja Sirds veselības veicināšanas alianses vadītājs, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes pētnieks, Dr. med. Romualds Ražuks.