Vakcinācija tiek veikta ar Valsts programmā iekļautām bezmaksas potēm.

Viena no nopietnākajām infekcijas slimībām arī mūsdienās ir difterija. Tā ir infekcija, kas atstāj nopietnas sekas, var radīt invaliditāti vai smagākos gadījumos pat beigties ar nāvi. No saslimšanas pasargā tikai savlaicīga vakcinācija pret difteriju.

Kopš 1993. gada saslimstība un mirstība no difterijas ievērojami palielinājās, jo vakcinēto cilvēku skaits Latvija bija mazāks par 80 %. Tas veicināja strauju infekcijas izplatīšanos. Tomēr, pateicoties masveidīgai iedzīvotāju imunizācijai, pēdējos 4-5 gados saslimstība ir mazinājusies.

Difterija ir smaga infekcijas slimība, kuru izraisa mikroorganisms – Corynebacterium diphteriae. Difterijai raksturīga plēvju veidošanās uz gļotādām un ādas, kā arī toksisks sirds muskuļa, nervu sistēmas, nieru un citu orgānu bojājums. Parasti ar difteriju slimo nevakcinēti cilvēki, vai arī tie, kuru imūnā sistēma ir novājināta, piemēram, cilvēki vecumā pēc 50 gadu vecuma un cilvēki ar novājinātu imūno sistēmu.

Ar difteriju slimo tikai cilvēki. Difterijas avots visbiežāk ir nūjiņas nēsātāji, nedaudz retāk - slimnieki.

Par nēsātāju sauc cilvēku, kurš pat neslimo ar difteriju, bet viņa augšējos elpceļos ir atrodama difterijas nūjiņa, kas runājot, klepojot vai šķaudot tiek izdalīta apkārtējā vidē. Desmit reižu biežāk inficēšanās notiek tieši no difterijas nūjiņas nēsātājiem, jo tie netiek savlaicīgi izolēti. Biežākais difterijas nūjiņas nēsāšanas iemesls ir hroniskas aizdegunes slimības.

Difterija izplatās gaisa pilienu veidā, cilvēkam runājot, šķaudot, klepojot vai atkrēpojot. Retāk var inficēties gaisa – putekļu ceļā un saskares ceļā. Visbiežāk ar difteriju slimo aukstajos gada mēnešos – ziemā, rudenī, pavasarī.

Slimības inkubācijas periods ir no 2 līdz 4 dienām, bet dažos gadījumos var būt pat līdz 10 dienām. Dažkārt slimības sākumā var novērot nedaudz paaugstinātu temperatūru, nespēku, svīšanu. Tie pakāpeniski progresē, un attīstās difterijai raksturīgā klīniskā aina.

Difterijas izpausmes var būt ļoti dažādas. Tās atkarīgas no slimības lokalizācijas. Visbiežāk sastopamā difterijas forma ir elpceļu difterija un to iedala sekojoši :

1. deguna difteriju, tās norise parasti ir viegla;
2. deguna un rīkles difteriju, norise – viegla vai vidēji smaga;
3. mandeļu difterija, kas arī var noritēt viegli vai vidēji smagi;
4. mandeļu – rīkles difterija ar vidēju vai smagu gaitu;
5. balsenes difterija, kura var būt vidēji smaga vai smaga;
6. kombinētas formas difterija, kur var apvienoties kāda no augstāk minētajām formām un parasti tās norise ir smagāka.

Parasti rīkles un mandeļu difterija sākas ar nelielām sāpēm kaklā, grūtībām rīšanas laikā, nedaudz palielinātu temperatūru un nespēku, paātrinātu sirds darbību. Nereti novēro kakla limfmezglu palielināšanos un kakla zemādas audu tūsku. Ja difterija skārusi balseni, attīstās balss piesmakums, rejošs klepus un elpas trūkums. Uz rīkles, mandelēm vai balsenes izveidojas grūti noņemama, bālgani pelēka vai pelēka plēve.

Arī ādas, acu un dzimumorgānu difterijas gadījumā bojājuma vietā veidojas difterijai raksturīgās plēves.

Profilakse.
Lai izsargātos no saslimšanas ar difteriju ir nepieciešama aktīva imunizācija jeb vakcinēšanās pret difteriju. Difterijas vakcīna satur difterijas antitoksīnu.

Bērniem mūsu valstī vakcināciju veic divu, četru, sešu, divpadsmit līdz astoņpadsmit mēnešu vecumā, bet pēc tam 5 gadu vecumā. Būtiskākais, ka imunitāte pret difteriju nesaglabājas visu mūžu, bet ir nepieciešama revakcinācija katrus 5 gadus.

Svarīgi, ka, pārslimojot difteriju, neattīstās paliekoša imunitāte, kā tas ir pie citām infekcijas slimībām, piemēram, ērču encefalīta. Tāpēc cilvēkiem, kas ir slimojuši ar difteriju arī regulāri ir jāveic vakcinācija.

 

Dr.Aivars Tenters
SIA "Bowarin", Vakcinācijas centrs
Bruņinieku iela 20, Rīga
tālr.: 29489427, 67704935
www.vakcinacijascentrs.lv