Vairākās ES valstīs nonākusi ar listeriozi piesārņota saldētās kukurūzas partija; Latvijai tā nav piegādāta
Rīga, 4.apr., LETA. Somijas pārtikas apriti uzraugošais dienests šā gada sākumā Eiropas Savienības (ES) Ātrās brīdināšanas sistēmā (RASFF) ziņojis par ar listeriozi piesārņotu saldētās kukurūzas partiju, aģentūrai LETA pastāstīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Tatjana Marčenkova, piebilstot, ka Latvijā šī partija nav nonākusi.
Viņa pastāstīja, ka ražotājs produkta marķējumā nebija nepārprotami norādījis, ka produkts obligāti termiski jāapstrādā pirms lietošanas uzturā, tāpēc patērētājs varēja kļūdaini secināt, ka šo produktu var izmantot, piemēram, kā piedevu salātiem bez termiskās apstrādes. Latvijā piesārņotā produktu partija nav nonākusi, lai gan tā tika piegādāta citām tuvējām valstīm - Polijai, Somijai, Ungārijai un Igaunijai.
PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja skaidroja, ka listeriozes izraisītājs ir baktērija "Listeria monocytogenes". Listērijas ir plaši sastopamas dabā - ūdenī, augsnē, kā arī atrodamas uz dārzeņiem. Tās ir ļoti noturīgas un apkārtējā vidē var saglabāties līdz pat septiņiem gadiem, iztur sasaldēšanu. Vārot un pasterizējot, listērijas iet bojā trīs minūšu laikā.
Marčenkova atgādināja, ka listērijas spēj intensīvi vairoties gaļā 4-6 grādu temperatūrā, tādēļ to nereti dēvē par "ledusskapja mikroorganismu". Infekcijas avots ir slimi, bet dažreiz arī praktiski veseli, infekcijas nēsātāji - grauzēji, mājlopi, mājdzīvnieki un arī mājputni. Cilvēks ar listeriozi var inficēties sadzīves kontaktu ceļā caur bojātu ādu vai gļotādu, lietojot uzturā piesārņotus dzīvnieku izcelsmes produktus, ieelpojot putekļus, kas satur ierosinātāju. Tāpat ir iespējama augļa inficēšanās caur placentu no mātes, kura slimo ar listeriozi. Bīstamākā šī slimība esot grūtniecēm, maziem bērniem, vecākiem cilvēkiem, kā arī cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu.
Viņa pastāstīja, ka visbiežāk listērijas var konstatēt jēlā gaļā, nepasterizētā pienā un mīkstajos sieros, augu izcelsmes produktos, olās un zivīs. Lai izvairītos ne tikai no listeriozes, bet arī no citām pārtikas infekcijām, jāuztur tīrība virtuvē un ledusskapis. Jēlo un gatavo produktu apstrādei jālieto atsevišķi trauki, virtuves piederumi. Ledusskapī un saldētavā glabājamu pārtiku ir labi jāiesaiņo. Pirms ēdiena gatavošanas jāmazgā rokas, jēlprodukti - gaļa, zivis, olas, kas jāglabā un jāapstrādā atsevišķi no produktiem, kas ir gatavi tūlītējam patēriņam vai termiski netiks apstrādāti pirms lietošanas uzturā. Svaigi augļi un dārzeņi, pirms lietošanas uzturā, vienmēr rūpīgi jānomazgā. Saldētie produkti jāvāra vai jācep.
PVD pārstāve atzīmēja, ka par jebkura pārtikas produkta drošumu ir atbildīgs tā ražotājs un/vai izplatītājs, kuriem ir jāievēro tehnoloģiskās un higiēnas prasības, lai produkts neapdraudētu patērētāja veselību un dzīvību. Pieļaujot kļūdu kādā no pārtikas aprites ķēdes posmiem, var ciest patērētājs. "Saldētās kukurūzas gadījumā, visticamāk, kļūdu bija pieļāvis produkta ražotājs, kurš nebija parūpējies par patērētāju attiecīgu informēšanu (marķējumā netika sniegts brīdinājums, ka šo produktu var lietot uzturā tikai pēc siltumapstrādes)," pieļāva eksperte.
Marčenkova piebilda, ka PVD pārbaudēs pārtikas ražošanas uzņēmumos un tirdzniecības vietās pārbauda jebkuru pārtikas produktu, arī saldētās pārtikas, uzglabāšanas un izplatīšanas apstākļus, tostarp, vai tiek ievērotas higiēnas prasības un temperatūras režīms, vai tirdzniecībā nav pārtikas produkti ar beigušos derīguma termiņu un citus aspektus, kas ir svarīgi, lai pārtika, kas nonāk pie patērētāja ir droša lietošanai uzturā. Tomēr arī pašiem patērētājiem ir jārūpējas par savu veselību un iegādātie pārtikas produkti jāuzglabā un jāgatavo droši.
Listērijas izraisa listeriozi, kas ir atipiska pārtikas infekcija, kuras klīniskās izpausmes parasti nav saistītas ar kuņģa un zarnu traktu, bet gan ar centrālās nervu sistēmas un citu sistēmu bojājumiem (meningīts, aborti).
