Pavasaris ir klāt un ērces mostas - parasti tas ir tad, kad temperatūra ārā ir virs + 5 C. Latvijā ērču encefalīts ir ļoti izplatīts un ērču inficētība ir augsta, tāpēc ļoti svarīgi ir būt pasargātam pret šo slimību. Vienīgā drošā un ilgstošā profilakse ir vakcinācija pret ērču encefalītu, jo pārējie piesardzības pasākumi - atbilstošs apģērbs un ērces atbaidošu līdzekļu lietošana nav pietiekami efektīvi," uzsver Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Medicīnas fakultātes Pediatrijas katedras docente, Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Bērnu vakcinācijas centra un Izglītības un zinātnes daļas vadītāja un pediatre Dace Zavadska.

"Vakcinēties var visu gadu jau no viena gada vecuma. Kāpēc iesakām vakcinēties gada aukstajā laikā? Tas ir tāpēc, lai sākoties ērču aktivitātei, cilvēks jau būtu pasargāts, nevis tāpēc, ka vakcinācija vasarā būtu kaitīga. Imunitātes izveidošanai nepieciešamas trīs vakcīnas devas - pirmās divas ar mēneša intervālu un trešā deva pēc nepilna gada. Pēc tam jāveic revakcinācija pēc trīs gadiem un tad ik pēc pieciem gadiem. Jāatceras, ka veciem cilvēkiem, tāpat kā maziem bērniem, imūnā atmiņa nav tik noturīga, tāpēc pēc 60 gadu vecuma revakcinācija nepieciešama ik pēc trīs gadiem. Eiropā ir pieejamas divas - Austrijā un Vācijā ražotas vakcīnas, kuras var savstarpēji kombinēt," par vakcinēšanās shēmu stāsta Dace Zavadska.

"Antivielas revakcinācijas starpposmos nav jēgas noteikt, jo metodes, ko izmanto antivielu noteikšanā, nav ļoti precīzas, turklāt antivielas ir diezgan mainīgs lielums - vienu dienu tās var būt vairāk, otru - mazāk. Ir pierādīts, ka pieci gadi ir optimāls revakcinācijas intervāls, lai nodrošinātu pietiekamu antivielu līmeni.

Vakcīnas pret ērču encefalītu jau vairāk nekā 40 gadus ir parādījušas savu efektivitāti un drošumu. Cilvēkiem ar alerģiskām reakcijām nevajadzētu baidīties - vakcīnas ražošanas procesā nav izmantotas vielas, kas varētu radīt alerģijas. Nevēlamās sekas, kas parasti ir pēc vakcīnām - temperatūras paaugstināšanās, sāpes, apsārtums injekcijas vietā, sagurums, pēc ērču encefalīta vakcīnas ļoti reti ir sastopamas.

Ja vakcinācija nav pabeigta vai ir aizmirsies revakcinēties, nav jāsāk vakcinācijas cikls no sākuma, ir jāiepotē kārtējā deva un turpmāk jāievēro piecu gadu intervāls. Negatīvā puse kavētai revakcinācijai ir tas, ka pēc piecu gadu intervāla kopš pēdējās vakcīnas cilvēkam nav aizsardzība pret ērču encefalītu. Tiklīdz tiek saņemta nākamā vakcīnas deva, cilvēka imūnā sistēma atkal saražo pietiekamu daudzumu antivielu, kas turpmākajos piecos gados viņu pasargās.

Ērču encefalīts ir aktuāla slimība visos vecumos. Ja kādreiz mēs domājām, ka bērniem ērču encefalīts norit vieglāk un nav tik izteiktas neiroloģiskās izpausmes, tad šobrīd saprotam, ka tā tas nav. Latvijā esam analizējuši daudzus gadījumus, kad ir bijušas smagas neiroloģiskas komplikācijas. Saistībā ar ērču encefalītu noteikti būtu jārunā par vēlīnām komplikācijām, kas parādās pēc gada vai vairākiem gadiem - tās ir ilgstošas, biežas galvassāpes, migrēna, koncentrēšanās problēmas, uzmanības deficīta sindroms - pat, ja sākumā ir bijusi tikai drudža forma, ko kādreiz uzskatījām par labdabīgi noritošu. Nāves gadījumi nav tik bieži, bet dzīves kvalitāte būtiski mainās.

Nevajadzētu uzskatīt - ja mēs nedzīvojam laukos un neejam sēņot, tad nav jāvakcinējas. Arī pilsētvidē ir sastopamas ērces, un ir ļoti daudz gadījumu, kad cilvēki ir inficējušies, piemēram, pļaujot piemājas zālienu.