VĒNAS
asinsvadi, pa kuriem asinis no orgāniem un audiem tek uz sirdi. Mazā asinsrites loka vēnas sākas no kapilāru tīkla plaušās un aiznes arteriālās asinis pa plaušu vēnām (2 no katras plaušas) uz sirds kreiso priekškambari. Lielā asinsrites loka vēnas sākas no kapilāru tīkla ķermeņa audos un, saplūstot arvien lielākās vēnās, izveido augšējo un apakšējo dobo vēnu, kas abas beidzas sirds labajā priekškambarī. Augšējās dobās vēnas sistēmā ieplūst venozās asinis no ķermeņa augšdaļas virs diafragmas, bet apakšējās dobās vēnas sistēmā - no ķermeņa apakšdaļas zem diafragmas. Apakšējā dobajā vēnā nonāk asinis arī no vārtu vēnas, kas ar savām pietekām tās savāc no vēdera dobuma nepāra orgāniem. Vārtu vēnai ir vairākas īpatnības: tā sākas no kapilāru tīkla iekšējo orgānu sienās un beidzas aknās, sadaloties venozajā kapilāru tīklā. No šā venozā, t.s. brīnišķīgā tīkla, sīkām vēnām (vēnulām) saplūstot lielākās, izveidojas aknu vēnas, kas ieplūst apakšējā dobajā vēnā. Tādējādi vārtu vēnas ir apakšējās dobās vēnas papildsistēma, caur kuru plūstošās asinis veic dažādas funkcijas (pārnes izšķīdušās barības vielas no tievās zarnas uz aknām, insulīnu un glikagonu no aizkuņģa dziedzera uz aknām, asins formelementu sairšanas produktus no liesas uz aknām utt.). Venozais kapilāru tīkls aknās noder arī par asiņu depo, vajadzības gadījumā tajā var uzkrāties līdz 20% no kopējā asiņu daudzuma.
Vēnu sienas ir plānākas nekā artēriju sienas, bet tāpat sastāv no 3 kārtām, tikai tajās pārsvarā ir saistaudi, mazāk gludās muskulatūras un elastīgo elementu. Pa vēnām asinis plūst lēnām. Plūsmas ātrums palielinās tuvāk sirdij. Asins tecēšanu pa vēnām veicina skeleta muskuļu kontrakcijas, bet krūšu dobuma lielākajās vēnās - krūšu dobuma negatīvais spiediens un sirds piesūcējspējas. Asins tecēšanu atpakaļ vēnās novērš vārstuļi - vēnu sienas iekšējā slāņa duplikatūras kabatiņu veidā. Piepildoties ar asinīm, tās noslēdz vēnu. 2 att.
