Magnijs ir viena no svarīgākajām minerālvielām cilvēka veselībai, un tam ir būtiska loma vairāk nekā 300 dažādu organisma funkciju nodrošināšanā. Ja magnija līmenis organismā nav pietiekams, iespējams piedzīvot nopietnus veselības traucējumus, tāpēc šai gadījumā magniju nepieciešams uzņemt papildus. Kādas ir magnija funkcijas organismā, kas vecina tā deficītu un ko svarīgi ņemt vērā, lietojot magnija preparātus, skaidro aptieku tīkla "Apotheka" sertificētā farmaceite Amanda Ozoliņa.

 „Aptuveni 85–90 % no organismā atrodamā magnija koncentrēts muskuļos un kaulos. Magnijs piedalās vairāk nekā 300 dažādos bioķīmiskos procesos, piemēram, aminoskābju un ogļhidrātu metabolismā, impulsu pārvadē no nerviem uz muskuļiem un elektrolītu – kālija un kalcija – transportēšanā uz un no ķermeņa šūnām. Magnijs kopā ar kalciju veido zobu emalju, ietekmē bronhu un asinsvadu tonusu, kontrolē sirds ritmu, nodrošina muskuļu kontrakcijas, palīdz mazināt nogurumu un nespēku, kā arī veic virkni citu būtisku funkciju, kas ietekmē cilvēka veselību un dzīves kvalitāti. Tāpat kā citas minerālvielas, arī magniju organisms nespēj ražot pats, tāpēc to ir svarīgi uzņemt ar uztura palīdzību. Tomēr dažādu faktoru ietekmē ikdienas magnija deva var nebūt pietiekama,” norāda farmaceite.

Par magnija deficītu var liecināt dažādi simptomi, kuru izpausmes atkarīgas no tā, cik zems ir magnija līmenis organismā. Neliela vai vidēji smaga magnija deficīta gadījumā iespējams novērot apetītes zudumu, vājuma sajūtu, sliktu dūšu un vemšanu, bet vidēji smaga deficīta gadījumā var parādīties krampji, muskuļu vājums, depresija un parestēzija, proti, kairinājuma sajūta, kam nav ārēja izskaidrojuma un kas var izpausties kā tirpšana, kņudēšana, nieze u.tml. Savukārt, piedzīvojot īpaši smagu magnija deficītu, novērojami izteikti krampji, aritmiska sirdsdarbība un apziņas traucējumi.

Magnija deficīta biežākie cēloņi – organisma procesi un ikdienas ieradumi

Ir vairāki faktori un apstākļi, kas var traucēt pilnvērtīgu magnija uzsūkšanos un tādējādi veicināt tā deficītu organismā.

• Nepilnvērtīgs uzturs. Ar ikdienas uztura palīdzību mēs uzņemam lielu daļu ķermenim nepieciešamo vitamīnu un minerālvielu. Ja ēdienkarte nav pietiekami sabalansēta, viegli var rasties vērtīgo vielu nepietiekamība, tai skaitā magnija deficīts;
• Uzsūkšanās spēja zarnās. Magnija uzsūkšanās notiek tievajās zarnās, un līdz ar vecumu zarnu uzsūkšanās spēja samazinās. Tāpat magnija uzsūkšanos gremošanas sistēmā var traucēt dažādas kuņģa-zarnu trakta saslimšanas, piemēram, celiakija, Krona slimība un citas, pārmērīgs alkohola patēriņš un ilgstoša atsevišķu medikamentu lietošana. Magnija uzsūkšanos kavē kalcijs, kafija, tauki un olbaltumvielas, kā arī B1, B6 un D vitamīna deficīts;
• Pastiprināta magnija izvade no organisma. Aptuveni 30 % no uzņemtā magnija izdalās caur nierēm, un šo procesu var veicināt vairāki medikamenti, piemēram, urīndzenošie līdzekļi un nefrotoksiskie medikamenti, proti, preparāti, kas negatīvi ietekmē nieru darbību. Pastiprinātu magnija izvadi var veicināt arī tādas organisma saslimšanas kā nieru darbības traucējumi un cukura diabēts, tā var notikt ilgstošas caurejas un vemšanas rezultātā, laksatīvu līdzekļu pārmērīgas lietošanas un badošanās dēļ. Magniju iespējams pastiprināti zaudēt arī intensīvu fizisko aktivitāšu laikā, kad tas tiek izvadīts no organisma kopā ar sviedriem.

Magnijs pastiprināti nepieciešams smēķētājiem, grūtniecēm, sievietēm laktācijas periodā, bērniem un senioriem. Tā kā magnijam piemīt spēja mazināt stresa negatīvo ietekmi, tas būs ļoti noderīgs arī cilvēkiem, kuri pastāvīgi piedzīvo pastiprināta stresa apstākļus.

Ar uzturu iespējams uzņemt vien daļu no dienā nepieciešamā magnija

Dienā rekomendējamo magnija devu ietekmē kā veselības stāvoklis, tā dzimums un vecums. Vienu līdz trīs gadus veciem bērniem dienā nepieciešami 80 miligrami magnija, četru līdz astoņu gadu vecumā – 130 miligrami magnija, bet deviņu līdz 13 gadu vecumā ­– 240 miligrami. Meitenēm no 14–18 gadu vecumam jāuzņem 360 miligrami magnija, bet šī paša vecuma zēniem – 410 miligrami. Savukārt pieaugušām sievietēm dienā ieteicamā magnija daudzums ir 320 miligrami, kamēr vīriešiem tie ir 400 miligrami. Pastiprināti magnijs vajadzīgs grūtniecēm, kurām rekomendē 420 miligramus magnija dienā.

Ar uztura palīdzību iespējams uzņemt aptuveni 100–300 miligramus magnija, taču jāņem vērā, ka tikai aptuveni trešdaļa no tā uzsūcas organismā – pilnvērtīgu absorbciju var kavēt iepriekš minētie faktori. Magnija uzsūkšanos veicina ogļhidrāti, īpaši fruktoze, un D vitamīns. Ar magniju bagāti ir zaļie lapu salāti, treknas zivis, kā tuncis, makrele, lasis, pākšaugi, rieksti, sēklas un melnā šokolāde, tomēr magnija koncentrāciju samazina produktu termiska apstrāde.

„Magnija deficītu vieglāk un efektīvāk iespējams kontrolēt ar uztura bagātinātāju palīdzību. Magnijs ir pieejams tablešu, kapsulu, dzeramo ampulu, mutē šķīstošo un ūdenī šķīstošo pulveru veidā. Aptiekās nopērkami arī uztura bagātinātāji, kas satur magniju dažādu sāļu veidā – tie atšķiras ar elementārā magnija saturu un uzsūkšanās spēju, tiem ir lielāka iespējamība izraisīt blaknes, piemēram, sliktu dūšu, caureju, vemšanu vai metālisku garšu mutē. Uztura bagātinātāju klāstā iespējams atrast dažādus preparātus un kopā ar ārstu vai farmaceitu atrast sev piemērotāko,” saka farmaceite.

Kas jāņem vērā, lietojot magniju saturošus uztura bagātinātājus?

• Ūdenī labāk šķīst magnija organiskie, nevis neorganiskie savienojumi;
• Magnijs jālieto atbilstošā devā, lietojot lielāku devu, tā uzsūkšanās samazinās;
• Lietojot magnija oksīdu, jāatceras, ka tā uzsūkšanos pastiprina ēdiens, bet, lietojot magnija oksīdu lielās devās, uzsūkšanās samazinās;
• Magnija sāļi – karbonāts, glikonāts un oksīds – biežāk izraisa caureju;
• Magnija laktāta un magnija sulfāta preparāti uzsūcas lēnām un pakāpeniski, tādējādi samazinot zudumu caur nierēm, turklāt tie mazāk kairina gremošanas sistēmu un mazākā mērā izraisa šķidru vēdera izeju;
• Pacientiem, kam diagnosticēti kuņģa-zarnu trakta funkciju traucējumi vai bijusi kuņģa rezekcija, ieteicams izvēlēties magnija helāta formu;
• Magniju saturoši uztura bagātinātāji samazina bisfosfonātu grupas medikamentu un antibiotiku uzsūkšanos, tāpēc starp šo preparātu lietošanu jāievēro vismaz divu stundu intervāls;
• Pacientiem ar magnija deficītu vienlaikus varētu būt arī citu minerālvielu vai vitamīnu trūkums organismā, piemēram, kālija, kalcija, nātrija vai D vitamīna deficīts, tāpēc ieteicams konsultēties ar ārstu par nepieciešamību tos uzņemt papildus.