Ventspils slimnīca: Kataraktas operāciju komplikāciju iemesls ir ārējs faktors, ko nav izdevies pilnībā identificēt

Ventspils, 29.nov., LETA. Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā Ventspilī oktobrī veikto kataraktas operāciju komplikāciju iemesls bijis ārējs faktors, ko pārbaudēs nav izdevies pilnībā identificēt, aģentūru LETA informēja Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Viola Grinvalde.

Pēc negadījuma Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā tika izveidota speciāla izmeklēšanas komisija, lai noskaidrotu komplikāciju iemeslu. Slimnīcas izveidotā izmeklēšanas komisija, veicot bakterioloģiskos izmeklējumus, apstiprina augstas kvalitātes procesa veikšanu, jo nav identificēti pierādījumi, kas norādītu uz iespējamiem infekcijas avotiem - respektīvi, uz operāciju zāles virsmām un grīdām, izmantotajiem instrumentiem, šķīdumiem un citiem materiāliem baktērijas nav konstatētas, skaidroja Grinvalde.

Arī Veselības inspekcijas (VI) veiktās kontroles laikā netika atrasti iemesli, kādēļ vairākiem pacientiem radās komplikācijas. Kontroles laikā pārbaudīts, kā slimnīcas Acu slimību nodaļas operāciju zālē un pacientu apskates telpā norit pacientu plūsma, kā ievērots dezinfekcijas režīms un medicīnisko ierīču sterilizācijas process, kā uzglabā sterilās medicīniskās ierīces un operācijas laikā pielietotās zāles, kā arī veikta pārbaude slimnīcas sterilizācijas nodaļā.

"Līdzīgos gadījumos parasti tiek konstatēti būtiski pārkāpumi, taču Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā pārkāpumi nav fiksēti, kataraktas operāciju process veikts atbilstoši valstī pieņemtajām vadlīnijām. Konkrētajā situācijā ir pamats uzskatīt, ka komplikāciju iemesls ir bijis ārējs faktors, ko izmeklēšanas komisijai un Veselības inspekcijai nav izdevies pilnībā identificēt," informēja Grinvalde.

Veiktajās laboratoriskajās pārbaudēs nav apstiprinājušies arī sākotnēji izteiktie pieņēmumi, ka infekcijas avots varētu būt operācijās izmantotie medikamenti vai šķīdumi, kas atradās ražotāja sterilizētā iepakojumā. Tajos baktērijas nav konstatētas, līdz ar to nav arī pamata uzskatīt, ka vainojams būtu ražotāja brāķis, skaidroja slimnīcā.

Tā kā pārbaudēs nav iespējams identificēt infekcijas avotu, slimnīca var izteikt tikai nepārbaudāmus minējumus - tikpat labi infekcija varēja tik nodota garāmejot vai līdzīgā sadzīviska kontakta ceļā, pieļāva slimnīcas pārstāve.

Slimnīca ir ņēmusi vērā VI priekšlikumus un Acu operāciju blokā īstenojusi vairākus pasākumus darba organizācijas pilnveidošanai. Pacientu plūsmas shēmas pilnveidošanai ir ierīkotas divas atsevišķas pacientu apskates telpas, kurās pacientu ceļi pirms un pēc operācijas nekrustojas. Turpmāk pacientu apskate pirms operācijas notiks vienā telpā, bet pēc operācijas - citā.

Papildus ārējo risku samazināšanai operāciju laikā ir uzstādīta videonovērošanas kamera pie acu operāciju zāles, kā arī veikti papildus drošības pasākumi, lai operāciju zālē var iekļūt tikai operācijās nozīmētais personāls.

Līdz šim operāciju zālē darbu veica ārsts, medicīnas māsa un māsas palīgs, savukārt turpmāk operācijā piedalīsies četri mediķi - papildus minētajiem vai nu vēl viena medicīnas māsa vai arī ārsta asistents. "Papildus darba rokas ļaus optimālāk sadalīt darbus, nodrošinot papildus drošību un dubultu pārliecību par paveiktā darba precizitāti," uzsvēra Grinvalde.

Drošības nolūkos ir samazināts operāciju skaits, ko drīkst veikt vienā dienā, kā arī pagarinātas pauzes starp operācijām. Ir iegādāti papildus vienreiz lietojamie instrumenti rezervei, kā arī izvērtēta un aizstāta daļa no atkārtoti izmantojamiem instrumentiem pret vienreiz lietojamiem.

Pamatojoties uz veiktajiem pārbaudes rezultātiem un uzlabojumiem operācijas procesa pilnveidošanai, VI gala slēdzienā norādīts, ka Ziemeļkurzemes reģionālājā slimnīcā droši turpināt kataraktas operāciju veikšanu. Kataraktas operāciju veikšana slimnīcā ir atsākta, informēja Grinvalde.

Slimnīca ir kompensējusi izdevumus pacientiem, kuriem ir bijušas komplikācijas vai ir bijis jābrauc uz pārbaudēm. Tie ir izdevumi, kas saistīti ar konsultācijas saņemšanu un medikamentu iegādi. Savukārt par cita veida kompensācijām, tostarp, morālajām, cietušajiem pacientiem ir iespēja vērsties Ārstniecības riska fondā. Slimnīcas rīcībā neesot informācijas, vai un cik pacientu līdz šim ir izmantojuši šo iespēju, jo to administrē Ārstniecības riska fonds. Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca veic iemaksas Ārstniecības riska fondā un līdz ar to ir apdrošināta pret pacientu prasījumiem.

Kā ziņots, desmit pacientiem radušās medicīniska rakstura komplikācijas pēc 14.oktobrī veiktās acs kataraktas operācijas Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā Ventspilī. Deviņi no viņiem tika ievietoti Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā, kur viņiem tika nozīmēta terapija operējošā ārsta uzraudzībā.

Stradiņa slimnīcas pārstāve Lāsma Sīle aģentūrai LETA skaidroja, ka acu katarktas operācijas minētajā dienā Ventspils slimnīcā veikuši Stradiņa slimnīcas Oftamoloģijas klīnikas mediķi.

Savukārt operācijās izmantots Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas aprīkojums, instrumenti un medikamenti.

Ventspilī operētajiem pacientiem tika konstatēts purulents endoftalmīts - acs infekcija, kas saskaņā ar pasaules valstu medicīnas statistiku tiek konstatēta vidēji līdz 0,7% gadījumos no veikto acu operāciju skaita, norādīja slimnīcā. Ventspils slimnīcā acu operāciju pacientiem līdz šim endoftalmīts nebija konstatēts. "Diemžēl jebkurai operācijai pastāv inficēšanās risks - jo lielāks ir operāciju skaits, jo lielāks pacientu skaits ir pakļauts infekciju riskam," iepriekš teikts slimnīcas paziņojumā.