Ziemas sezonā vecākiem nereti rodas jautājums, vai bērnam papildus ikdienas uzturam būtu vajadzīgi arī aptiekā nopērkamie vitamīni. Un, ja nepieciešams, tad kādus iegādāties? Ieteikumos par vitamīnu lietošanu bērniem dalās "Rimi Bērniem" eksperte, pediatre Sanita Mitenberga.

Vai nepieciešamos vitamīnus var pilnvērtīgi uzņemt ar uzturu?

“Šobrīd aktuālas ir vairākas augšējo elpceļu saslimšanas. Jebkurš vecāks grib pasargāt savu bērnu no saslimšanas. Bērna jutīgumu un uzņēmību pret slimībām var ietekmēt ne tikai aukstais laiks un vīrusu paaugstinātā cirkulācija gaisā, bet arī bērna fiziskā un emocionālā slodze,” skaidro pediatre.

Savukārt mazināt saslimšanas risku var rūpīgi plānota ēdienkarte. Vecākiem vajadzētu pārliecināties, ka bērns ikdienā uzņem pietiekami daudz augļu, ogu, dārzeņu, kā arī graudaugus, piena produktus, olas, gaļu, zivis.

“Uztura speciālisti un gastroenterologi uzskata, ka ar uzturu patiesi iespējams nodrošināt nepieciešamo vitamīnu devu. Taču tādā gadījumā, plānojot bērna ikdienas ēdienkarti, nepieciešams ievērot veselīga uztura noteikumus!” uzsver eksperte.  

Ieteikumi pareizai bērna ēdienkartes plānošanai

Katru dienu bērna ēdienkartē jāiekļauj visas uzturvielu grupas:

• graudaugi (85–90 grami termiski neapstrādātu graudu vai 160 grami termiski apstrādātu graudu);
• dārzeņi un augļi (175 grami dārzeņu, 225 grami augļu, iekļaujot gan svaigus, gan termiski apstrādātus, kā arī augļu sulas – 90–100 grami no kopējā apjoma dienā);
• piena produkti (375–450 mililitri dienā);
• olas, gaļa vai zivis (65 grami dienā);
• minimālā apjomā – saldumi un taukvielas.

Mazam bērnam ik dienu nepieciešams uzņemt piecus līdz septiņus gramus tīru taukvielu – sviestu vai eļļu, jo 35–40% no kopējā uzņemtā enerģijas apjoma jāveido taukiem, skaidro ārste. Ja vecāki, izvērtējot bērna ēdienkarti, saprot, ka viņa uzturs ir nepilnvērtīgs, būtu nepieciešams papildus uzņemt vitamīnus, lietojot uztura bagātinātājus.

Kādus vitamīnus izvēlēties?

• D vitamīns. Dzīvojot mūsu platuma grādos, to ieteicams papildus uzņemt ikvienam – monoterapijā, papildus ēdienkartei. D vitamīns tiek sintezēts ultravioleto staru ietekmē, tādēļ tā uzņemšana mums ir ierobežota. Ar uzturu D vitamīnu var uzņemt, ēdot, piemēram, lasi, olas dzeltenumu un speciāli bagātinātus piena produktus, tomēr, lai to uzņemtu pietiekamā daudzumā, dienā būtu jāapēd aptuveni kilograms biezpiena vai 20 olu. Īpaši svarīgs D vitamīns ir bērniem, jo viņu organisms katru dienu aug un attīstās. D vitamīns nepieciešams arī imunitātes nostiprināšanai.
• Dzelzs. Mūsdienās no vecākiem nereti gadās dzirdēt, ka viņu bērns neēd gaļu. Ieklausoties vecāku sūdzībās, ka mazais pacients bieži jūtas noguris, ka viņam grūti koncentrēties, ir galvassāpes, un veicot asins analīzes, bieži vien redzams, ka dzelzs līmenis ir zems. Viens no iemesliem var būt nepietiekama vai nekvalitatīvu dzīvnieku izcelsmes produktu uzņemšana. Gaļa satur divvērtīgo dzelzi, ko organisms spēj izmantot visefektīvāk. Dzelzi satur arī pupas, brokoļi, bietes, žāvēti augļi, dilles, spināti un citi zaļumi, taču tajos lielākoties ir trīsvērtīgais dzelzs. Organisms to nespēj tik pilnvērtīgi izmantot, tāpēc, lietojot uzturā tikai dabas produktus, organismu ir ļoti grūti nodrošināt ar nepieciešamo dzelzs daudzumu. Šajā gadījumā ieteicams to periodiski kontrolēt un deficīta gadījumā uzņemt papildus, noteikti iepriekš konsultējoties ar ārstu.
• C vitamīns. To ieteicams lietot, ja bērna ikdienas uzturā nav iekļauti augļi un dārzeņi, kas satur C vitamīnu.
• Magnijs. Magnija trūkums fiziski var izpausties kā muskuļu sasprindzinājums un galvassāpes. Magniju papildus ieteicams uzņemt bērniem, īpaši skolas vecumā, kam ir liela fiziskā un garīgā slodze.
• Omega-3 taukskābes. Nepieciešams pilnvērtīgai smadzeņu funkciju veicināšanai, imunitātes stiprināšanai. Īpaši iesaka uzņemt bērniem, kuriem ir grūtāk mācīties, pirms skolas pārbaudes darbiem, kā arī uzvedības traucējumu un hiperaktivitātes gadījumā.

Ja bērnam jāievēro specifiska diēta, no uztura izslēdzot iespējamo pārtikas alergēnu, piemēram, govs piena olbaltumvielas nepanesības gadījumā, vecākiem jāseko līdzi, lai nerastos vairāku uzturvielu – kalcija, D vitamīna un olbaltumvielu – deficīts. “Ja no ikdienas uztura ilgstoši jāizslēdz visi piena produkti, papildus jālieto kalciju saturoši preparāti, par atbilstošu devu konsultējoties ar ģimenes ārstu,” iesaka pediatre.

Vai ieteicams lietot multivitamīnus?

Reizēm vecākiem ir kārdinājums bērna uzturu papildināt ar multivitamīniem, kas satur visai plašu minerālvielu un vitamīnu klāstu. Tomēr eksperte norāda – nav pietiekami daudz pierādījumu, kas pamato šādu kompleksu efektivitāti: “Parasti multivitamīni satur universālas devas, kas kāda vitamīna vai minerālvielas izteikta trūkuma gadījumā var būt pārāk mazas. Līdz ar to tas nebūs efektīvs veids, kā uzņemt trūkstošo uzturvielu.”