Vēlreiz par konstruktīvu dialogu ar valdību
Pēc slimnīcu vadītāju sarunas Veselības ministrijā par darba samaksas veidošanas principiem, vēlreiz kļuva skaidrs, ka mums kopā ar mediķu biedrībām un asociācijām nekavējoties ir jāizvērtē katrā slimnīcā tik atšķirīgos darba samaksas sistēmas modeļus, lai ātrāk atrastu iespējami labāku risinājumu, kas ļautu efektīvāk izmantot esošo algu fondu un nodrošinātu augstāku darba samaksu.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība šonedēļ atkal tiksies ar Veselības ministrijas vadību medicīnas aprūpes personāla algu jautājumā. Lai tikšanās patiešām būtu konstruktīva, mēs aicinām kopīgi padarīt patiesībā sen iekavētus mājasdarbus.
Jo, lai gan ar 1.janvāri kārtējo reizi tiek paaugstinātas algas un VOAVA ir pārskatījusi pakalpojumu izcenojumus, ir noteikta vidējā darba samaksa, tomēr nevajag cerēt, ka līdz ar jaunu finansiālu prasību piepildīšanu atrisināsies visas problēmas.
Tieši tagad mums kopā ar profesionālo asociāciju pārstāvjiem, ar arodbiedrībām ir laiks sanākt kopā pie apaļā galda, varbūt arī noalgot spēcīgus juristus, aptvert un izskatīt visus neskaidros un precizējamos jautājumus un izveidot konstruktīvus priekšlikumus - kā un kas tad jādara, lai tiktu izveidoti skaidri saprotami un pieņemami principi, pēc kuriem var pāriet uz ilgi diskutēto jauno darba samaksas sistēmu, kā pamatā būs katras personas ieguldītā darba novērtējums katrā pakalpojumā, ko sniedzam.
VOAVA ar 1.janvāri plāno paaugstināt pakalpojuma cenu, kur ietverts algas pieaugums medicīniskajam personālam. Cik lielu daļu no šīs summas novirzīt konkrētu personu algām, piemaksām un kādiem bonusiem–tas ir pašu slimnīcu pārziņā. Taču tie nav viegli nosakāmi lielumi.
Slimnīcās šobrīd rosāmies šajā virzienā. Piemēram, Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā pie tā rūpīgi strādā un dažās nodaļās jau personālam maksā, raugoties par veikto darbu un darba rezultātu. Atsevišķās nodaļās jau tiek veikta katrā manipulācijā ieguldītā darba uzskaite, tiek noteikti kvalitātes un citu rādītāju kritēriji, kas kļūst par pamatu samaksai atbilstoši ieguldītajam darbam.
Taču, lai šis process noritētu sekmīgi – mums visiem kopā jāpanāk arī, ka strauji tiek izdarītas attiecīgas izmaiņas Ārstniecības likumā, kurā tikai daļēji ir izstrādāta ārstu sadaļa, bet par māsām ļoti maz kas pasacīts. Jāpārstrādā vecais Māsu profesijas standarts, kur uz 22 lapām ir sarakstīti viņu pienākumi, bet nav noteikts konkrēts darba uzdevums katrā no māsu daudzajām nodarbinātības zonām: cik laika, iemaņu, fiziskā un garīgā spēka jāpatērē katrai aprūpes situācijai un kādai jābūt samaksai par katru no manipulācijām.
Jo mēs labi zinām, ka katra ārsta, katras medmāsas un māsu palīga ieguldījums nav vienlīdzīgs. Strādāt par medmāsu uzņemšanā, reanimācijā, kur katra pacienta aprūpei ir perfekti jāpārzin arī daudzas dzīvības funkcijas uzturošās modernās iekārtas, vai aprūpēt smagus insulta, apdeguma slimniekus - nav tas pats, kas pildīt noteiktas funkcijas sociālā iestādē.
Atšķirīgas atbildības zonas, fiziskā un garīgā piepūle, kvalifikācijas pakāpes, pieredze, darba režīms – un vēl daudzi faktori jāņem vērā, nosakot katras ārstniecības personas ieguldījumu pakalpojuma sniegšanā.
Šis ir īstais laiks, kad jāaktivizē esošās ārstu un māsu biedrības un asociācijas. Jāveic aktīvāka koordinācija starp visām šīm institūcijām. Jo, mūsuprāt, pienācis tas vajadzības brīdis, kad jāliek lietā šis gudrais un izlēmīgais spēks, kas veidots visu ārstniecībs personu interešu aizstāvēšanai.
Citādi mums visiem aktuālo jautājumu risināšana tiks paildzināta, kā rezultātā atkal būs vilšanās un jaunas pretenzijas.
Aivars Zdanovskis - Daugavpils reģionālās slimnīcas valdes loceklis
Arnolds Atis Veinbergs – VAS Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs
Juris Bārzdiņš - Liepājas reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs
Viesturs Boka – Rīgas Austrumu Klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs
Baiba Rozentāle – Infektoloģijas centra direktore
Ēriks Kalniņš – Klīniskās universitātes slimnīcas "Gaiļezers " direktora p.i.
