Veselīga ēdienkarte nav iedomājama bez dažādiem sezonas dārzeņiem un augļiem. Tie satur ievērojamu daudzumu vērtīgu vitamīnu, minerālvielu un antioksidantu, kas labvēlīgi ietekmē mūsu pašsajūtu un veselību, sniedz ikdienā nepieciešamo enerģiju un samazina iespējamo saslimšanu risku. Lai pirms ziemas sezonas būtu iespējams uzņemt pēc iespējas daudzveidīgākas uzturvielas, ir svarīgi, lai maltītē iekļautie produkti būtu ne vien sezonāli, bet arī dažādām krāsām bagāti. Kādas īpašības piemīt atšķirīgu krāsu augļiem un dārzeņiem, stāsta aptieku tīkla "Apotheka" sertificētā farmaceite Laila Zālīte.

„Dārzeņi, augļi un ogas ir viena no svarīgākajām ēdienkartes sastāvdaļām – saskaņā ar speciālistu rekomendācijām ik dienas nepieciešams apēst vismaz piecas saujas jeb 500 gramu dārzeņu un augļu. Ieturot maltīti, dārzeņiem jāatvēl puse šķīvja, savukārt augļi un ogas kalpos kā lielisks aizvietotājs neveselīgiem našķiem. Veselībai vērtīgāki ir sezonālie produkti, jo tie satur ievērojami vairāk vitamīnu un minerālvielu, tāpēc rudens ir īstais laiks, kad ne vien ēst tos svaigā veidā, bet arī sagatavot gardus un veselīgus krājumus ziemai. Lai gan itin visi dārzeņi un augļi satur dažādus vitamīnus, minerālvielas, šķiedrvielas un antioksidantus, atšķirīgu krāsu produktiem ir specifisks sastāvs un līdz ar to – atšķirīgi ieguvumi veselībai. Dārzeņu un augļu krāsu nosaka to sastāvā esošie fitoelementi – dabīgi savienojumi, kas darbojas kā antioksidanti. Lai nodrošinātu organismu ar iespējami daudzveidīgākām uzturvielām, ēdienkartē jāiekļauj visu krāsu dārzeņi un augļi,” skaidro farmaceite.

Sarkans

Sarkanās krāsas augļi un dārzeņi ir vērtīgs C un A vitamīna, kālija un antioksidantu avots. Tie rūpējas par sirds veselību un profilaksi, samazina onkoloģisko saslimšanu risku, uzlabo muskuļu tonusu un smadzeņu darbību, kā arī labvēlīgi iedarbojas uz ādas veselību. Sarkano nokrāsu piešķir likopēns – spēcīgs antioksidants, kas samazina prostatas un krūts vēža risku un mazina sirds un plaušu slimību iespējamību.

Rudens ēdienkartē vērts iekļaut tomātus, kas satur 13 dažādus vitamīnus un 17 minerālvielas. Gardo tomātu iespējams lietot gan svaigā veidā, piegriežot maltītei vai pievienojot salātiem, gan termiski apstrādātu. Turklāt apstrāde nebūt nekaitēs tomāta uzturvērtībai, tieši otrādi – vārot tomātus 15 minūtes, likopēna daudzums var palielināties pat pusotru reizi.

Gardais redīss var būt gan piedeva maltītei, gan veselīga uzkoda. Tas ir bagāts ar C vitamīnu, kāliju un šķiedrvielām, un labvēlīgi iedarbojas uz imunitāti, gremošanas sistēmu un sirds un elpceļu veselību. Redīsam piemīt interesanta garša, kas variē starp asu un saldenu, padarot šo nelielo dārzeni par lielisku piedevu zupām, salātiem un sviestmaizēm.

Vērtīgs ēdienkartes papildinājums būs arī rudens ogu karalienes – dzērvenes un brūklenes. Šīs meža ogas palīdz stiprināt imunitāti, tādējādi noderot saaukstēšanās un citu vīrusu slimību profilaksei. Dzērvenes normalizē sirdsdarbību un asinsspiedienu, uzlabo vielmaiņu, mazina iekaisuma procesus un noder urīnceļu saslimšanu profilaksei, savukārt brūklenes veicina kuņģa darbību un pazemina asinsspiedienu. Ogu sezonas laikā dzērvenes un brūklenes ieteicams ēst svaigā veidā, taču tās var spiest sulā, izmantot morsa pagatavošanai vai sasaldēt, lai ēstu visas ziemas garumā.

Dzeltens un oranžs

Dzeltenās un oranžās krāsas dārza veltes stiprina imunitāti un nervu sistēmu, palīdz novērst iekaisumus un sirds saslimšanas, labvēlīgi iedarbojas uz redzi un var samazināt onkoloģisko slimību risku. Šīs krāsas dārzeņi un augļi ir īpaši bagātīgs C vitamīna avots un satur fitoelementu beta karotīnu, kas organismā pārveidojas par A vitamīnu. A vitamīns palēnina novecošanās procesus un stiprina imunitāti, uzlabo plaušu veselību un vielmaiņu, kā arī mazina onkoloģisko saslimšanu un sirds un asinsvadu slimību risku.

Oranžā milzu oga ķirbis satur varu, magniju, kāliju, dzelzi, C, E, P un B grupas vitamīnus, kā arī citas vērtīgas uzturvielas, kas palīdzēs kā stiprināt imunitāti, tā uzlabot sirds un asinsvadu, ādas, gremošanas sistēmas un redzes veselību. Ķirbja mīkstumu var izmantot, lai pagatavotu zupas, sautējumus, sacepumus un pat konditorejas izstrādājumus, savukārt mizas var sakaltēt, bet sēklas izmantot kā veselīgu uzkodu. Termiski apstrādājot ķirbi, vērtīgo vielu daudzums samazinās, tāpēc to var izmantot, spiežot sulas, tomēr jāņem vērā, ka tās nav paredzēts uzglabāt – svaigā sula jāizdzer uzreiz.

Burkāns nodrošinās organismu ar kāliju, dzelzi, kalciju, mangānu, A, C, K un B vitamīniem, stiprinot sirds, kaulu un acu veselību, rūpējoties par skaistu ādu un aizkavējot novecošanos. Pateicoties tā saldajai garšai un pagatavošanas veidu daudzveidībai, burkāns būs gan gards našķis, gan noderīga piedeva teju katrai maltītei. Spiežot burkānu sulu, noteikti jāpievieno neliels daudzums olīveļļas, linsēklu vai citas dabīgās eļļas, tā veicinot vērtīgo vielu uzsūkšanos organismā.

Foto: Freepik.com/ KamranAydinov

Viens no Latvijas senākajiem sakņaugiem kālis satur C un PP vitamīnus, ievērojamu daudzumu šķiedrvielu, olbaltumvielas un ēteriskās eļļas. Kālis veicina gremošanas sistēmas darbību, uzlabo asinsriti un stiprina imunitāti, to var ēst gan svaigā veidā, gan cept, sautēt un vārīt. Tiesa, pēc apstrādes kālis jāapēd trīs stundu laikā, pretējā gadījumā noārdīsies vērtīgais C vitamīns.

Zaļš

Zaļie augļi un dārzeņi rūpējas par sirds un asinsvadu veselību, stiprina kaulus un zobus, noder dažādu saslimšanu profilaksei, kā arī mazina iekaisuma procesus un aizsargā acu veselību. Zaļie lapu dārzeņi tāpat satur arī folskābi, kas īpaši noderīga sievietēm grūtniecības laikā. To sastāvā atrodams arī hlorofils, kas paaugstina dzelzs rezerves organismā, aizsargā šūnas un palīdz atjaunot to bojājumus.

Krustziežu dzimtas dārzeņi, piemēram, kāposti, brokoļi, rukola un puķkāposti, ir lielisks C vitamīna, mangāna, kālija un šķiedrvielu avots. Tajos atrodami ķīmiski savienojumi, kas palīdz onkoloģisko saslimšanu profilaksei, pasargā šūnas un spēcina imunitāti. Kāpostus vislabāk lietot svaigā veidā, salātos vai skābētus, savukārt puķkāposti un brokoļi saglabā savas vērtīgās īpašības, arī tos cepot, vārot, tvaicējot vai blanšējot.

Pākšaugi – dažāda veida zirņi un pupas ­– samazina sliktā holesterīna līmeni, stiprina sirds un asinsvadu veselību, turklāt satur daudz olbaltumvielu, tādējādi tie ir īpaši vērtīgi tiem, kuri ikdienā nelieto gaļu. Ja, ēdot pākšaugus, novērojami gremošanas sistēmas darbības traucējumi, tie jāsāk lietot uzturā pakāpeniski, bet pirms pagatavošanas tos nepieciešams izmērcēt.

Zilajiem, violetajiem un purpursarkanajiem augļiem un dārzeņiem to specifisko toni piešķir spēcīgs antioksidants anticionīns, kas palīdz novērst sirds slimības, uzlabo atmiņu, aizsargā urīnceļu veselību, aizkavē šūnu novecošanos un veicina gremošanas sistēmas darbību.

Bietes satur betaīnu, kas palīdz organismam veidot organisko vielu holīnu, kas uzlabo aknu šūnu darbību un samazina iekaisumu. Bietēs esošie nitrāti nodrošina organismu ar enerģiju, bet folskābe veicina sarkano asinsķermenīšu veidošanos. Bietes iespējams vārīt, tvaicēt un marinēt, tomēr vislabāk tās lietot svaigi spiestas sulā. Lai mazinātu sulas specifisko garšu, to var atšķaidīt ar ūdeni vai pievienot tai citu augļu vai dārzeņu sulu.

Piesātināti violetais baklažāns satur dzelzi, kāliju, mangānu, B vitamīnu un citas vērtīgas vielas, kas palēnina novecošanos, mazina sirds slimību risku un palīdz izvadīt no organisma kaitīgās vielas. Tā kā svaigā veidā baklažānam piemīt specifiski rūgta garša, to nepieciešams cept vai grilēt, pirms pagatavošanas nomizojot.

Mellenes noder redzes un sirds veselībai, aizkavē novecošanos un normalizē vielmaiņu, turklāt tām ir izteikti salda garša, kas padara tās kā par gardu našķi, tā veselīgu piedevu dažādiem desertiem. Sezonas laikā mellenes vislabāk ēst svaigas, bet ziemai tās iespējams uzglabāt, vārot ievārījumu, saldējot vai žāvējot.

Kā uzturā iekļaut vairāk augļu un dārzeņu?

„Latvijā ir daudz pašmāju augļu un dārzeņu, kas nereti nepelnīti tiek atstāti novārtā, taču, iekļaujot tos ēdienkartē, iespējams būtiski uzlabot veselību un pašsajūtu. Nav jābaidās no eksperimentiem, bet jāatrod tie produkti, kas patiešām garšo, tādējādi tos būs vieglāk iekļaut ikdienas uzturā. Katrā ēdienreizē centies apēst vismaz vienu augli vai dārzeni. Brokastu omletei iespējams pievienot zaļumus, bet jogurtam vai putrai – augļus. Vienmēr pievieno dārzeņus pusdienu un vakariņu pamatēdienam, bet desertā vai uzkodām starp ēdienreizēm dod priekšroku augļiem. Bagātini maltītes ar garšaugiem un sagatavo augļus un ogas ziemai. Rūpējoties par veselīgu ēdienkarti, ātri vien uzlabosies pašsajūta un ārējais izskats, turklāt sabalansēts uzturs – tas ir ilgtermiņa ieguldījums veselībā,” norāda farmaceite.