Valdība lems par 34 000 eiro piešķiršanu militārajā konfliktā Ukrainā cietušo rehabilitācijai Latvijā

Rīga, 11.sept., LETA. Valdība šodien lems par 34 000 eiro piešķiršanu Ārlietu ministrijai (ĀM), Labklājības ministrijai (LM) un Veselības ministrijai (VM) saistībā ar militārajā konfliktā Ukrainā cietušo personu rehabilitāciju Latvijā.

Kā liecina ĀM valdībā iesniegtais rīkojuma projekts, līdzekļi no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" tiktu piešķirti, ņemot vērā sarežģīto drošības situāciju Ukrainas austrumos un Ukrainas puses lūgumu turpināt Latvijas valdības atbalsta programmu militārā konflikta laikā Ukrainā cietušo personu rehabilitācijai Latvijā 2018.gadā.

Lai īstenotu 15 konflikta laikā Ukrainā cietušo personu 18 dienu rehabilitācijas kursu un nodrošinātu tam vajadzīgos medikamentus, kā arī šo personu transportēšanu jeb nogādāšanu no lidostas "Rīga" līdz Nacionālajam rehabilitācijas centram "Vaivari" un no "Vaivariem" līdz lidostai "Rīga", nepieciešams piešķirt papildus finansējumu VM, kas nepārsniedz 27 000 eiro šo izdevumu segšanai.

ĀM norāda, ka plānotie izdevumi vienas personas rehabilitācijas kursam valdības atbalsta programmas ietvaros vidēji veido 1800 eiro, tomēr jāņem vērā, ka veicamo medicīnisko pakalpojumu apjoms un sarežģītība katrā konkrētajā gadījumā ir atšķirīga, līdz ar to precīzi izdevumi sākotnējā stadijā ir grūti prognozējami. Pēc rehabilitācijas kursa beigām, izrakstot personu no Latvijas rehabilitācijas iestādēm, var būt nepieciešams nodrošināt personu ar primāri nepieciešamajiem medikamentiem, pieļāva ministrijā.

Lai rehabilitācijas ietvaros nepieciešamības gadījumā nodrošinātu tehniskos palīglīdzekļus, piemēram, elektrostimulatorus un ortozes, nepieciešams piešķirt finansējumu LM, kas nepārsniedz 2000 eiro minēto izdevumu segšanai. Personām tehniskie palīglīdzekļi tiek izsniegti steidzamības kārtā, piebilda ĀM.

Savukārt lai segtu cietušo personu ceļošanas izdevumus no Ukrainas uz Latviju un atpakaļ uz Ukrainu, kā arī divu Nacionālā rehabilitācijas centra "Vaivari" darbinieku komandējuma izdevumus no Latvijas uz Ukrainu un atpakaļ uz Latviju ar mērķi veikt to personu atlasi, kuriem nepieciešama rehabilitācija Latvijā, kā arī ar rehabilitāciju saistītās medicīniskās dokumentācijas tulkošanu, nepieciešams piešķirt papildus finansējumu ĀM, kas nepārsniedz 5000 eiro šo izdevumu segšanai.

ĀM skaidroja, ka arī 2017.gadā bija plānots īstenot programmu militārā konflikta laikā Ukrainā cietušo personu rehabilitācijai Latvijas ārstniecības iestādēs. Programmas īstenošanai Ministru kabinets no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" piešķīra 34 000 eiro nepieciešamo izdevumu segšanai. ĀM, LM, VM un biedrība "Latvijas Sarkanais Krusts" parakstīja līgumu par sadarbību konfliktā Ukrainā cietušo personu ārstēšanai un rehabilitācijai Latvijā 2017.gadā.

Līgums paredzēja biedrībai sadarbībā ar Ukrainas Sarkano Krustu vai citiem sadarbības partneriem Ukrainā veikt objektīvu konfliktā Ukrainā cietušo personu atlasi ārstniecībai un/vai rehabilitācijai Latvijā. Tomēr pērn valsts atbalsta programmu realizēt neizdevās, jo līdz gada beigām nebija iespējams veikt cietušo personu atlasi Ukrainā. Tika saņemta arī Ukrainas Sarkanā Krusta vēstule, kurā skaidroti apstākļi, kas neļāva veikt kvalitatīvu potenciālo pacientu atlasi. Vēstulē Latvijas puse tiek aicināta pacientu atlases jautājumu risināt, medicīnas darbiniekiem personīgi ierodoties Ukrainā un sadarbībā ar Ukrainas speciālistiem veicot to personu atlasi, kurām nepieciešama rehabilitācija Latvijā, skaidroja ĀM.

"Latvijas Sarkanais Krusts" arī informēja, ka konkrētu pacientu atlase Ukrainā ir birokrātiski sarežģīts un daudzo saskaņojumu Ukrainas iestādēs dēļ laikietilpīgs process. Ņemot vērā šos apstākļus, paredzēts divu Nacionālā rehabilitācijas centra "Vaivari" darbinieku komandējums uz Ukrainu, lai veiktu personu atlasi, kuriem iespējams veikt rehabilitāciju Latvijā.

Attiecīgo finanšu līdzekļu nodrošināšana atbilst Latvijas ārpolitiskajām interesēm sniegt humānās palīdzības atbalstu Ukrainai, ņemot vērā ilgstoši saasināto drošības situāciju Ukrainas austrumos, uzsvēra ĀM.

Militārais konflikts Ukrainas austrumos joprojām turpinās. Minskas vienošanos izpildē šobrīd progress nav vērojams, starp Ukrainas bruņotajiem spēkiem un Krievijas atbalstītajiem separātistiem notiek mainīgas intensitātes apšaudes, kā rezultātā konflikta zonā regulāri tiek ievainotas vai iet bojā Ukrainas bruņoto spēku militārpersonas un civiliedzīvotāji. Par to tiek saņemta informācija gan no Ukrainas valdības institūcijām, gan Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Speciālās monitoringa misijas Ukrainā.

2014.gadā tika sākta konfliktā cietušo personu rehabilitācija Latvijas ārstniecības iestādēs, kas turpinājās arī 2015.gadā un 2016.gadā. Šo gadu laikā valsts atbalsta programmas ietvaros Latvijā ārstējušās 27 personas, kuras guvušas ievainojumus militāro sadursmju laikā Ukrainas austrumos.

Latvijas un Ukrainas valsts amatpersonu divpusējo tikšanos laikā, tai skaitā Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces (VL-TB/LNNL) oficiālās vizītes ietvaros Ukrainā 2018.gada 15.-18.maijā, Ukrainas premjerministra Volodimira Groismana oficiālās vizītes laikā Latvijā šī gada 1.-2.martā un Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (V) vizītes laikā Ukrainā šī gada 20.jūnijā, Ukrainas puse vairākkārt ir izteikusi pateicību par Latvijas īstenoto atbalsta programmu un ir lūgusi to turpināt. Ņemot vērā konflikta zonā joprojām notiekošās apšaudes, ĀM saskata nepieciešamību arī šogad turpināt valsts atbalsta programmu militārā konflikta laikā Ukrainā cietušo personu rehabilitācijai Latvijā.

Jau vēstīts, ka Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.

Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.