Vairākas organizācijas aicina Latvijas iedzīvotājus samazināt dzīvnieku izcelsmes produktu - gaļas, olu un piena - patēriņu, lai tādējādi uzlabotu veselību, nodrošinātu dabas resursu efektīvāku izmantošanu, mazinātu zemes, gaisa un ūdens piesārņošanas un globālās sasilšanas tempus, kā arī mazinātu ciešanas, kuras cilvēki savu vēlmju apmierināšanas nolūkā nodara dzīvniekiem un dabai kopumā. Aicinājumu izsaka nodibinājums "Dzīvnieku drauga fonds", biedrība "Zemes draugi", "Dzīvnieku SOS", "Zaļā brīvība" un "Zaļā alternatīva".

Mīli sevi un pasauli – kļūsti par veģetārieti!

Dzīvnieku izcelsmes produktu – gaļas, piena, olu – lietošana uzturā ir viens no galvenajiem pasaules ekoloģisko problēmu cēloņiem. Pārmērīga dzīvnieku izcelsmes produktu lietošana ir iemesls daudzām slimībām, tajā skaitā sirds un asinsvadu slimībām, kas ir galvenais nāves cēlonis Latvijā.

Gaļas, piena un olu patēriņa samazināšana ir vienkāršākais un, iespējams, pats efektīvākais veids kā uzlabot sabiedrības veselību, mazināt zemes, gaisa un ūdens piesārņošanas, mežu izciršanas, sugu izzušanas un globālās sasilšanas tempus.

Mājlopi ir viens no galvenajiem nopietnāko vides problēmu cēloņiem, un ir nepieciešama steidzama rīcība, lai glābtu situāciju," vēstīts Apvieno Nāciju Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas ziņojumā, kas tika publicēts 2006. gada novembrī un kura pilnais teksts pieejams šajā adresē: www.virtualcentre.org/en/library/key_pub/longshad/A0701E00.htm

Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) apkopotā informācija atklāj, ka lopkopības nozare rada vairāk globālo sasilšanu izraisošo gāzu nekā viss pasaules transports, kopā ņemot. Lopkopības vajadzībām šobrīd tiek izmantoti 30 procenti visas sauszemes un 70 procenti lauksaimniecības zemju. Lopkopības nozare ir galvenais mežu izciršanas iemesls. Šo un citu iemeslu dēļ ANO lopkopību uzskata par galveno sugu un bioloģiskās daudzveidības izzušanas cēloni. Mūsdienās mājlopi veido 20 procentus no sauszemes dzīvnieku kopējās masas.

ANO brīdina, ka lopkopība, visticamāk, ir arī galvenais ūdens piesārņojuma avots un galvenais ūdens patēriņa pieauguma veicinātājs. Lopkopības radītā ūdens piesārņojuma dēļ cilvēcei nākas saskarties ar tādām problēmām kā "mirušās" zonas piekrastes ūdeņos, koraļļu rifu iznīkšana, cilvēku veselības pasliktināšanās, rezistence pret antibiotikām u.c. ANO ziņo, ka, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs mājlopiem tiek izbaroti 50 procenti no visām saražotajām antibiotikām, kuras caur gaļu un pienu vēlāk nonāk cilvēku organismā.

Dzīvnieku izmantošana uzturā nozīmē resursu neefektīvu izmantošanu. Lai iegūtu dzīvnieku izcelsmes produktus, kas dod 1 kcal, tiek izmantoti augu izcelsmes produkti, kur spēj dot vidēji 29 kcal, - šī attiecība, saskaņā ar ASV Lauksaimniecības departamenta datiem, ir 1:14 pienam, 1:26 olām un 1:54 liellopu gaļai. ANO apkopotā informācija liecina, ka tikai 8 procentus pasaulē patērētā gaļas apjoma iegūst no dzīvniekiem, kuri barojas ganībās un kuriem netiek audzēta lopbarība. 45 procentus pasaulē patērētā gaļas daudzuma iegūst fermās, kuras lopus nelaiž ganībās un vairāk nekā 90 procentus no izmantotās lopbarības, galvenokārt graudus, iepērk no citiem uzņēmumiem. Attīstītajās valstīs mājlopiem izbaro lielāko daļu no kopējās labības ražas.

Tas nozīmē, ka veģetārieša pabarošanai tiek izmantots daudzreiz mazāk augu, mazāka zemes platība, mazāk ūdens, kā arī mazāk pesticīdu un herbicīdu nekā visēdāja pabarošanai. Bez tam veģetārs un vegāns uzturs (tāds, kas sastāv tikai no augu izcelsmes produktiem) ir veselīgāks nekā tradicionālais uzturs, kurā ietilpst daudz dzīvnieku izcelsmes produktu.

Pasaulē lielākā uzturu speciālistu organizācija "American Dietetic Association", kā arī Kanādas dietologu asociācija "Dietitians of Canada" apliecina, ka sabalansēts veģetārs, tajā skaitā vegāns, uzturs ir veselīgs un sniedz vairākas priekšrocības. Šīs organizācijas, kuras apvieno aptuveni 70 tūkstošus uztura speciālistu, apstiprina, ka labi plānots vegāns uzturs  ir piemērots visiem cilvēkiem un visām dzīves situācijām, tajā skaitā grūtniecēm, mātēm, kas baro bērnu ar krūti, bērniem un pusaudžiem, kā arī veciem cilvēkiem.

Uztura speciālisti informē, ka cilvēkiem, kas patērē nelielu daudzumu dzīvnieku izcelsmes produktu vai nelieto tos vispār, ir mazāks aptaukošanās un augsta asinsspiediena risks, mazāks risks saslimt ar 2. tipa diabētu, sirds-asinsvadu slimībām un vēzi, kā arī mazāks risks iegūt rezistenci pret antibiotikām.

Daudzi pasaulē populāri cilvēki ir atteikušies no dzīvnieku izcelsmes produktu lietošanas uzturā, piemēram, dziedātāji Braiens Adams, Stīvens Patriks Morisejs, Šineida O'Konora un Šenaija Tveina, mūziķis Mobijs, aktrise Gvineta Paltrova, Slovēnijas prezidents Janešs Drnovšeks, kā arī par visu laiku izcilāko sportistu dēvētais Karls Leviss, kurš pēc vegāna dzīvesveida uzsākšanas izcīnīja 3 zelta medaļas Olimpiskajās spēlēs un 2 zelta medaļas pasaules vieglatlētikas čempionātos.

Arī ikviens Latvijas iedzīvotājs, samazinot dzīvnieku izcelsmes produktu patēriņu, var dot savu artavu augstākminēto problēmu risināšanā un apliecināt rūpes par savu, Latvijas un visas pasaules nākotni. Ir svarīgi samazināt pieprasījumu pēc lielfermu produkcijas, jo tieši tās izšķērdē visvairāk resursu, rada lielāko piesārņojumu un bieži vien nespēj nodrošināt pienācīgus dzīves apstākļus dzīvniekiem. Mazajās lauku saimniecībās resursi tiek izmantoti lietderīgāk, to ietekme uz vidi ir minimāla un dzīvnieku turēšanas apstākļi lielākoties ir labāki.

Augu valsts produkti spēj sniegt pilnvērtīgu uzturu

Augu valsts produkti cilvēku var nodrošināt ar visām vielām, kas jāuzņem ar uzturu. Gaļā, olās un pienā nav nekā unikāla, nekā tāda, kā nebūtu citur. Dzīvnieki visas uzturvielas tiešā vai netiešā veidā uzņem no augiem. Lielākā daļa dzīvnieku augus ēd tieši, bet dzīvnieki-gaļēdāji augos esošās vielas uzņem ar citu dzīvnieku starpniecību. Cilvēks – tāpat kā lielākā daļa dzīvnieku – visas vielas, kas jāuzņem ar uzturu, var uzņemt ar augu valsts produktiem, turklāt tas ir veselīgi, ērti un lēti.

Zinātne jau sen ir apgāzusi kādreiz populāro mītu, ka pilnvērtīgs olbaltums jeb visas neaizstājamās aminoskābes atrodas tikai gaļā. Ikviens interesents produktu uzturvērtības tabulās (piemēram, www.nutritiondata.com) var pārliecināties, ka ir grūti atrast produktu, kurā nebūtu kādas neaizstājamās aminoskābes. Tiesa, vairumā augu valsts produktu vismaz viena no aminoskābēm ir nelielā daudzumā, bet šis fakts par problēmu kļūtu tikai tad, ja ēdienkarte būtu izteikti vienveidīga. Turklāt ir produkti, kuri vieni paši spēj nodrošināt ar visām neaizstājamajām aminoskābēm, piemēram, 70 kilogramus smags pieaugušais pietiekamu daudzumu visu neaizstājamo aminoskābju var uzņemt vai nu ar trim glāzēm auzu pārslu vai ar pusotru glāzi zemesriekstu, vai ar glāzi sausu pupiņu/zirņu dienā.

Tāpat nepareizs ir priekšstats, ka vienīgais neaizstājamo omega-3 taukskābju avots ir zivis. Zivis un citi dzīvnieki nespēj sintezēt neaizstājamās taukskābes, viņi tās uzņem ar augu valsts produktiem, un tas pats ir ieteicams cilvēkiem. Lieliski omega-3 taukskābju avoti ir linsēklas, linsēklu eļļa, rapšu eļļa un valrieksti.

Arī visas minerālvielas un lielāko daļu vitamīnu dzīvnieki tiešā vai pastarpinātā veidā uzņem ar augiem. Dzelzs gaļā un kalcijs pienā ir tādēļ, ka dzīvnieki ēd augus, kuri ar saknēm no augsnes ir uzņēmuši šīs un citas minerālvielas. Arī cilvēks visas minerālvielas var uzņemt no augiem. Līdzīgi ir ar vitamīniem, izņēmums ir D un B12 vitamīns.

D vitamīna apgādē uzturam nav liela nozīme, daudz svarīgāka ir atrašanās saules gaismā. Vasarā pietiekami daudz uzturoties saulē, veselam cilvēkam ar D vitamīna rezervi pietiek visai ziemai.

B12 vitamīnu nespēj veidot ne augi, ne dzīvnieki; vienīgais organisms, kuram ir enzīmi, kas nepieciešami vitamīna B12 sintēzei, ir baktērijas. Tā kā sekmīgai vitamīna absorbēšanai nepieciešama veselīga gremošanas sistēma un dažādu medikamentu, kā arī alkohola lietošana mazina spēju absorbēt B12 vitamīnu, mūsdienās šī vitamīna deficīts ir plaši izplatīts, – piemēram, 2000. gadā veiktā apsekojumā (skat. www.ars.usda.gov/is/pr/2000/000802.htm) tika konstatēts, ka divām piektdaļām Amerikas Savienoto Valstu iedzīvotāju trūkst B12 vitamīna. Turklāt šī pētījuma laikā netika atklāta saistība starp B12 vitamīna daudzumu organismā un gaļas vai zivju ēšanu, tas tika skaidrots ar to, ka no gaļas B12 vitamīns uzsūcas slikti.

B12 vitamīnu tomēr var uzņemt, arī ēdot svaigus, nemazgātus zaļumus, dārzeņus un ogas – vitamīns tiek uzņemts ar baktērijām, kas atrodas uz augiem, – un dzerot svaigu akas vai avota ūdeni, kā arī ar dažiem raugiem un ieraugiem. Taču šie nav droši un visiem pieejami uztura avoti, tādēļ pilsētās dzīvojošiem vegāniem der apsvērt iespēju lietot ar B12 vitamīnu bagātinātus pārtikas produktus.

Atkarībā no ēdienkartes organismā var rasties arī citu uzturvielu, piemēram, kalcija trūkums – tas attiecas gan uz visa veida veģetāriešiem, gan visēdājiem. Vienkāršu veidu, kā pārbaudīt, vai vegāns uzturs ir pilnvērtīgs, sniedz šeit lejupielādējamā ‘Excel’ datne: www.vegetarisms.lv/uzturvielas.xls- tajā pieejama informācija par vairāk nekā 100 populārākajiem augu valsts produktiem un ieteicamajām dažādu uzturvielu diennakts devām. Norādot dienā apēstos produktus un to daudzumu, var aplūkot, vai kādas vielas trūkst un, ja trūkst, tad cik daudz. Pēc tam otrajā lapā var atlasīt produktus, kuros šīs vielas ir visvairāk.

Ikdienā šādi aprēķini, protams, nav nepieciešami, jo gandrīz jebkura pārdomāta ēdienkarte, kurā ir iekļauti dažādi augu valsts produkti, nodrošina ar visām vielām, kuras nepieciešams saņemt ar uzturu. Visas nepieciešamās uzturvielas (izņemot augstākminētos D un B12 vitamīnus) pieaudzis cilvēks dienā var uzņemt, piemēram, ar šādu ēdienkarti, kuras kopējā enerģētiskā vērtība ir aptuveni 2500 kilokalorijas: dienas laikā jāapēd divi apelsīni, viens liels burkāns, pusglāze zemesriekstu, divas glāzes sausu auzu pārslu, kuras izmērcē ūdenī, glāze sausu pupiņu, kuras novāra sālsūdenī, dažas maizes šķēles un divas tējkarotes linsēklu eļļas.

Citus veselīgu ēdienkaršu piemērus, kā arī dažādas garšīgas vegānas receptes var aplūkot šajā lapā: www.vegetarisms.lv/02b.html

Informācija:

Jānis Trallis,  

nodibinajums "Dzivnieku drauga fonds", biedriba "Zemes draugi", "Dzivnieku SOS", "Zalaa briviba" un "Zalaa alternativa".

 jaanis@gmail.com