Vecāki šķiras – kas notiek bērna psihē?
Foto: pixabay.com
Vecāku šķiršanās ir attiecību pārtraukšanu starp diviem pieaugušajiem, un tas nebūt nenozīmē, ka attiecības tiek izbeigtas ar bērnu. Tieši bērnam ir nepieciešama mīlestība un atbalsts no abiem vecākiem, kuriem jāuzņemas kopēja atbildība par visiem lēmumiem, kas attiecas uz viņu atvasi.
Bieži vien mātei un tēvam tas sagādā lielas grūtības, it sevišķi, ja laulības dzīve sagādājusi vilšanos, dusmas un aizvainojumu. Vecākiem šķiet, ka šķiršanās ir saistības, kas jāsakārto starp viņiem abiem, taču visbiežāk šādos gadījumos tieši bērni ir tie, kas cieš visvairāk un tas atstāj būtisku iespaidu uz bērna personības attīstību.
Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatikas klīnikas ārste psihoterapeite un Attiecību skolas lektore dr. Dace Jubase skaidro, kā nenodarīt pāri bērnam, ja tomēr gaidāma šķiršanās.
Kā sagatavot bērnu pirms vecāku šķiršanās?
Lai pasargātu bērnu no pārāk lielām ciešanām, vecākiem laikus jārunā ar bērnu par to, ka mātei ar tēvu nav laba saskaņa, bet viņi abi bērnu joprojām mīl. Bērns ļoti labi izjūt, ka vecāku starpā valda spriedze, tāpēc būtiski ir runāt par to, kas notiek ģimenē. Ja netiek runāts ar bērnu, viņš ļauj vaļu savām fantāzijām, kas bieži noved pie bērna sevis vainošanas par ģimenes nesaskaņām.
Kā vecāku nesaskaņas ietekmē bērnu?
Lai bērns būtu dzīvespriecīgs, viņam nepieciešami dzīvespriecīgi vecāki. Ja vecāki tādi nav, bērns sāk izjust emocionālu spriedzi. Ja vecāki nespēj nodalīt savstarpējas nesaskaņas un palīdzēt bērnam izprast viņa jūtas, bērnam parādās uzvedības traucējumi vai viņš sāk slimot. Veidojas apburtais loks, kas uztur sasprindzinājumu ģimenē. Tā ir emocionālas krīzes situācija, kad ir grūti vecākam saprast savas jūtas un līdz ar to arī bērna jūtas. Bieži šī spriedze tiek izlādēta savstarpējos aizvainojumos, kritikā, pārmetumos, kas izraisa strīdus. Līdz beidzot - vecāki nolemj šķirt ģimeni.
Kādas problēmas var rasties, ja bērns netiek audzināts kopīgi?
Ja pēc šķiršanās vecāki nespēj uzturēt cieņpilnas attiecības, tad bērns vēl joprojām tiek ierauts vecāku attiecības pa vidu, no kā bērns visvairāk cieš. Bieži vecāki sāk izjust konkurenci un sāk sacensties savā starpā par to, kurš ir "labāks vecāks" savam bērnam. Vecāks, kurš retāk tiekas ar savu bērnu, neko vai maz ko aizliedz, jo vēlas "izpatikt" bērnam un mazināt savu vainas izjūtu, ka mazāk ir kopā ar bērnu. Viņš drīkst darīt, ko vēlas, tiek apdāvināts ar dāvanām, tiek vests uz izklaides vietām. Bērns tiek pārkairināts, nespēj pieņemt atteikumu, rodas uzvedības traucējumi. Tas uzliek dubultu slodzi vecākam, kurš audzina bērnu, bieži vien nespējot, to kļūst agresīvs pret bijušo partneri un arī pret bērnu.
