Veselības aprūpes pieejamības un finanšu jomu Latvijā uzrauga tikai 12 inspektori
Veselības inspekcijā (VI) strādā tikai 12 inspektori, kas atbildīgi par valsts apmaksātās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības un finanšu jomas uzraudzību, kamēr līgumiestāžu ir vairāk nekā 2000, žurnālā "Jurista Vārds" norāda VI Veselības aprūpes līgumu un pakalpojumu uzraudzības departamenta Līgumu uzraudzības departamenta vadītāja Iveta Šica.
"Budžets, kas ir iedalīts veselības aprūpei, ir vairāki simti miljoni. Protams, valstij, kas ārstniecības iestādēm ir deleģējusi šīs naudas apguvi, ir arī jāseko līdzi tam, kā šis finansējums tiek izlietots," uzsver Šica. Tomēr VI nav iespēju visas līgumiestādes pārbaudīt, viņa atzīst.
Lai gan attiecībā uz valsts finansējuma izlietojuma kontroli VI negaida iedzīvotāju vai juridisku personu sūdzības, bet rīkojas pati, iedzīvotāji ir aktīvi piedalījušies šajā uzraudzības procesā, pārskatot portālā "www.latvija.lv" pieejamo informāciju par viņiem sniegtajiem pakalpojumiem.
Pērn VI saņēmusi 23 iesniegumus par portālā pieejamo informāciju, kad apmaksai no valsts budžeta norādīti pakalpojumi, kas faktiski nav sniegti vai sniegti kā maksas pakalpojumi. Turklāt visi izskatītie iesniegumi atzīti par pamatotiem.
Pērn kopumā VI atklājusi nepamatoti uzskaitītus veselības aprūpes pakalpojumus 105 244 latu apmērā, bet šā gada pirmajā pusgadā - 65 830 latu apmērā.
"Jā, pakalpojumu uzskaites pārkāpumi ir, taču diemžēl atbilstoši tam, cik šajā jomā esam kontrolētāju, nevaram pateikt, vai tas ir daudz vai maz, varam pateikt vien to, ko esam atraduši," norāda VI speciāliste.
Pacienti VI sūdzas arī par pārkāpumiem attiecībā uz veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, tostarp darba organizācijā, norāda Šica. Piemēram, pacienti tiek atraidīti, maldināti ar garu rindu vai kvotas izbeigšanos un novirzīti uz maksas pakalpojumiem.
"Jāteic, ka visbiežāk šajā ziņā sūdzības saistās ar ģimenes ārstu praksēm. Tas ir primārās aprūpes ārsts, pie kura rindas vispār nevarētu būt, un tam jābūt pacientam pieejamam tūlīt un tagad. Ja pie ģimenes ārsta ir rinda, proti, pakalpojums netiek nodrošināts piecu darba dienu laikā, kā to nosaka tiesību akti, tad tas mums ir pietiekams pamats pārbaudei," skaidro Šica.
Pacienti sūdzas arī par nepietiekamu informācijas pieejamību. Katrai ārstniecības iestādei, kas ir līgumattiecībās ar valsti, ir noteikts informācijas apjoms kāds sniedzams pacientiem, tostarp arī ārstu darba laiku, aizvietošanas kārtību un pakalpojumu maksu.
"Tā ir ļoti būtiska informācija, kurai jābūt izvietotai katrā ārstniecības iestādē, bet vēl arvien gadu no gada cīnāmies ar to, ka iestādes ignorē šo prasību. Daudzi to uzskata par mazsvarīgu informāciju, taču patiesībā - neko nezinošs pacients ir tāds, ar kuru var viegli manipulēt," uzsver Šica.
VI darbības mērķis ir īstenot valsts pārvaldes funkcijas veselības nozares uzraudzībā un kontrolē, lai nodrošinātu nozari regulējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu un izpildi.
Bez jau minētās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības un valsts budžeta līdzekļu izlietojuma uzraudzības un kontroles VI uzdevums ir arī ārstniecības iestāžu kontrole, veselības aprūpes kvalitātes un darbspējas ekspertīzes kontrole, ārstniecības iestāžu, ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra uzturēšana, farmaceitiskās darbības uzņēmumu un zāļu aprites kontrole, paaugstināta riska objektu kontrole, iedzīvotāju veselību ietekmējošo faktoru uzraudzība, kā arī kontrole ķīmisko vielu un ķīmisko maisījumu tirdzniecības un kosmētikas līdzekļu drošuma jomā un medicīnisko ierīču izplatīšanas un ekspluatācijas kontrole.
