Valsts asinsdonoru centrs (VADC) gada laikā 28 slimnīcām nosūtījis 178 brīdinājuma vēstules par iespējamu inficēšanos ar C hepatītu, bet slimnīcas tālāk informējušas pacientus, aicinot vērsties pie ģimenes ārsta papildus analīžu veikšanai, raksta "Latvijas Avīze".

Cik no šo vēstuļu saņēmējiem tiešām bija inficēti, nav zināms, jo šāda informācija netiek apkopota, norāda laikraksts.

VADC šādas brīdinājuma vēstules sācis rakstīt tikai 2015.gada nogalē, kad iegādājies jaunu asiņu analizatoru, vēsta laikraksts. VADC direktore Iveta Ozoliņa stāsta, ka no 2015.gada decembra centrs antivielu testēšanai izmanto jaunu sistēmu "Roche Cobas", kas ir stipri jutīgāka nekā iepriekšējā, kura tika lietota no 1995.gada. "Tagad testēšanu iespējams veikt molekulārā līmenī, nosakot vīrusu daļiņu klātbūtni asinīs daudz mazākā koncentrācijā un īsākā laikā pēc vīrusa iekļūšanas organismā," viņa skaidro.

Šogad ir bijuši 190 gadījumi, kad minētais jaunais analizators pēkšņi uzrāda pozitīvu C hepatīta rezultātu donoram, kam senāk pirmreizējā testā viss ir bijis kārtībā. Ministru kabineta noteikumi liek pārtestēt konkrētā donora iepriekšējās donācijas asiņu paraugus. VADC ir arhīvs, kur katra donora asiņu paraugi tiek glabāti piecus gadus.

"Kad iepriekš ņemtais asiņu paraugs tiek pārtestēts ar centra jauno iekārtu, nereti šāda donora asinīs uzradās vāji pozitīvs C hepatīta rezultāts. Šajā brīdī mēs ziņojam slimnīcām par aizdomām, ka pacientiem varētu būt pārlietas ar C hepatītu inficētas asinis," skaidroja Ozoliņa.

Šogad tas antivielas pret hepatītu C uzrādījis 190 asiņu paraugos. Lai pilnībā pārliecinātos, ka donora asinis patiešām ir inficētas, jāveic retrospektīvās izmeklēšanas procedūra, ko dara Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) laboratorijā. Pārtestējot šos 190 paraugus, izrādījās, ka infekcija ir tikai 38 no tiem.

VADC norāda, ka brīdinājuma vēstules slimnīcām izsūta ļoti savlaicīgi - pirms asiņu paraugs ir pārtestēts LIC. Tādējādi pacients laikus saņem informāciju un dodas pārbaudīties.

Medicīnas tehnologs Gints Cīrulis stāsta, ka, piemēram, Lietuvā šis viltus rezultātu atbirums ir 10-15%, kamēr Latvijā - piecreiz vairāk.

Tomēr jaunās tehnikas jutīgums izgaismo vēl kādu problēmu, raksta "Latvijas Avīze". Tā kā agrākā iekārta neuzrādīja vāji pozitīvos infekcijas rezultātus, tad par šiem paraugiem nekādu aizdomu nebija. Un tātad nebija arī vēstuļu pacientu pastkastītēs, līdz ar to, iespējams, dažs cilvēks vēl šodien nezina, ka, iespējams, inficēts asiņu pārliešanas laikā, pieļauj laikraksts.

Cik no 178 vēstuļu saņēmējiem tiešām bija inficēti, neviens nezina. Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC), kam jārūpējas par epidemioloģisko uzraudzību valstī, nav informācijas, cik no tām personām, kurām pārlietas, iespējams, inficētas asinis un kurām ārstniecības iestādes lūgušas doties pie ģimenes ārsta, lai saņemtu nosūtījumu izmeklēties, patiešām atklājies hepatīts C. Šāda informācija netiek apkopota.

Tikmēr Veselības inspekcija šogad ir saņēmusi tikai vienu sūdzību par iespējamu inficēšanos ar C hepatītu slimnīcā, taču netiek izpausts, kādā veidā tas varētu būt noticis, jo patlaban notiekot izmeklēšana un inspekcijai trūkst precīzākas informācijas.

VADC direktore stāsta, ka centra reorganizācijas plānā bija iestrādāts piedāvājums par asiņu plazmas apstarošanu, kad plazmai tiek pievienots medikaments un pēc tam tā tiek apstarota ultravioletajā gaismā. Tad tiktu iznīdēta visa infekcija un plazma būtu brīva ne tikai no C un B hepatīta, HIV un sifilisa, bet arī rotavīrusa, stafilokokiem un citām nevēlamām lietām, norāda Ozoliņa.

Plazmas apstarošana valstij izmaksātu divus miljonus eiro, bet tā būtu garantija pacientiem, ka viņi netiks inficēti, pārliecināta VAC direktore. Taču valsts nespējot atrast divus miljonus eiro.

Reorganizācijas plānā bija paredzēta arī eritrocītu masas filtrēšana, kas arī ir saistīta ar to, lai šī asiņu sastāvdaļa būtu tīra no patogēniem. Šis process valstij izmaksātu 480 000 eiro, un arī tam neesot naudas.

Valsts galvenais infektologs Uga Dumpis gan uzskata, ka tas neizglābšot valsti no C hepatīta, un viņam neesot zināms, ka šīs metodes dod 100% drošu rezultātu. "Svarīgāk par apstarošanu un filtrēšanu ir slimnieku ārstēšana, un tie divi miljoni būtu jānovirza šim mērķim," viņš pārliecināts.

Papildus nākamgad Latvijai ir jāpārņem Eiropas direktīva par asiņu sagatavotāju kvalitātes sistēmas standartiem un atbilstību noteiktajām prasībām. Veselības ministrijā skaidro, ka tādējādi tikšot paredzētas stingrākas prasības asiņu sagatavotāju kvalitātes sistēmai. Kādas tās būs, konkrēti vēl nav zināms.

Ministrijai arī sadarbībā ar VADC, SPKC, Zāļu valsts aģentūru, Nacionālo veselības dienestu un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcu turpinās diskusija par iespējamām izmaiņām normatīvajā regulējumā, kas skar personu apzināšanu gadījumos, kad donora asinīs testēšanā atklājas kāda infekcija, kas nav bijusi, nododot asinis iepriekš.

VADC dati liecina, ka Latvijā asinis ziedo 1,7% iedzīvotāju un 70% to dara tikai vienu reizi gadā. Donora vidējais vecums Latvijā ir 35 gadi. 25,5% no visiem donoriem asinis ziedo pirmo reizi.

LETA

2016.gada 8.decembrī