Latvijā ir ļoti daudz vīriešu, kuri cieš no dažāda veida uroloģiskiem traucējumiem, taču nevēršas pēc palīdzības. Par to, kādas ir biežākās uroloģiskās saslimšanas un kāpēc tās nevar atstāt bez ievērības, pieredzē dalās urologs Juris Jansons.

Kas, Jūsuprāt, vīriešus attur no došanās pie ārsta?

Nereti mēs pārāk mierīgi vai pat nolaidīgi izturamies pret savu veselību, cerot, ka viss sakārtosies pats par sevi. Taču tā, diemžēl, notiek ļoti reti. 

Manuprāt, viens no būtiskajiem iemesliem, kas attur no došanās pie ārsta, ir kauns un bailes. Urologs tomēr risina ļoti sensitīvus un pacientam neērtus jautājumus. Piemēram, potences problēmas vai inkontinences (urīna nesaturēšanas) jautājumi ir īpaši mulsinoši, un par tiem ir grūti runāt. Tomēr ir svarīgi saņemties un aiziet pie ārsta, jo šīs problēmas būtiski ietekmē dzīves kvalitāti un pats svarīgākais – ir risināmas! 

Cik bieži un kādos gadījumos vīrietim būtu jāapmeklē urologs?

Vairumam varētu likties, ka uroloģija ir samērā šaura specialitāte, tomēr jāsaka, ka problēmu klāsts, kas tiek risināts, ir ārkārtīgi plašs, un uroloģiskam pacientam nav ne vecuma, ne dzimuma ierobežojuma. Ar uroloģiskām slimībām slimo gan veci, gan jauni, gan pavisam mazi. Protams, katram dzimumam atbilstošā vecumā ir savas biežāk sastopamās saslimšanas. 

Ja vīrietis ir vesels un jūtas labi, līdz 45 gadu vecumam urologa apmeklējums nav obligāts. Pie ārsta vajadzētu vērsties, ja parādās kādas sūdzības. Vīriešiem ir tendence domāt "Ai, gan jau pāries!", bet bieži uroloģiskās problēmas pašas no sevis nepāriet. Savukārt pēc 50 gadu vecuma speciālists būtu jāapmeklē arī profilaktiski vismaz reizi gadā. Tas ir svarīgi, jo ārsts var pamanīt simptomus jau sākuma stadijā, kad pacientam vēl nav izteiktu sūdzību. Jo savlaicīgāk tiek uzsākta ārstēšana, jo labāki ir rezultāti, turklāt tiek ieekonomēti paša pacienta un valsts līdzekļi.

Ar kādām uroloģiskām problēmām visbiežāk saskaras gados jauni vīrieši?

Visbiežākās ir nierakmeņu infekcijas slimības un onkoloģiskās saslimšanas. Uzņemšanā nereti pie mums nonāk jauni cilvēki ar nieru kolikas sāpēm. Tās ir ļoti spēcīgas sāpes, ko izraisa pēkšņa urīnvada nosprostojums ar nierakmeņiem. Jāpiezīmē, ka jauniem cilvēkiem tā nav norma, un šāds stāvoklis var liecināt par kādu nopietnu vielmaiņas saslimšanu.

Attiecībā uz infekcijas slimībām, prostatīts jeb infekcijas izraisīts priekšdziedzera iekaisums ir biežākā uroloģiskā diagnoze vīriešiem līdz 50 gadu vecumam. Priekšdziedzera iekaisums klīniski izpaužas ar apakšējiem urīnceļu simptomiem – sāpīga un dedzinoša sajūta urinējot, kā arī diskomforts mazajā iegurnī. Akūtā stāvoklī neārstēta šī infekcija var pāriet uz citiem orgāniem vai sliktākajā gadījumā kļūt par sistēmisku saslimšanu, kas paredz ļoti nopietnu un sarežģītu ārstēšanu. 

Svarīgi ir minēt onkoloģiju un sēklinieku vēzi. Sēklinieku vēzis ir biežākā onkoloģiskā saslimšana jauniem vīriešiem vecumā no 15 līdz 35 gadiem. Tā ir ārkārtīgi agresīva saslimšana, kurai būtiska ir agrīna diagnostika un ārstēšana. Šeit būtiska loma ir jaunu cilvēku izglītošanā – internetā ir pieejamas neskaitāmas pamācības, kā mājas apstākļos pašam sevi profilaktiski izmeklēt, piemēram, mazgājoties dušā, iztaustīt sēkliniekus. Ja satausta aizdomīgu veidojumu vai sajūt sāpes sēkliniekos, noteikti jāmet kauns pie malas un jādodas pie urologa pēc iespējas ātrāk. Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcā, Uroloģijas un onkoloģiskās uroloģijas klīnikā ir vairāki jauni un forši ārsti, ar kuriem jaunam cilvēkam būtu viegli aprunāties – to vajag izmantot! 

Kādas ir biežākās sūdzības vīriešiem pēc 50 gadu vecuma?

Vecākiem kungiem problēmas visbiežāk sagādā labdabīga priekšdziedzera palielināšanās. Tās rezultātā pakāpeniski sašaurinās urīnizvadkanāls un, vīrietim pašam nemanot, pakāpeniski samazinās urīna strūkla. Urinācija paliek grūtāka, un, ja tā netiek laikus ārstēta, var attīstīties stāvoklis, ko sauc par urīna aizturi – situācija, kad urīna attece ir bloķēta. Dzīvē tas izpaužas ar stiprām sāpēm vēdera lejasdaļā. Šādā situācijā ir nepieciešama akūta medicīniska palīdzība. Ignorējot šo problēmu, ilgtermiņā tas atstāj būtiskas strukturālas izmaiņas urīnpūslī, tas zaudē savu funkcionalitāti – spēju sarauties un izvadīt urīnu. 

Vīriešiem novecojot, kā otru biežāko diagnozi jāmin priekšdziedzera vēzi, kas ir arī biežākā onkoloģiskā saslimšana vīriešu vidū. Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka 2016. gadā Latvijā šīs slimības dēļ dzīvību zaudēja 406 vīrieši.

Vai ir kādi nevēlami ikdienas ieradumi, kas var veicināt uroloģisku problēmu attīstību? 

Manuprāt, nopietnākā uroloģiskā saslimšana, kura ir atkarīga no mūsu dzīvesveida, ir urīnpūšļa vēzis. Neskaitāmos pētījumos ir pierādīts, ka smēķēšana ir būtiskākais riska faktors šīs slimības attīstībai. Riska zonā ir arī cilvēki, kas ikdienā strādā ar dažādām ķimikālijām, piemēram, krāsām, eļļām vai līmēm. Šiem vīriešiem vajadzētu būt īpaši piesardzīgiem un apmeklēt urologu, ja parādās, kādi iepriekš nepamanīti simptomi, piemēram, asins piejaukums urīnam. Uroloģijā viens no pamatnosacījumiem ir – ja pacientam ir asiņains urīns, tad jādomā par vēzi, kamēr nav pierādīts pretējais. Urīnpūšļa vēža gadījumā vissvarīgāk ir slimību "neielaist", jo, novēloti uzsākot ārstēšanos, sekas var būt letālas.

Kādi ir biežākie urīna nesaturēšanas cēloņi, un vai šī problēma piemeklē tikai gados vecus vīriešus?

Anatomisko atšķirību dēļ no nesaturēšanas cieš galvenokārt sievietes, taču no tās nav pasargāti ne jauni, ne vecāki vīrieši. Piemēram, jauni vīrieši nereti sūdzas par pēc-mikcijas pilēšanu, ar to domājot, ka pēc urinēšanas "pēdējā pile" paliek biksēs. Tas rada diezgan lielu diskomfortu, psiholoģisku pārdzīvojumu un beigu beigās ir būtisks higiēnas jautājums. Urologs šo jautājumu var samērā efektīgi risināt –  izslēdzot infekcijas saslimšanas un nozīmējot atbilstošus fizioterapijas treniņus mazā iegurņa muskulatūras labākai kontrolei.

Gados jaunākiem vīriešiem nesaturēšana bieži ir saistīta ar kādu neiroloģisku bojājumu. Tāpat tā var būt hronisku saslimšanu komplikācija, piemēram, cukura diabēta vai neiropātijas gadījumā var tikt bojāti urīnpūšļa intervējošie nervi, kā rezultātā tiek zaudēta urīnpūšļa kontrole un pieaug nesaturēšanas risks. 

Vīriešiem novecojot, noveco arī urīnizvadsistēma. Var parādīties bieža un neatliekama urinācija, kas nereti beidzas ar slapjām biksēm, jo "kad jāiet, tad jāiet tūlīt!". Gadiem ejot, biežākas kļūst arī niktūrijas jeb neatliekama vajadzība urinēt nakts laikā. Priekšdziedzerim palielinoties un urīnpūšļa funkcijai samazinoties, var rasties urīnpūšļa pārplūdes nesaturēšana. Šie ir tikai daži piemēri. Cēloņi var būt ļoti dažādi, tāpēc vienmēr ir svarīgi pakonsultēties ar urologu, jo daudzos gadījumos tos ir iespējams novērst. 

Urīna nesaturēšanas gadījumā viens no būtiskākajiem faktoriem, kas nosaka terapijas efektivitāti, ir labas multidisciplināras komandas sadarbība. Funkcionālais urologs strādā kopā ar citiem speciālistiem, piemēram, fizioterapeitu, kurš var pielāgot pareizu treniņa programmu, lai sasniegtu labāku kontroli pār mazo iegurni. Šeit gan jāpiebilst, ka piemērota fizioterapeita nozīmēšana ir jāatstāj urologa ziņā, jo ne visi fizioterapeiti ir mazā iegurņa speciālisti. 

Nereti cilvēki, kuri cieš no urīna noplūdēm, izvairās ilgstoši atrasties ārpus mājām. Vai ir kāds risinājums, kā sadzīvot ar šo problēmu?

Urīna nesaturēšana ir milzīgs psiholoģisks pārdzīvojums. Šī problēma ir tik visaptveroša, ka internetā ir pieejamas īpašas aplikācijas cilvēkiem, kuri meklē tuvākās publiskās labierīcības. Turklāt, mūsdienās ir pieejami dažādi higiēnas produkti, kas būtiski uzlabo pacienta kustību brīvību. Urīna nesaturēšanas dēļ nav jāizolējas no sabiedrības, bet gan jāmeklē risinājumi!