Vēlas pieņemt rezolūciju, kas palīdzētu hronisko slimību pacientiem kļūt ekonomiski aktīviem
Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība "Dzīvības koks" vēlas pieņemt rezolūciju, kura būtu vērsta uz hronisko slimību pacientu rehabilitāciju pēc ārstēšanas, lai palīdzētu viņiem atkal kļūt par ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem.
Kā šodien preses konferencē norādīja biedrības "Dzīvības koks" vadītāja Gunita Berķe, biedrība sagaida, ka hronisko slimību pacientu rehabilitācija tiks iekļauta veselības aprūpē kopumā, jo šobrīd Latvijā attīstīta ir pacientu ārstēšana, tomēr netiek domāts par to, kas notiek, kad "slimnīcas durvis aizveras". Rezolūcijas mērķis ir veselības profilaksei, skrīninga programmām un ārstēšanai pievienot ceturto fāzi - rehabilitāciju pēc aktīvas ārstēšanas, lai ļautu cilvēkiem atgriezties atpakaļ sabiedrībā.
Rezolūciju plānots iesniegt Eiropas Komisijai, Eiropas Parlamentam, Eiropas Savienības (ES) Padomes prezidentūrai un ES dalībvalstu valdībām. Berķe teica, ka Eiropai nav izvēles un rezolūcija būs jāpieņem, jo sabiedrība noveco un hronisko slimnieku skaits kļūst lielāks.
Viņa norādīja, ka biedrība vēlas panākt, lai hronisko slimību pacienti no "ņēmējiem" kļūtu par "devējiem" un arī spētu dot savu ieguldījumu ekonomikas attīstībā.
Kā norādīja Veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS), Latvijas veselības aprūpē tiek nodrošināta "laba ārstēšana, tomēr pieklibo profilakse un rehabilitācija, kā arī paliatīvā aprūpe nav pietiekami attīstīta". Ministrs gan norādīja, ka šobrīd politika un finanšu resursi tiek apzināti vērsti rehabilitācijas attīstīšanai.
Belēvičs stāstīja, ka ministrijai ir konkrēts plāns, kas drīzumā tiks prezentēts sabiedrībai un paredz aizvien vairāk līdzekļu atvēlēt rehabilitācijai un paliatīvajai aprūpei.
Kā preses konferencē skaidroja Pasaules Veselības organizācijas Latvijas pārstāvniecības vadītāja Aiga Rūrāne, saslimstība tieši ar neinfekcijas slimībām ir visaugstākā gan Latvijā, gan ES, gan pasaulē kopumā.
Četras galvenās neinfekciju slimību grupas ir sirds un asinsvadu saslimšanas, vēzis, respiratorās jeb plaušu slimības un cukura diabēts. Tieši šīs slimības ir tās, kuras visbiežāk izraisa cilvēku nāvi, noved līdz invaliditātei un darba nespējai. Tāpat tās atstāj nopietnu ietekmi uz valsts tālāko ekonomisko attīstību un sabiedrību kopumā, norādīja Rūrāne.
Viņa stāstīja, ka "mēs zinām, kāpēc šīs slimības attīstās". Tās izraisa augsts asinsspiediens, pārlieku augsts holesterīna līmenis, alkohola un tabakas lietošana, neveselīgs uzturs un mazkustīgs dzīvesveids. Rūrane uzskata, ka ir jādomā par sabiedrības izglītošanu, lai novērstu šo slimību izplatību.
Viņa uzsvēra, ka ļoti svarīga ir sabiedrības iesaistīšanās, lai veselības aprūpes politika varētu strādāt.
Jau ziņots, ka šodien un rīt notiek starptautiska konference "Hronisko slimību izaicinājums 21.gadsimta Eiropā. Pacientu perspektīva un ekonomiskā aktivitāte", kuru Latvijas prezidentūras ES Padomē laikā organizē biedrība "Dzīvības koks" sadarbībā ar Pulmonālās hipertensijas biedrību un Pacientu ombudu.
Tā notiek Rīgas Latviešu biedrības namā un viesnīcas "Tigra" konferenču zālē Priekuļos. Šodien konference notiek latviešu un angļu valodā, bet rīt darba valoda būs tikai angļu.
LETA
