Valsts kontrole: Asistentu pakalpojumu sistēma invalīdiem nesasniedz mērķi
Invalīdu asistentu pakalpojumu sistēma valstī jau kopš paša sākuma ir veidota tikai deklaratīvi un bez sistemātiskas pieejas, revīzijā secinājusi Valsts kontrole.
Lai gan invalīdu asistentu pakalpojumu ieviešanai vajadzēja veicināt šo cilvēku integrāciju sabiedrībā, neatkarību un patstāvību, pakalpojums patiesībā ir veidots bez nopietna izvērtējuma un sistemātiskas pieejas, norāda valsts kontroliere Elita Krūmiņa. Tas arī nozīmē, ka nav apzināts personu loks, kurām pakalpojums tiks sniegts, ļoti vispārīgi un deklaratīvi ir noteikti mērķi, bet citi rādītāji, pēc kuriem būtu iespējams novērtēt Labklājības ministrijas īstenoto aktivitāšu efektivitāti, nav atrodami.
Nav arī sasniegts izvirzītais mērķis - atslogot personu ar invaliditāti ģimenes locekļus, jo 76% no pakalpojuma sniedzējiem ir tieši ģimenes locekļi, konstatēts revīzijā.
Valsts kontrole uzskata, ka Labklājības ministrijai ir skaidri jādefinē pakalpojuma sniegšanas sasniedzamie rezultāti, pakalpojumu saturs, precīzāk apzinot personas, kurām pakalpojums ir nepieciešams. Tāpat ministrijai būtu jānodrošina personas funkcionālā stāvokļa izvērtējums, lai noteiktu, vai personai ar invaliditāti ir nepieciešams asistenta pakalpojums vai cits atbalsta veids.
Lai gan Izglītības un zinātnes ministrija ik gadu no budžeta saņem 1-1,2 miljonus eiro invalīdu asistenta pakalpojuma nodrošināšanai izglītības iestādēs, tomēr gadu no gada būtiski līdzekļi tiek pārdalīti pavisam citiem mērķiem, secinājuši revidenti. Piemēram, 2013.gadā no šiem līdzekļiem 42 000 eiro novirzīti Daugavas stadiona remontdarbiem, 13 000 eiro Murjāņu Sporta ģimnāzijai jumta seguma remontam un ugunsdrošības signalizācijai, 370 000 eiro pedagogu darba samaksai privātajās mācību iestādēs. Tikmēr 2014.gadā vairāk nekā 400 000 eiro novirzīti Bulduru dārzkopības skolas vajadzībām, 145 000 eiro Elektronikas un datorzinātņu institūta aktu zāles remontam, bet pērn finansējums ticis dažādām sporta komandām un federācijām, piemaksām ministrijas darbiniekiem un "Daugavas" stadionam.
Valsts kontrole arī uzskata, ka efektīvāk būtu atteikties no asistenta pakalpojuma izglītības iestādē un tam paredzēto finansējumu novirzīt atbalsta personāla nodrošināšanai, tā netērējot resursus atsevišķa pakalpojuma veida administrēšanai. Modelis būtu jāveido īdzīgi kā speciālajās izglītības iestādēs, kur no valsts budžeta tiek finansēta ne tikai pedagogu atlīdzība, bet arī atbalsta personāla izdevumi.
Lai tiktu sasniegts mērķis par ģimenes locekļu atslogošanu, ir jāierobežo to gadījumu skaits, kad asistenti ir ģimenes locekļi. Apkopojot revīzijā konstatēto un uzklausot revīzijā piesaistītā eksperta viedokli, Valsts kontroles ieskatā pakalpojums būtu jānodrošina ar profesionālu dienestu iesaisti, pieļaujot ģimenes locekļu iesaisti pakalpojuma nodrošināšanā tikai īpašos gadījumos.
Lai situāciju uzlabotu, Valsts kontrole revīzijas laikā ir sagatavojusi ieteikumus Labklājības ministrijai, kas ļaus sasniegt izvirzītos mērķus.
LETA
