Vāc parakstus par vienotas elektroniskas pierakstīšanās sistēmas ieviešanu medicīnas iestādēs
Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par vienotas elektroniskas pierakstīšanās sistēmas ieviešanu rindu mazināšanai medicīnas iestādēs.
Kā iniciatīvas pieteicējs norādīts bijušais "Apvienības pret nacismu" valdes loceklis Jānis Kuzins. Viņš uzskata, ka patlaban visiem esot skaidrs, ka situācija ar rindām medicīnas aprūpē ir nejēdzīga. Tādēļ Kuzins pauž pārliecību, ka ir jārada elektroniskā sistēma, kur tiktu "saslēgtas" visas slimnīcas, medicīnas iestādes un poliklīnikas, tādējādi neļaujot pierakstīties vienlaicīgi pie vienas specialitātes ārsta vairākās vietās, radot rindas. Viņaprāt, būtu nepieciešams noteikt maksimālo gaidīšanas laiku, kuru slimnīcas nedrīkst pārkāpt.
Kuzins uzskata, ka pašreizējā sistēma ir neefektīva, rada rindas, spriedzi un pacientu apdraudējumu. "Tie kuri nepratīs pierakstīties elektroniski pie speciālista, varēs to izdarīt pa tālruni, bet sistēmā datus ievadīs medicīnas iestādes personāls, bet jau tanī rindas kārtā un iestādē, kura būs pieejama," skaidroja Kuzins.
Iniciatīvā uzsvērts, ka, sabiedrībai elektroniski pierakstoties e-rindā, tiks ekonomēts laiks, nervi un veselība.
Kā ziņots, Veselības ministrija (VM) iecerējusi, ka no jūlija ārstniecības iestādes pacientus rindā uz izmeklējumiem pierakstīs prioritārā secībā atkarībā no vajadzības.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja VM pārstāvis Oskars Šneiders, līdz šim slimnīcas pacientus grupās nav dalījušas, tomēr esot skaidrs, ka, raugoties uz pacientu medicīniskajām indikācijām, visiem pakalpojumi vienlīdz īsā laikā var nebūt nepieciešami. Piemēram, cilvēkiem ar akūtām saslimšanām izmeklējumus pie speciālista nepieciešams veikt steidzami, bet tajā pašā laikā cilvēkam ar hroniskām saslimšanām izmeklējumi jāveic novērošanas nolūkos, un "nav tik izšķiroši, vai izmeklējums tiek saņemts februārī vai maijā", skaidroja Šneiders.
Kā paredz decembrī valdības apstiprinātie grozījumi "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtībā", ārstniecības iestādēm ir jānodrošina, ka sekundāros ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus prioritāri saņem personas, kuras saņem neatliekamo medicīnisko palīdzību, kā arī bērni un grūtnieces. Šai pacientu grupai seko cilvēki, kuriem izsniegta darbnespējas lapa, lai saņemtu veselības aprūpes pakalpojumus, kas saistīti ar diagnozi, par kuru izsniegta slimības lapa. Pēc tam seko personas, kurām iepriekšējā izmeklēšanas reizē atklātas pazīmes, kas prasa tālāku izmeklēšanu, bet pēc tam seko "citas personas".
LETA
