VENĒRISKĀS SLIMĪBAS

grupa infekciju slimību, ar kurām inficējas galvenokārt dzimumceļā: sifiliss, gonoreja, mīkstais šankrs un cirkšņu limfogranulomatoze (ceturtā venēriskā slimība), kā arī trihomonoze un smailās kondilomas, ja tās lokalizējas uz dzimumorgāniem. Venēriskās slimības ir sociālas slimības, tās saistītas ar iedzīvotāju materiālās un garīgās dzīves līmeni, sanitāri higiēniskajām zināšanām. Kapitālistiskajās valstīs prostitūcija, agra dzimumdzīve, vēlas laulības, sievietes beztiesīgais stāvoklis rada priekšnoteikumus saslimšanai ar venēriskajām slimībām. Tās var izplatīties epidēmiju veidā, sevišķi kara laikā un pēckara periodā. Pēdējā laikā saslimšana ar sifilisu stipri palielinājusies visā pasaulē. Venērisko slimību izplatības cēlonis ir galvenokārt žūpība un ar to saistītā vieglprātīgā dzimumdzīve ar pavirši pazīstamām vai pat nepazīstamām personām, kā arī dzimumizvirtība.

Venēriskās slimības sagrauj slimnieka organismu, novājina tā aizsargspēkus, palielina uzņēmīgumu pret citām slimībām. Sifiliss pāriet arī uz pēcnācējiem, bet saslimšana ar gonoreju izraisa neauglību. PSRS veselības aizsardzības organizācijas, galvenokārt ādas un venērisko slimību dispanseri, veic plašu ārstniecības un profilakses darbu. Tas ir plānveidīgs: visu slimnieku obligāta uzskaite (gonorejai 3-6 mēneši, sifilisam 3-5 gadi); bezmaksas medikamenti; slimnieka - infekcijas avota, ģimenes locekļu un kontaktā bijušo personu izmeklēšana; periodiskas bērnu iestāžu, pārtikas rūpniecības, tirdzniecības un komunālo pakalpojumu uzņēmumu darbinieku profilaktiskās apskates (reizi 3 mēnešos); pareiza bērnu un jauniešu dzimumaudzināšana. Sieviešu konsultācijās veic piedzimtā sifilisa profilaksi (2 reizes grūtniecības laikā pārbauda Vasermaņa reakciju), kā arī izmeklē, vai grūtnieces neslimo ar gonoreju.

Saskaņā ar LPSR Kriminālkodeksa 112. pantu par apzinātu inficēšanu ar venērisko slimību draud brīvības atņemšana uz laiku līdz 3 gadiem vai labošanas darbi līdz 1 gadam, par tīšu izvairīšanos no ārstēšanās draud brīvības atņemšana uz laiku līdz 2 gadiem vai labošanas darbi līdz 1 gadam, vai naudas sods līdz 100 rbļ. Veselības aizsardzības orgāniem ir tiesības piespiedu kārtā pārbaudīt personas, kuras tur aizdomās, ka tās saslimušas ar venēriskajām slimībām, un piespiest ārstēties tik ilgi, līdz tās vairs neapdraud citus cilvēkus. Tiek prasīta liela atbildība gan no slimnieka, gan ārstam palielināta tiesiskā atbildība un paredzēti pasākumi venērisko slimību apkarošanai. Cīņā pret venēriskajām slimībām nepieciešams arī aktīvs visas sabiedrības atbalsts.