Valdība apstiprina pakāpeniskas pārmaiņas slimnīcu tīkla attīstībā
Ministru kabinets otrdien izskatīja Informatīvo ziņojumu “Par slimnīcu tīklu” un atbalstīja pakāpeniskas pārmaiņas slimnīcu tīklā līdz 2029. gadam. Plānotās izmaiņas paredz veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu, pacientu drošības stiprināšanu un resursu efektīvāku izmantošanu, vienlaikus nodrošinot pakalpojumu pieejamību visā Latvijas teritorijā.
Slimnīcu tīkla attīstības mērķis ir nodrošināt, ka ikvienā ārstniecības iestādē, kur tiek sniegti noteikti ārstnieciskie profili, pacienti saņem savām veselības vajadzībām atbilstošu un kvalitatīvu ārstniecību un aprūpi, tādējādi slimnīcām veidojot savstarpēji koordinētu stacionāro veselības aprūpes sistēmu ar vienotu kvalitātes standartu visā valstī.
Plānots noteikt skaidru slimnīcu pakalpojumu struktūru un savstarpējo sadarbību, pārejot uz trīs līmeņu slimnīcu modeli – lokālajām, reģionālajām un daudzprofilu slimnīcām. Līdzšinējais piecu līmeņu dalījums ir bijis sadrumstalots un ne vienmēr atbilstošs slimnīcu faktiskajai kapacitātei un personāla nodrošinājumam. Jaunajā modelī slimnīcu līmeņi tiks noteikti, ņemot vērā ārstniecības iestāžu kapacitāti, pieejamo ārstniecības personālu, infrastruktūru un sniegto pakalpojumu sarežģītību.
Visas slimnīcas turpinās darbu, un katrā no tām būs pieejama palīdzība traumu vai akūtu saslimšanu gadījumā. Starp ārstniecības iestādēm būs atšķirīgs pieejamās palīdzības apjoms un iesaistītā personāla skaits, taču visās slimnīcās tiks nodrošināta ārstu un atbalsta personāla pieejamība, kā arī akūtās palīdzības sniegšanai nepieciešamie laboratoriskie un diagnostiskie izmeklējumi diennakts režīmā. Sarežģītāku pakalpojumu sniegšana tiks koncentrēta sistēmiski nozīmīgākajās slimnīcās. Sadarbības tīkls nodrošinās nepārtrauktu aprūpi un efektīvu pacientu plūsmu, un pacienti palīdzību saņems atbilstošā līmeņa stacionārā.
Pārskatot stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu profilus ārstniecības iestādēs, tiks ņemts vērā iedzīvotāju skaits slimnīcas apkalpošanas teritorijā, piekļuves laiks, sniegto pakalpojumu apjoms, kā arī ārstniecības iestāžu iespējas piesaistīt atbilstošus speciālistus. Pilotprojekts par pacientu nogādāšanas kārtību parādīja, ka jau šobrīd ir slimnīcas, kuras nenodrošina neatliekamo medicīnisko palīdzību atbilstošā apmērā personāla trūkuma dēļ. Turpmākajā laikā tiks analizēts NMPD brigāžu izvietojums un iespējama brigāžu tīkla paplašināšana. Tāpat plānots ieviest vienotus kritērijus pacientu observācijai, lai samazinātu nepamatotu stacionēšanu un uzlabotu aprūpes efektivitāti.
Būtiska sastāvdaļa būs vienotas stacionārās veselības aprūpes kvalitātes rādītāju sistēmas ieviešana, kas ļaus objektīvi vērtēt slimnīcu sniegumu un sasaistīt to ar finansējumu.
Sabiedrības novecošanās un dzimstības samazinājums prasa pielāgot veselības aprūpes pakalpojumus, īpaši hronisko slimību aprūpē. Vienlaikus nozares izaicinājums ir ārstniecības personāla trūkums – slimnīcu spēja nodrošināt pakalpojumus ir tieši atkarīga no ārstniecības personāla pieejamības. Esošā situācija rāda, ka personāla nepietiekamība būtiski ietekmē iespējas nodrošināt paredzēto ārstniecību un pacientu drošību.
Slimnīcas jau šobrīd aktīvi sadarbojas pacientu pārvešanā un telemedicīnas konsultācijās, un vairāk nekā 70% gadījumu šo sadarbību vērtē kā labu. Lai turpmāk stiprinātu slimnīcu sadarbību un nodrošinātu vienmērīgāku pakalpojumu pieejamību, plānots pārskatīt arī sadarbības teritoriju finansēšanas principus.
Turpmākā rīcība paredz:
- pārskatīt stacionāro ārstniecības iestāžu dalījumu līmeņos un sniedzamo neatliekamās medicīniskās palīdzības apjomu un nodrošināmos pakalpojumu profilus, ņemot vērā pacientu plūsmu, iedzīvotāju skaitu un piekļuves iespējas;
- noteikt prasības ārstniecības iestādēm neatliekamās medicīniskās palīdzība nodrošināšanai un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu pamatprofilu nodrošināšanai, un sagatavot priekšlikumus normatīvo aktu grozījumiem;
- ieviest vienotus pacientu observācijas kritērijus ārstniecības iestādēs, kas nodrošina neatliekamo medicīniskās palīdzības sniegšanu;
- noteikt stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes radītājus un uzsākt šo rādītāju vērtēšanu;
- izstrādāt slimnīcu sadarbības modeli un principus;
- pārskatīt stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanas modeli.
Plānotie pasākumi tiks īstenoti pakāpeniski līdz 2029. gadam.
