Valdība uzklausa informatīvo ziņojumu par mediķu algu paaugstināšanu, bet konkrētus lēmumus šajā jautājumā nepieņem
Rīga, 27.nov., LETA. Valdība otrdien bez diskusijām uzklausīja un pieņēma zināšanai Veselības ministrijas (VM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par mediķiem solīto atalgojuma palielināšanu par vidēji 20% turpmākos trīs gadus.
Valdība pieņēma šo ziņojumu zināšanai un lēma, ka jautājums par papildu budžeta līdzekļu piešķiršanu nākamgad un turpmākos gadus ir skatāms kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem, kad tiks sagatavots valsts budžets.
Ziņojums sagatavots, lai informētu valdību un panāktu tās konceptuālu atbalstu nepieciešamībai turpināt ārstniecības personu un ārstniecības iestāžu personāla atlīdzības palielināšanu turpmākos trīs gadus.
Kā pausts ziņojumā, lai 2019., 2020. un 2021.gadā palielinātu šo personu darba samaksu par vidēji 20%, kopumā nepieciešami 641,6 miljoni eiro.
No šīs summas mediķu algu celšanai nākamgad nepieciešami 103,6 miljoni eiro. Valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem no tiem nepieciešami 70,7 miljoni eiro, bet rezidentiem - 2,2 miljoni eiro.
Vienlaikus ar plānoto darba samaksas pieaugumu pagarinātā normālā darba laika atcelšanai jeb visu virsstundu dubultai apmaksai nākamgad nepieciešami 19,3 miljoni eiro, savukārt bez iecerētā mediķu atalgojuma palielinājuma - 16,1 miljons eiro.
Ministrijā uzsvēra, ka mediķu atalgojuma palielināšana nepieciešama, jo patlaban veidojas liels cilvēkresursu trūkums Latvijas veselības aprūpes nozarē. Ziņojumā pausts, ka šajā gadā kopumā slodžu deficīts jeb starpība starp faktiski aizpildītajām un nepieciešamajām ir 1984 slodzes, kas saskaņā ar prognozēm 2019.gadā pieaugs par 9,7% jeb līdz 2177 slodzēm.
Kā ziņots, Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) vairākkārt norādījuši, ka pašreizējai valdībai nav pilnvaru mediķu atalgojuma palielināšanai nākamgad.
Savukārt jaunais Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP) iepriekš "TV3 ziņām" paudis viedokli, ka, viņaprāt, mediķiem uz algu pielikumu cerēt esot lieki. Jaunā Saeima vēl decembrī mēģinās panākt, lai pēc jaunā gada algas vismaz saglabātos vismaz esošajā līmenī, viņš teica.
Politiķis piebilda, ka solītais algu palielinājums bijis vien aizejošās valdības solījums kameru priekšā, kas nav izpildāms.
LETA iepriekš arī vēstīja par aizvadītajā nedēļā Ministru kabineta sēdes laikā valdības vadītāja atzīto, ka, ņemot vērā ieilgušo jaunās valdības veidošanas procesu, 2019.gada budžets šogad netiks pieņemts, tāpēc nākamo gadu nāksies iesākt ar tā dēvēto pagaidu budžetu.
Tāpēc valdība rosinājusi Saeimai pieņemt likuma grozījumus, lai risinātu problēmjautājumus, kas saistīti ar jomām, kuru finansēšanai budžeta pieņemšanas aizkavēšanās dēļ patlaban nav paredzēts nepieciešamais finansējuma pieaugums, piemēram, Satversmes tiesas sprieduma izpildei attiecībā uz pagarināto normālo darba laiku mediķiem.
Likuma grozījumi arī paredz, ka netiks apmaksāti pakalpojumi, kas nav sniegti iepriekšējā saimnieciskajā gadā, un netiks veiktas investīcijas, kas nav realizētas iepriekšējā saimnieciskajā gadā. Likuma grozījumi arī paredz turpināt iepriekšējā saimnieciskajā gadā uzsākto pasākumu finansēšanu, nodrošināt spēkā esošo normatīvo aktu pensiju, pabalstu un atlīdzības jomā izpildi.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija solījusi meklēt risinājumus situācijai, kas izveidojusies, aizkavējoties 2019.gada budžeta pieņemšanai. Pirmā sēde par šo jautājumu ir paredzēta trešdien.
