Valsts kontrole norāda uz datu nepieejamību veselības nozares iestāžu revīzijās
Lai pilnībā varētu pārliecināties, ka veselības aprūpei piešķirtais valsts budžets tiek iztērēts lietderīgi un atbilstoši noteiktajiem mērķiem, Valsts kontrolei (VK) trūkst visu nepieciešamo datu.
Valsts kontroles padomes locekle Inga Vārava norāda, ka veselības nozarē, kur darbojas princips "nauda seko pacientam", VK nav pieejama informācija par pacientiem sniegtajiem ārstniecības pakalpojumiem, aģentūra LETA uzzināja VK. Tas nozīmē, ka revidentiem bez šo datu pieejamības nav iespējams gūt pilnīgu pārliecību, vai veselības aprūpes nozarei piešķirtais finansējums tiek izlietots tiesiski un efektīvi.
Ja VK nebūtu liegta pieeja datiem par pacientiem sniegtajiem pakalpojumiem, revidenti varētu pārbaudīt, vai Nacionālā veselības dienesta veiktā samaksa ārstniecības iestādei par sniegto pakalpojumu pacientam atbilst normatīvo aktu prasībām un faktiski ārstniecības iestādes izlietotajiem līdzekļiem. Aktuāls arī jautājums, vai valsts finansēto veselības aprūpi un valsts kompensējamās zāles ir saņēmušas tās personas, kurām atbilstoši normatīvajiem aktiem tās bija paredzētas. VK arī vēlas zināt, vai no pacientiem netiek nepamatoti iekasēta papildu samaksa par valsts finansēto veselības aprūpi un vai veselības nozarē izveidotās informācijas sistēmas un reģistri par pacientiem ir pilnīgi un satur patiesu un aktualizētu informāciju.
Vienlaikus Vārava uzsver, ka šajās revīzijās revidenti nevērtē pašu ārstniecības procesu, proti, noteiktās diagnozes pamatotību, noteikto medikamentu nepieciešamību un medicīnisko darbību zinātnisko pamatotību.
Revīziju veikšanu apgrūtinot arī Veselības ministrijas nostāja, apgalvojot, ka jau nozares iekšienē notiekot budžeta izlietojuma pārbaudes, tāpēc neatkarīgas revīzijas, ko veic ārpus nozares esoša iestāde, neesot nepieciešamas.
VK arī nepiekrīt ministrijas apgalvojumam, ka problēmas veselības aprūpes nozarē iespējams risināt ar finansējuma palielinājumu. Vienlaikus būtu nepieciešams pārliecināties, ka šis finansējums tiek izlietots godprātīgi un efektīvi. "Publiskajā telpā gan veselības nozares speciālisti, gan arī sabiedrības pārstāvji izsaka šaubas par veselības nozarei piešķirtā finansējuma izlietojuma lietderību, efektivitāti un atbilstību mērķiem," piebilst Vārava.
Pēc VK domām, tikai finansējuma palielināšana veselības aprūpes nozarei neatrisinās gadiem ieilgušās problēmas, ja vienlaikus ierobežotā finansējuma apstākļos netiks veiktas aktivitātes finanšu efektīvākai izlietošanai.
Rīga, 10.okt., LETA.
