Valstij gada beigās visticamāk nebūs naudas kompensējamo medikamentu apmaksai
Pašreizējais veselības aprūpes budžets kompensējamo zāļu nodrošināšanai pacientiem nenovēršami novedīs pie tā, ka vismaz vienu mēnesi šogad kompensējamie medikamenti pacientiem nebūs pieejami. Joprojām iztrūkstošie aptuveni 6-7 miljoni latu nozīmē, ka valsts nespēs kompensēt ārstu nozīmēto medikamentu iegādi tām pacientu grupām, kurām to garantē Ministru Kabineta noteikumi.
1.jūlijā Veselības ekonomikas centrs (VEC), Veselības norēķinu centrs (VNC) un Veselības inspekcija (VI) sniedza publisku paziņojumu par esošo situāciju un kompensējamo zāļu budžeta problēmām, kā arī informēja par priekšlikumiem, kas varētu nodrošināt ar valsts apmaksātām zālēm pacientus. Paziņojumā tika uzsvērts, ka ir nepieciešams papildu budžets, lai šī gada beigās pacienti nepaliktu bez viņiem nepieciešamajiem medikamentiem.
Latvijā valsts kompensējamo zāļu budžets ir viens no vismazākajiem Eiropas Savienībā, tajā pašā laikā no 2011. gada 1. janvāra pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme medikamentiem tika paaugstināta no 10% uz 12%. Jāatgādina, ka līdz 2008. gada beigām PVN likme bija 5%. Ik gadu pieaug arī pacientu skaits, kas gadu no gada palielina nepieciešamību pēc papildu finansējuma kompensējamo zāļu budžetā – 2009.gadā: +1,2 milj; 2010.gadā: + 3,3 milj.; 2011.gadā: +5,7 milj.. Ņemot vērā šos faktus, vairs nav iespējams ekonomēt līdzekļus no esošajiem resursiem. Valdība 2010. gadā pieņēma politisku lēmumu par izdevumu samazināšanu zāļu kompensācijai 2011. gadā par 4 miljoniem. Latvijā valsts budžeta izdevumi veselības aprūpei uz vienu iedzīvotāju ir trešie zemākie aiz Bulgārijas un Rumānijas un tie ir 3-4 reizes zemāki nekā vidēji Eiropas Savienībā.
Kompensējamo zāļu cenas Latvijā nosaka Ministru Kabineta noteikumi. Būtiski ir minēt, ka atbilstoši šiem noteikumiem kompensējamo zāļu cena nedrīkst būt augstāka par konkrēto zāļu trešo zemāko cenu Eiropas Savienības valstīs. Nozares profesionāļi uzskata, ka VEC ir veicis visu iespējamo, lai panāktu kompensējamo zāļu budžeta deficīta samazinājumu un sniedzis priekšlikumus Veselības ministrijā. Priekšlikumu izstrādē ir piedalījušies arī nozares profesionāļi. Zāļu ražotāji, izprotot situāciju veselības aprūpes budžetā un vienojoties ar Veselības ministriju, šogad segs 4 miljonu kompensējamo zāļu budžeta iztrūkumu. Minētā summa ir nozīmīgs ieguldījums veselības aprūpes budžeta papildināšanā, jo zāļu ražotāji ir ieinteresēti atbalstīt ikvienu ierosinājumu, kas ļauj strādāt sakārtotā tirgū un nodrošināt nepieciešamo zāļu pieejamību pacientiem. Latvijas Farmaceitu Biedrība norāda, ka aptiekas jau kopš 2002. gada piemēro samazinātus uzcenojumus kompensējamām zālēm, bet no 2011.gada aprīļa papildina minēto budžetu iekasējot 0,50 Ls pacieta līdzmaksājumu par 100% kompensējamām receptēm. Jāpiebilst, ka ierobežota budžeta dēļ pacientiem bieži nav pieejami jauni izmaksu efektīvi medikamenti, kur ietaupījums kopējā sistēmā varētu veidoties nākamajos gados, samazinot hospitalizāciju skaitu un mirstību, kā arī uzlabojot pacientu dzīves kvalitāti.
Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija, Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācija, Latvijas Farmaceitu biedrība, Aptieku biedrība, Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas un Latvijas Brīvo farmaceitu apvienība uzskata, ka amatpersonu atstādināšana neatrisina kompensējamo medikamentu un nepietiekamā veselības budžeta problēmu. Nozares profesionāļi izsaka gatavību iesaistīties turpmākā jautājuma risināšanā.
Valdis Freidenfelds,
Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas izpilddirektors
