Valdība spriedīs par mediķu atalgojuma palielināšanu nākamgad
Rīga, 18.dec., LETA. Valdība šodien spriedīs par mediķu atalgojuma palielināšanas iespējām par 20% no nākamā gada 1.janvāra, liecina valdības sēdes darbakārtība.
Valdības sēdē iekļauti vairāki izskatāmie jautājumi, kas saistīti ar mediķu atalgojuma palielināšanu par 20% no nākamā gada.
Šodien plkst.12 Valsts kancelejā notiks preses brīfings, kurā aizejošā veselības ministre Anda Čakša (ZZS) informēs par Veselības ministrijas sagatavotajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos, lai no nākamā gada 1.janvāra mediķu darba samaksa tiktu palielināta vidēji par 20%.
Valdības darbakārtībā ir grozījumi noteikumos par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu ārstniecības personām, kas nepieciešami, lai par 20% palielinātu ārstniecības personu zemāko mēnešalgu. Zemākā mēnešalga tiek palielināta visās mediķu grupās, gan ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem, gan ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem, gan ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām.
Saskaņā ar grozījumu projektu sertificēta ārsta un zobārsta zemākā mēnešalga no 899 eiro tiktu palielināta līdz 1079 eiro, kas ir pieaugums par 180 eiro. Tikmēr, piemēram, sertificētas māsas un ārsta palīga zemākā mēnešalga no 595 eiro tiktu palielināta līdz 714 eiro, kas ir par 119 eiro vairāk.
Tāpat plānoti grozījumi Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtībā, lai nodrošinātu atalgojuma palielināšanu arī ģimenes ārstiem. Ar grozījumiem kapitācijas nauda, kas tiek piešķirta ģimenes ārstiem par katru aprūpē esošo pacientu, tiktu palielināta par 20%.
Valdības sēdē tiks skatīts arī Veselības ministrijas (VM) informatīvais ziņojums par veselības reformas pasākumu īstenošanu 2019.gadā, kurā pausts, ka kopumā straujāku papildus pakalpojumu sniegšanu ierobežo arī ārstniecības iestāžu spēja sniegt nepieciešamos pakalpojumus valsts pasūtītajā apjomā. Tam pamatā esot atšķirība starp faktisko tirgus cenu pakalpojuma apmaksas tarifu, galvenokārt darba samaksas jomā, kas pietiekami ātri neatļaujot piesaistīt uz maksas pakalpojumu sektoru pārgājušo darbaspēku.
Ziņojumā apgalvots, ka papildus piešķirtais finansējums ārstniecības personām un kopējā nozares finansējuma apmēra palielināšanās ļāvusi uzlabot situāciju, un patlaban parādījusies pozitīva tendence - šī gada sešos mēnešos par 41 unikālo ārstu skaitu speciālistu pakalpojumu veidos pieaudzis valsts sektorā strādājošo ārstu skaits salīdzinoši ar 2017.gada sešu mēnešu datiem.
Kā secinājusi VM, lai nodrošinātu ārstniecības iestāžu iespējas sniegt vēl vairāk valsts apmaksātus pakalpojumus, esot nepieciešams pakāpeniski palielināt ārstniecības personu darba samaksu, tādējādi ārstniecības personām radot apstākļus izvēlēties sniegt valsts apmaksātus pakalpojumus, maksas pakalpojumu vietā.
Ziņojumā teikts, ka arī 2019.gadā VM plāno darba samaksas palielinājumu par 20%, kas sekmētu ārstniecības personu vēlmi realizēt savas iegūtās zināšanas, prasmes un iemaņas strādājot valsts sektorā.
Jau ziņots, ka Saeima ceturtdien pieņēma grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā, kas nosaka valdībai uzdevumu rast finansējumu mediķu atalgojuma palielināšanai turpmākos trīs gadus par vidēji 20%.
Likuma grozījumi nosaka, ka valdība, sagatavojot 2019.gada budžetu un vidējā termiņa budžeta ietvaru, paredz valsts finansējumu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai vidēji gadā 20% apmērā: 2019.gadā - 87,48 miljonus eiro, 2020.gadā - 191,22 miljonus eiro, bet 2021.gadā - 314,6 miljonus eiro.
Kā ziņots, lielākā daļa finansējuma, kas nepieciešama, lai palielinātu mediķu darba samaksu par 20% no nākamā gada, ir atrasta, bet līdz pilnu 87 miljonu eiro atrašanai vēl jāstrādā, žurnālistiem apgalvoja veselības ministre Čakša.
Finansējums mediķu atalgojuma palielināšanai tiks rasts no dažādiem avotiem, tostarp vidējā termiņa veselības aprūpes budžeta plānotā pieauguma, pieejamajiem budžeta resursiem, kurus Finanšu ministrija (FM) atradusi, pārskatot dažādus procesus, kā arī saistībā ar lielāku prognozēto ekonomikas izaugsmi, ienākumiem no cīņas ar ēnu ekonomiku un citiem FM avotiem.
