Valdība piekrīt veidot Latvijas Antidopinga biroju
Rīga, 16.janv., LETA. Ministru kabinets šodien akceptēja Veselības ministrijas (VM) izstrādātos grozījumus Sporta likumā, tādējādi piekrītot veidot atsevišķu tiešās pārvaldes iestādi - Latvijas Antidopinga biroju, kas būs veselības ministra pārraudzībā.
Pasaules Antidopinga kodekss nosaka, ka katrai valdībai savā valstī jāievēro valsts antidopinga organizācijas autonomija, neiejaucoties tās lēmumos un pasākumos. Tomēr patlaban Latvijas normatīvie akti, kas regulē nacionālo antidopinga sistēmu un tajā ietverto institūciju vietu valsts pārvaldes sistēmā un darbību, nav atbilstoši šīm prasībām. Līdz šim Valsts sporta medicīnas centra Antidopinga nodaļai dopinga kontroļu veikšana bija jāsaskaņo ar Antidopinga komiteju, savukārt pati nodaļa bija minētā centra un VM pakļautībā, tādējādi nenodrošinot nepieciešamo iestādes autonomiju.
Lai nodrošinātu autonomiju arī finanšu jomā, Antidopinga birojam tiks izveidota atsevišķa budžeta apakšprogramma, vienlaikus paredzot arī kārtību, kādā atbilstoši antidopinga konvencijām un Pasaules Antidopinga kodeksam iespējams pārsūdzēt antidopinga jomā pieņemtos lēmumus.
Ar antidopinga jomu saistītu jautājumu risināšanai paredzēts izveidot Latvijas Nacionālo antidopinga padomi, kas darbosies kā konsultatīva institūcija. Līdz šim ierosināt dopinga kontroli bija tiesīga tikai Antidopinga komiteja, turklāt arī pārbaudāmo sportistu reģistrs bija apstiprināms, tikai pamatojoties uz komitejas atzinumu. Tāpat komiteja sniegusi atzinumus par antidopinga noteikumu pārkāpumiem.
Tā kā līdzšinējā kārtība radīja situāciju, kurā netika nodrošināta antidopinga organizācijas autonomija, turpmāk Latvijas Nacionālā antidopinga padomes funkciju un pienākumu apjoms būs mazāks, tādējādi padomi veidojot kā konsultatīvu institūciju, kas sniedz atbalstu antidopinga sistēmas neatkarības nodrošināšanā.
Līdz šim Antidopinga komitejas sastāvā bija pārstāvji no Izglītības un zinātnes ministrijas, VM, biedrības "Latvijas Olimpiskā komiteja" un biedrības "Latvijas Sporta federāciju padome", savukārt veiktie likuma grozījumi paredz tās sastāvu paplašināt, komitejas sastāvā piekļaujot arī pārstāvi no Iekšlietu ministrijas un Latvijas Ārstu biedrības.
VM norāda, ka patlaban sportistam sodu par antidopinga noteikumu pārkāpumiem piemēro sportista pārstāvētā sporta veida Latvijā atzītā sporta federācija, līdz ar to Latvijas atzīto sporta federāciju disciplinārās komisijas locekļi ir pastāvīgā interešu konfliktā. Grozījumi Sporta likumā risina arī šo jautājumu, izveidojot neatkarīgu Disciplināro antidopinga komisiju, kas izskata antidopinga noteikumu pārkāpumus un nosaka to sekas.
Disciplināro antidopinga komisijas nolikumu apstiprina Ministru kabinets, bet to izveido un tās personālsastāvu apstiprina Latvijas Olimpiskā komiteja, ievērojot Starptautiskajā konvencijā pret dopingu sportā noteiktās prasības. Komisijas sastāvā jāiekļauj vismaz piecas personas, tostarp juristu, ārstniecības personu, sporta darbinieku un sportistu.
Tāpat, ņemot vērā, ka pēc grozījumu spēkā stāšanās Antidopinga komitejai tiks mainīts statuss, nepieciešams noteikt mehānismu, kā tiek izveidota Terapeitiskās lietošanas izņēmumu piešķiršanas komisija. Grozījumi nosaka, ka terapeitiskās lietošanas izņēmumu piešķiršanas komisijas nolikumu apstiprina Ministru kabinets, savukārt sastāvu apstiprina Latvijas Ārstu biedrība.
Kopumā Antidopinga biroja izveidei 2018.gadā no vispārējiem ieņēmumiem paredzēti 699 943 eiro, tostarp 306 524 eiro paredzēti atlīdzībai, 359 664 eiro - precēm un pakalpojumiem, bet 33 755 eiro - pamatkapitāla izveidošanai. Dopinga kontroļu un komisiju, tostarp Terapeitiskās lietošanas izņēmumu piešķiršanas komisijas un Disciplinārās antidopinga komisijas, darbībai no šiem 699 943 eiro plānoti 226 664 eiro. Latvijas Nacionālās antidopinga padomes darbības nodrošināšanai nav nepieciešams finansējums no valsts budžeta.
Par grozījumiem Sporta likumā vēl jālemj Saeimai.
