Vai sāls izraisa atkarību? Cik daudz sāls ieteicams uzņemt dienā un kā samazināt tā patēriņu
Ēdiens šķiet bezgaršīgs, pliekans, liekas, ka kaut kā pietrūkst – kad maltīte nesniedz gaidīto baudījumu, roka pati stiepjas pēc sālstrauka, un laika gaitā sāli neviļus patērējam arvien vairāk un vairāk, tādējādi ilgtermiņā bieži vien paši to neapzinoties nodarot būtisku kaitējumu savai veselībai. Vai sāls var izraisīt atkarību, kā samazināt tā patēriņu un kādi ir ieguvumi, ierobežojot sāls daudzumu ēdienkartē, stāsta Veselības centra Vivendi sertificētā uztura speciāliste, kognitīvi biheiviorālās terapijas ēšanas traucējumu (KBT ĒT) metodes speciāliste Dr. Laila Siliņa un aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane.
„Ilgstoši patērējot ievērojamu daudzumu sāls, atkarība neradīsies, tomēr var veidoties pieradums – mazinās garšas kārpiņu jutība, kā rezultātā, lai sajustu sāļo garšu, būs nepieciešams arvien lielāks sāls daudzums. Protams, ir arī citi faktori, kas var ietekmēt garšu jutību, tostarp vecums, dažādas saslimšanas, mutes dobuma veselība, smēķēšana un pārmērīga alkohola lietošana. Labā ziņa, ka sāls pieradums nav neatgriezenisks un ir salīdzinoši viegli maināms – dažu nedēļu laikā iespējams ne vien atgūt niansētu garšas izjūtu paleti, bet arī panākt ieguvumus veselībai ilgtermiņā. Turklāt izmaiņas nedraud ar bezgaršīgām maltītēm līdz mūža beigām, tieši pretēji – uzlabota garšas jutība var pacelt gastronomisko pieredzi jaunā līmenī, atklājot daudzveidīgākas garšu nianses un spēju atšķirt daudz smalkākas notis,” stāsta Dr. Laila Siliņa.
Cik daudz sāls ir par daudz?
„Sāls sastāvā atrodamais nātrijs ir cilvēka organismam nepieciešama minerālviela, kas uztur pastāvīgu osmotisko spiedienu un normalizē ūdens maiņu organismā. Tomēr ļoti būtiski – sāls jāuzņem ar mēru. Pārlieku liels sāls daudzums uzturā noslogo nieres, veicina šķidruma aizturi un tūskas veidošanos, kā arī paaugstina asinsspiedienu, kas ir galvenais sirds un asinsvadu slimību cēlonis. Ja maltītēm pievieno sāli, ieteicams izvelēties sāli ar joda piedevu, jo tas ir mikroelements, kuru Latvijas iedzīvotāji uzņem nepietiekamā daudzumā, un tas ir nepieciešams vairogdziedzera hormonu sintēzei,” norāda sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane. Par pārmērīgu sāls patēriņu var liecināt arī nogurums, regulāras slāpes, sejas, roku vai kāju tūska, svara pieaugums, galvassāpes, diskomforts nieru rajonā, bieža labierīcību apmeklēšana un pat miega traucējumi, ar laiku var parādīties arī paaugstināts asinsspiediens un nieru saslimšanas.
Saskaņā ar veselības vadlīnijām pieaugušam cilvēkam dienā ieteicams uzņemt ne vairāk kā piecus gramus jeb vienu tējkaroti sāls, ieskaitot gan sāli, kas pievienots ēdienam gatavošanas laikā, gan to, kas atrodams gatavojos pārtikas produktos. Turklāt cilvēkiem ar paaugstinātu asinsspiedienu, sirds un asinsvadu slimībām, kā arī citām hroniskām saslimšanām būtu ieteicams samazināt sāls patēriņu vien līdz pāris gramiem dienā.
Ņem vērā – pat ja šķiet, ka sāli ēdienam pievieno maz vai pat nemaz, jābūt vērīgam, lietojot uzturā gatavos pārtikas produktus – tie nereti satur ievērojamu daudzumu sāls, un tādējādi aptuveni divas trešdaļas no sāls dienas normas tiek uzņemts ar to palīdzību. Tāpat jābūt piesardzīgam arī ar dažādiem sāls veidiem, tostarp rozā un melno sāli, – lai arī tiem piemīt labas īpašības, piemēram, tie satur dažādus mikroelementus, arī šie sāls veidi jālieto ar mēru.
Kā samazināt sāls patēriņu?
• Garšvielas un garšaugi – tie piešķir ēdienam izcilu garšu un ļauj eksperimentēt, turklāt sniedz ieguvumu veselībai. Tādas garšvielas kā timiāns, oregano, kurkuma un kumīns ne tikai bagātinās ēdiena garšu, bet tām piemīt arī pretiekaisuma un antioksidantu īpašības. Salātu treknās mērces var aizstāt ar laima vai citrona sulu, bet garšaugi – baziliks, dilles, loki, visdažādāko krāsu un asuma pipari – palīdzēs pamodināt snaudošos garšas receptorus.
• Svaigi un neapstrādāti pārtikas produkti. Svaigi dārzeņi, gaļa, zivis, kaltēti produkti, piemēram turku zirņi, pupiņas un citi, ir ne tikai bagāti ar būtiskām uzturvielām, bet arī ļauj izvairīties no sāls, kas var tikt pievienots rūpnieciski apstrādātos produktos, piemēram, pusfabrikātos, konservos un gatavajos ēdienos. Ieteicams vairāk gatavot mājās, tā kontrolējot un samazinot pievienotā sāls daudzumu. Vārot kartupeļus, rīsus vai citas piedevas, var nesālīt ūdeni, bet gan uzkaisīt šķipsniņu sāls gatavajai porcijai – tā ar mazāku patērēto sāls daudzumu būs jūtamāks tā efekts.
• Produktu sastāvs. Sālīti, marinēti, žāvēti, kūpināti produkti, gatavās mērces, gaļas izstrādājumi, siers – tie ir vien daži no gatavajiem produktiem, kur mēdz būt daudz pievienotā sāls. Lai samazinātu sāls patēriņu, ieteicams pārbaudīt produktu etiķetes un dot priekšroku produktiem ar mazāku sāls jeb nātrija daudzumu. Ja produktā sāls ir vairāk par 1,25 g / 100 g, tas satur daudz sāls un šim produktam nevajadzētu būt ikdienas uzturā. Tāpat, iegādājoties gatavos garšvielu maisījumus, jāpievērš uzmanība, vai tie ir bez sāls.
• Ūdens – tas ne tikai pasargā no dehidratācijas, bet arī palīdz nieru darbībai un ļauj efektīvāk izvadīt no organisma liekos sāļus. Dehidratācija tāpat var arī mazināt garšas receptoru jutīgumu, izraisot garšas uztveres pavājināšanos. Tāpēc uzņemt diennakts laikā nepieciešamo ūdens daudzumu ir svarīgi ne tikai vispārējai ķermeņa veselībai, bet arī pilnvērtīgai garšu uztverei.
• Laiks. Ja organisms ir pieradis pie sāļa ēdiena, nesālīts ēdiens sākumā var šķist negaršīgs, bet, sāls daudzumu samazinot pakāpeniski un garšas kārpiņām dodot dažas nedēļas laika, garšas sajūtas mainīsies – un tas, kas agrāk šķita gards, tagad var likties netīkami pārsālīts. Garšas un smaržas maņas ir cieši saistītas, tāpēc maltītes ieteicams ēst lēnāk, lai patiesi koncentrētos uz ēdiena niansēm un novērtētu garšu dažādību.
