Cilvēka ēšanas paradumu pamati galvenokārt tiek ielikti bērnībā – bērns tos pārņem no saviem vecākiem, brāļiem un māsām. Tieši tāpēc ir ļoti svarīgi, lai jau no agras bērnības ģimene ievērotu veselīgas ēšanas principus jeb diētu (tulkojumā no sengrieķu valodas). Mūsdienās bieži novērojams, ka vecāki – it īpaši gados jauni – izvēlas dažādas specifiskas diētas, piemēram, ir vegāni vai svaigēdāji. Vai šāds uzturs ir piemērots arī bērnam, skaidro sertificēta uztura speciāliste, "Rimi Bērniem" eksperte Olga Ļubina.

Katram vecākam jāatceras: uzturam, ko ģimene bērnam piedāvā, ir jāspēj bērna organismu nodrošināt ar visām nepieciešamajām uzturvielām, lai bērns varētu augt un attīstīties atbilstoši savam vecumam. Ikviens vecāks var iepazīties ar Veselības ministrijas izstrādātajiem veselīga uztura ieteikumiem: ar ieteikumiem bērniem no divu līdz desmit gadu vecumam var iepazīties šeit, savukārt pusaudžiem un jauniešiem – šeit. Audzinot bērnu, primārā ir nevis vecāku pārliecība, bet gan bērna veselība.

Arī bērns – vegāns vai svaigēdājs?

Mūsdienās bieži novērojams, ka vecāki – it īpaši gados jauni – mēdz izvēlēties dažādas specifiskas diētas, piemēram, bezglutēna, veģetāro, vegānisko vai svaigēdāju diētu. Vai vecāku izvēle ir piemērota arī bērnam? Kādu ietekmi tā var atstāt uz bērna veselību?

Eiropas Bērnu gastroenteroloģijas, hepatoloģijas un uztura biedrība norāda, ka striktās eliminācijas diētas (diēta, kad no uztura tiek izslēgti atsevišķi produkti vai produktu grupas), piemēram, vegānu un svaigēšanas diēta, var veicināt vairāku uzturvielu – svarīgo aminoskābju, dzelzs, piesātināto un polinepiesātināto taukskābju, D vitamīna, B 12 vitamīna u. c. – deficīta attīstības risku.

Ja vecāki tomēr uzstāj, ka arī bērnam jāievēro tie paši specifiskie ēšanas paradumi, ko piekopj vecāki, ģimenei noteikti jākonsultējas ar savu ārstējošo ārstu un uztura speciālistu, lai būtu droši, ka uzņemtais uzturvielu daudzums bērnam ir atbilstošs. Iespējams, būs nepieciešami uztura bagātinātāji, ja uzturvielu uzņemšana nav iespējama ar uzturu eliminācijas diētas dēļ (piemēram, dzelzs, B 12 vitamīns).

16 stundu gavēnis – arī bērnam?

Šobrīd populāra diēta ir pārtrauktais gavēnis (intermittent fasting), kad tiek ierobežots ēdiena uzņemšanas laiks. Visizplatītākais ēšanas režīms ir šāds: 16 stundu gavēnis, un astoņu stundu laikā tiek atļauta ēdiena uzņemšana.

Šāda diēta visiem pieaugušajiem nav piemērota, piemēram, tā ir kontrindicēta cilvēkiem ar kuņģa un zarnu trakta slimībām. Bērniem šī diēta vispār nav pieļaujama – bērniem ir jāēd regulāri, dienā jābūt vidēji četrām ēdienreizēm ik pēc trīs četrām stundām (mazākiem bērniem ik pēc trim stundām, lielākiem bērniem pieļaujams četru stundu pārtraukums). Ja ēšanai atvēlētas vien astoņas stundas, bērns nepagūst uzņemt atbilstošu enerģijas un uzturvielu daudzumu. Rezultātā var rasties liels slogs gremošanas trakta darbībai, kas atstāj negatīvas sekas uz bērna veselību.

Jāņem vērā – bērns atdarina vecākus

Vecākiem nopietni jāņem vērā tas, ka viņu uzskati par uzturu un nepieciešamību ievērot kādu specifisku diētu var būtiski un negatīvi ietekmēt bērna veselību. Tāpēc pirms lemt par labu kādam specifiskam ēšanas režīmam arī bērnam, tas jāpārrunā ar speciālistu, lai kopā izvērtētu, vai vecāku ēšanas paradumi neatstās negatīvas sekas uz bērna fizisko un garīgo veselību. Tāpat jāatceras: ja vecāki, it īpaši mammas, ievēro kādu no striktajām diētām, bērnam var būt tieksme to attēlot, līdzināties saviem vecākiem. Šādā veidā savu bērnu pakļaujam riskam, ka viņam nākotnē izveidosies neveselīgas attiecības ar uzturu.