Vēders, kas pēc dzemdībām nepazūd
Ikviena sieviete vēlas izskatīties slaida jebkurā savā dzīves posmā. Arī pēc dzemdībām jaunā māmiņa grib pēc iespējas ātrāk atgūt sava auguma iepriekšējās aprises. Bet ko darīt, ja vēders tomēr negrib sarauties? Par to saruna ar "Jūrmalas slimnīcas" plastikas ķirurgu Kārli Vērdiņu.
Grūtniecības laikā pieaug ne tikai topošās māmiņas svars, bet krietni palielinās arī viņas vēders. Kādai sievietei tas saraujas teju uzreiz, bet citai bieži vien nepalīdz ne diētas, ne fiziskās aktivitātes. Kālab tā?
Vispirms vajadzētu parunāt par sievietes ķermeņa uzbūvi un fizioloģiju. Katrai daiļā dzimuma pārstāvei vēdera priekšējā sienā atrodas tā saucamā baltā līnija jeb vēdera preses muskulatūras aponeiroze, kas nosedz vēdera iekšējos orgānus. Tā ir zona starp priekšējiem taisnajiem vēdera muskuļiem. Parasti pēc dzemdībām, īpaši pirmajām, šie muskuļi atgriežas savā izejas pozīcijā, bet, ja tā tomēr nenotiek, veidojas diastāze – nedabisks attālums starp labās un kreisās puses vēdera muskuļiem, citiem vārdiem sakot, starpmuskuļu zonas izstiepums.
Pēc pirmās grūtniecības praktiski visām sievietēm vēders atgūst normālu izskatu. Muskuļu diastāze parasti rodas pēc vairākām grūtniecībām, īpaši pēc trešā, ceturtā bērna iznēsāšanas, jo vēdera priekšējā siena kļūst brīvāka un plānāka. Lielāks risks iegūt diastāzi ir arī tad, ja piedzimis liels bērns, dvīnīši vai trīnīši, kad dzemde fiziski bijusi liela, vai grūtniecības cieši sekojušas cita citai. Ja intervāls starp grūtniecībām ir, teiksim, desmit gadi, domāju, ka šajā laikā vēdera priekšējā siena faktiski būs atgriezusies izejas pozīcijā, un viss būs kārtībā.
Viena lieta, ka vēders pēc grūtniecības negrib sarauties, bet pavisam citādi ir tad, ja tas nokarājas.
Pēc grūtniecības ļoti bieži rodas vēdera priekšējās sienas noslīdējums un veidojas nokarens vēders, ko nemaz nav tik vienkārši novērst. Ļoti bieži šādos gadījumos vajadzīga ķirurga palīdzība, jo problēmu rada ne tikai izstieptā āda, bet arī muskuļu diastāze.
Kas, izdarot operāciju, notiek ar lieko nokarenā vēdera ādu?
Tā tiek nostiepta un noņemta. Pēc operācijas zem ādas var redzēt muskuļu aprises. Rēta paliek bikini zonā, līdz ar to nav redzama.
Ir daudz piemēru, kad liekas, ka sieviete, kurai pēc dzemdībām saglabājies nokarens vēders, ir liekais svars.
Ja sieviete šādā situācijā neko nedara (es domāju fiziskās aktivitātes, sabalansētu ēdienkarti u.c.), tad viņai ir daudz lielāka tendence izskatīties tā, it kā viņai būtu liekais svars, respektīvi, iekšējie orgāni vēderu spiež uz āru. Un, tā kā vēders jau ir izstiepts, visai drīz iespējams to arī piepildīt – uzkrāt nevienam nevajadzīgus liekus kilogramus.
Ko darīt?
Protams, jāievēro diēta, tāpat svarīgas ir arī sportiskas aktivitātes. Savukārt, ja liekais svars vairāk vai mazāk saistīts ar zemādas tauku slāni, tad iespējas no tā atbrīvoties ir dažādas. Var izmantot tā saucamo liposakciju jeb vakuumlipektomiju, kad zemādas tauki tiek tīri mehāniski izšķīdināti. Liposakcijas laikā ārsts caur mazām atverītēm zem ādas iefiltrē speciālu šķidrumu, kas sašķidrina organismā esošos taukus, un tad to visu ar vakuumiekārtu atsūc, tādējādi samazinot zemādas daļu.
Otra versija ir abdominoplastika – tā ir operācija, kuras laikā tiek nostiepta vēdera āda, likvidējot liekos taukus un ādu, kā arī nostiprinot vēdera sienas muskuļus. Vēl viena iespēja ‒ ja sievietei ir ievērojams liekais svars (ķermeņa masas indekss virs 30), viņa var mēģināt vai nu ielikt kuņģī balonu, vai arī pieteikties bariatriskām operācijām (kuņģa samazināšanas vai pārveidošanas operācija; to visu var izdarīt Jūrmalas slimnīcā).
Lūdzu, izstāstiet nedaudz vairāk par vēdera korekcijas operācijām!
Ir iespējama mazā un pilnā vēdera korekcija. Mazā jeb miniabdominoplastika koriģē vēderu no nabas uz leju. Pilnā jeb abdominoplastika ar nabas transpozīciju sakārto vēderu no ribāja līdz kaunuma rajonam, savukārt nabai ir jauna pozīcija – vizuāli tā izskatās tāpat, vienkārši tā ir jaunā vietā.
Pilno vēdera plastiku veic gadījumā, kad ir gan tā saucamais ādas priekškars (vēdera āda nokarājas kā tāds priekšauts), gan zem ādas atbilstošs tauku daudzums. Pilnās vēdera plastikas laikā vēdera priekšējās sienas audi tiek atslāņoti, tiek atvienota naba, bet tā paliek dziļumā pie vēdera dabīgajā vietā. Tad šie audi tiek iestiepti, lai redzētu, cik ir lieko audu, kas iet pāri. Pēc tam tiek noņemta liekā āda un zemādas tauki, kā arī izveidota jauna nabas pozīcija, un tad tas viss tiek glīti sašūts.
Ir dzirdētas dažādas versijas, kā sievietes pēc dzemdībām mēģinājušas atgūt formu. Piemēram, nosienot vēderu ar dvieli, lai tas ātrāk sarautos. Kādas šai ziņā ir jūsu domas?
Protams, operēt vajag tikai tad, kad sieviete redz, ka pati saviem spēkiem netiks galā. Kā jau teicu, pēc pirmās grūtniecības parasti viss ir kārtībā, šāda rakstura problēmas sākas pēc trešā, ceturtā bērna iznēsāšanas. Es savām pacientēm saku, ka pusgadu vai gadu pēc grūtniecības ar operāciju nevajag steigties, iesaku nodarboties ar fiziskām aktivitātēm (vēlams fizioterapeita uzraudzībā), lai vingrinātu vēdera priekšējās sienas muskulatūru, un veikt arī citas procedūras. Un tikai tad, ja tiešām nekas nelīdz, var sākt domāt par vēdera priekšējās sienas korekciju.
Cik lielā mērā ar fiziskiem vingrinājumiem un procedūrām var panākt, lai vēders tomēr sarautos?
Šādā situācijā viss atkarīgs no tā, cik liels vēders bijis grūtniecības laikā, cik bērni iznēsāti, kā bērniņš gulējis dzemdē un, protams, vēl citiem apstākļiem. Ļoti liela nozīme ir sievietes aktivitātēm pēc dzemdībām. Ja viņa vingro un trenē vēderpreses muskulatūru (to, protams, nedrīkst darīt pirmās sešas nedēļas pēc dzemdībām), rezultātam vajadzētu būt pozitīvam. Un pilnīgi iespējams, ka abdominoplastika nebūs vajadzīga.
Ja tomēr sieviete nav apmierināta ar savu augumu?
Tad viņai jānāk pie manis vai kāda cita mana kolēģa uz konsultāciju. Vispirms tiks veikti izmeklējumi. Parasti pirms abdominoplastikas pacientei tiek nozīmēta ultrasonogrāfija, lai pārliecinātos, vai nav izveidojusies, piemēram, trūce. Ir bijuši gadījumi, kad pēc ultrasonogrāfijas operāciju atliek, jo ir kāda nopietnāka lieta, kas jārisina vispirms.
Kā notiek pati operācija?
Operācija norit slimnīcā vispārējā narkozē, tā ilgst 3‒3,5 stundas. Paciente tajā rītā nedrīkst ne ēst, ne dzert. Viņu konsultē anesteziologs. Pēc operācijas sieviete paliek slimnīcā vismaz vienu nakti. Vienmēr, lai novadītu lieko audu šķidrumu un asiņainos izdalījumus, kas veidojas operācijas brūces rajonā, lieto tā saucamās drenas. Nākamajā dienā operācijas vietu parasti pārsien. Un gan operācijas dienā, gan nākamajā tiek uzlikta jostas bandāža – tas ir fiksators, kas palīdz nofiksēt un saturēt vēdera priekšējo sienu, lai pacientei pēc operācijas būtu vieglāk. Apmēram mēnesi nedrīkst celt smagumus. Atsevišķos gadījumos ap nabiņu liek šuvītes, kas jāizņem. Bet lielā grieziena šuve (diegi) uzsūcas, to nevajag ņemt ārā. Dušā var iet jau pēc nedēļas – pirmo nedēļu brūcēm jābūt sausām un tīrām.
Vai sieviete pēc šādas operācijas var palikt stāvoklī un iznēsāt nākamo vai pat nākamos bērniņus?
Jā, sieviete protams, var palikt stāvoklī. Diegi, ar kuriem tiek nošūta diastāze, var būt dažādi. Labāk, ja izmanto diegus, kas neuzsūcas, jo tie daudz labāk notur nošūto zonu. Bet grūtniecību kādu gadu, pusotru pēc operācijas plānot nevajadzētu. Kaut vai tāpēc, ka šādi diegi ir diezgan stingri ilgāku laiku un tāpēc var radīt problēmas, piemēram, vēdera priekšējās sienas muskulatūras plīsumu, turklāt ir vajadzīgs laiks, lai saaugtu šuvju zona. Bet augli gan šī operācija nevar ietekmēt. Vislabāk, ja pirms abdominoplastikas sieviete ķirurgu brīdinātu, ka plāno vēl kādu grūtniecību – tad ķirurgs var ar šuvju materiāliem variēt. Teiksim, izmantot tādus, kas uzsūcas.
Kas notiek tad, ja, piemēram, pēc minētās operācijas iestājas neplānota grūtniecība?
Nekas nenotiek. Bet labāk, lai nākamā grūtniecība iestātos vismaz pēc gada, pusotra, jo vēders atkal izstiepsies. Ar vienu operāciju nevar pasargāt sievieti no līdzīgu problēmu atkārtošanās, tāpēc vislabāk ar nākamo bērniņu kādu laiku pagaidīt.
Ja sievietei veikta šāda operācija un viņa paliek stāvoklī, teiksim, pēc četriem pieciem gadiem?
Viss notiks tieši tāpat kā parasti.
Vai otrreiz operācija nebūs jātaisa?
To, bez šaubām, nevar izslēgt, jo vēders grūtniecības laikā tomēr atkal mehāniski izstiepjas. Tāpēc ideāli šo operāciju taisīt tad, kad sieviete vairs neplāno bērnus. Bet dzīvē viss, protams, nereti iegrozās citādāk, jo katra sieviete jau vēlas izskatīties labi!
Kas ir patīkamākais, ko saistībā ar šādām operācijām Jums teikušas pacientes?
Tas, ka šāda operācija ceļ sievietes pašapziņu, ka viņa atkal var atsākt fiziskās aktivitātes, ka vēderpresīte ir tik smuka, kāda nekad līdz operācijai nav bijusi. Vēderpresītes muskuļu aprises taču ir labi redzamas.
Ja internetā parāda dāmas, kurām ir bijušas vairākas grūtniecības, bet viņas labi izskatās, vai ir pilnīgi iespējams, ka viņām ir taisīta šāda operācija?
Ar vislielāko varbūtību! Pilnīgi iespējams, ka šāda operācija ir bijusi, jo rēta nav redzama, jo tā ir diezgan eleganti noslēpta. Un sieviete izskatās brīnišķīgi!
Raksta autore – Ilona Noriete
