Valsts kontrole veselības apdrošināšanas datubāzes izveides finansējuma izlietojumā pārkāpumus nesaskata

Rīga, 16.maijs, LETA. Kaut arī Veselības ministrijas (VM) pārbaudē radušās aizdomas par 315 000 eiro izlietojumu veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāzes projektā, Valsts kontrole (VK) savā revīzijā secinājusi, ka ministrijai piešķirtais finansējums šīs datubāzes izveidei 1,570 miljonu eiro apmērā visos būtiskajos aspektos izlietots atbilstoši piešķiršanas mērķim.

Vienlaikus kopumā VK revīzijā tika konstatēti būtiski, bet ne visaptveroši pārkāpumi un neatbilstības, jo no šī gada 1.janvāra netika nodrošināta datu apmaiņa ar citu iesaistīto iestāžu informācijas sistēmām, kā rezultātā datubāze nesāka darbību paredzētajā laikā un faktiski veselības aprūpes iestādēm nebija nodrošinātas iespējas pārliecināties par personu tiesību apjomu uz valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem.

Revidentu vērtējumā VM, kas atbild par veselības aprūpes finansēšanas izmaiņu īstenošanu, datubāzes ieviešanas projektu plānoja un īstenoja, nepietiekami izvērtējot projekta sarežģītību un laikietilpību, kā arī neņemot vērā par projekta īstenošanu atbildīgās iestādes - Nacionālā veselības dienesta - faktisko kapacitāti.

Turklāt VK norādīja, ka datubāzes ieviešanas procesu būtiski kavēja arī birokrātiskās procedūras saistībā ar datubāzes izveidei nepieciešamo datu iegūšanu.

Kā uzskata VK, datubāzes darbības sākšanas kavējumi, kas bija iemesls Veselības aprūpes finansēšanas likumā paredzēto divu pakalpojumu grozu principa atlikšanai, neveicina sabiedrības uzticību VM īstenotajām kopumā nozīmīgajām izmaiņām veselības nozarē.

Tāpat VK norādīja, ka sāktās diskusijas par divu pakalpojumu grozu ieviešanas pamatotību rada bažas, vai datubāzes izveidei izlietotie valsts budžeta līdzekļi gandrīz 1,6 miljonu eiro apmērā sniegs ieguvumus gan veselības nozarei, gan iedzīvotājiem.

Kā paziņojusi veselības ministre Ilze Viņķele (AP), divos nesenos ministrijas informācijas un projektos esot vērojama "nopietna politiska intervence" un krāpniecības pazīmes. Viņa norādīja, ka vēl pirms jaunās valdības apstiprināšanas saņēmusi informāciju no daudziem avotiem, ka VM esot viena īpatnība - IKT projekti esot ļoti politiski ietekmēti, un to vadība notiek caur politisku ministra biroju, nevis, uzticoties ministrijas un tās padotības iestāžu darbiniekiem.

Ministre piesauca divus nesenus projektus, no kuriem viens vēl nav noslēdzies. Viens no tiem ir iepirkums par tā sauktās divu pakalpojumu grozu apdrošināšanas sistēmas ieviešanai nepieciešamās Valsts veselības apdrošināšanas datu bāzes izveidi, un tajā eksperti konstatējuši apšaubāmu nepieciešamību 315 000 eiro izlietojumam iekārtu iegādei pagājušā gada beigās.

Tikmēr otrs ir ministrijas IKT centralizācijas projekts, kurā bija paredzēts ieguldīt 3,5 miljonus eiro.

Viņķele stāstīja, ka VM pasūtīja divas pārbaudes abos šajos projektos. Datu bāzes izveides projektā pieaicinātie eksperti konstatējuši apšaubāmu nepieciešamību 315 000 eiro izlietojumam iekārtu iegādei pagājušā gada beigās. Tikmēr IKT centralizācijas projektā pārbaudēs konstatēti apšaubāmi darījumi par gandrīz 600 000 eiro.

Pārbaužu rezultātā radušās aizdomas, ka abos projektos programmatūrai iegādātas pilnīgi citas un ievērojami dārgākas licences, turklāt abos projektos tās nav fiziski identificētas. Tāpat, pēc Viņķeles vārdiem, vērojams, ka šajos iepirkumos ierobežota konkurence, jo izskatoties, ka iepirkumi veidoti konkrētiem komersantiem.

Viņķele pauda nostāju, ka patlaban pieejamā informācija liecinot, ka pēdējo pāris gadu laikā tikusi realizēta shēma, kas ļāvusi konkrētām kompānijām bez licencēm piedāvāt pakalpojumus, kas saistīti ar par programmatūras licenču ieviešanu un uzturēšanu.

Šādos apstākļos, pēc ministres teiktā, tiks organizētas divas dienesta pārbaudes. Vienlaikus Viņķele uzdevusi pārskatīt un izvērtēt ministrijas IKT iepirkumu politiku, izskatīt iespēju lauzt līgumus un atprasīt naudu no piegādātājiem, kā arī apzināt, kurām no padotības iestādēm ir iegādātas šāda veida licences.

Nepieciešamības gadījumā VM vērsīsies arī tiesībsargājošajās iestādēs, piebilda Viņķele.