Uzturvielu trūkums bērniem: Kas par to var liecināt?

Bērniem ne vienmēr izdodas ar uzturu uzņemt visus ikdienā nepieciešamos vitamīnus, lai būtu laba veselība. Par konkrētu vitamīnu trūkumu organismā parasti liecina dažādas pazīmes, kas katram bērnam var atšķirties. Turklāt ikdienā šīm pazīmēm mēdzam ne vienmēr pievērst pietiekamu uzmanību un aizdomāties, ka tās var liecināt par kāda konkrēta vitamīna vai minerālvielas trūkumu. Kas ir šīs pazīmes un kuri vitamīni ir svarīgākie bērniem, skaidro pediatrs un ģimenes ārsts Jevgeņijs Bondins un “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga.

“Ierasti bērnu veselības un labsajūtas pamatā ir pietiekamas fiziskās aktivitātes, sabalansēts uzturs, optimāls miega daudzums, kā arī svaigs gaiss, taču ar to reizēm ir par maz. Piemēram, tagad bērni daudz vairāk brīvo laiku pavada iekštelpās pie ekrāniem, kas var ietekmēt D vitamīna uzņemšanu ar saules stariem un negatīvi ietekmēt veselību ilgtermiņā. Tāpat mūsdienu vides straujās pārmaiņas, kas arī saistītas ar Covid-19 pandēmiju, bērnos var izraisīt vairāk stresa un satraukumu par notiekošo. Tāpēc redzam, ka starp aktualitātēm ir arī jautājumi par vitamīnu un minerālvielu trūkumu, kas prasa apdomīgu kompensācijas veidu – sākumā izvērtējot dabisku to uzņemšanu un, ja tā ir apgrūtināta vai nedod rezultātu, arī piedevu veidā,” skaidro pediatrs.

Kas var liecināt par vitamīnu un uzturvielu trūkumu organismā?

Vāja imunitāte un sāpes augot

Viens no pirmajiem signāliem, kas saistīts ar D vitamīna trūkumu organismā bērniem, ir regulāra slimošana, piemēram, ar paaugstinātu temperatūru vai kādu no augšējo elpceļu saslimšanām. Starp vājas imunitātes pazīmēm ir arī ilgstošs nogurums, bezspēks un bieža aukstumpumpu parādīšanās. Tas ir tāpēc, ka D vitamīna viena no galvenajām funkcijām ir veicināt normālu imūnsistēmas darbību. Tāpat regulāra slimošana var liecināt arī par to, ka bērnam trūkst C vitamīns, kas arī palīdz uzturēt normālu imūnsistēmas darbību.

“Par D vitamīna deficītu var liecināt arī bērnu sūdzības par sāpēm kājās vakaros vai naktīs, kas saistītas ar augšanas sāpēm. Tas ir tāpēc, ka D vitamīns palīdz ne tikai uzturēt kaulu veselību un normālu muskuļu darbību, kas ir svarīgi bērnam augot, kad veidojas viņa skelets un aug kauli, bet arī palīdz kalcijam uzsūkties un saglabāties organismā normālā līmenī. Savukārt kalcijs bērniem nepieciešams ne tikai kaulu veselības uzturēšanai, bet arī labai zobu veselībai – tie mazāk bojājas un ir spēcīgāki,” skaidro farmaceite.

D vitamīnu visvieglāk uzņemt vasarā, kad tas sintezējas organismā no saules stariem, bet grūtāk rudenī un ziemā, kad saule Latvijā spīd krietni mazāk. Bērniem no viena līdz 10 gadiem dienā ieteicamā D vitamīna deva ir 1000 līdz 2000 SV, savukārt bērniem vecumā no 11 līdz 17 gadiem – 3000 līdz 4000 SV. D vitamīnu ikdienā var uzņemt ar pārtiku, taču tas produktos nav tik lielā daudzumā kā diennaktī nepieciešams – labākajā gadījumā iespējams uzņemt tikai aptuveni 20 % no dienas devas. Tāpēc parasti to nepieciešams uzņemt papildus.  

Nogurums un izmaiņas uzvedībā

Foto: Freepik.com/ freepik

Nemitīgs nogurums, apetītes zudums un izteiktas svārstības bērna noskaņojumā var būt vieni no pirmajiem signāliem par B grupas vitamīnu, jo īpaši B6, B9 un B12, trūkumu organismā. Bērni var justies vārgāki, kā arī kļūt nervozāki un vieglāk aizkaitināmi. Tas ir tāpēc, ka lielākā daļa B grupas vitamīnu atbild par to, lai veicinātu normālu nervu sistēmas darbību, kā arī palīdzētu samazināt nogurumu un nespēku. B grupas vitamīnu trūkumu var izskaidrot ar to, ka organisms tos nespēj uzglabāt. B6 un B9 vitamīni ir visvairāk brokoļos, spinātos un sparģeļos. B12 vitamīns ir dzīvnieku izcelsmes produktos, piemēram, gaļā vai olās. Taču bērni diemžēl mēdz izvairīties no konkrēto pārtikas produktu ēšanas, kā arī mūsdienās dažādi pārtikas izstrādājumi ražošanas procesā zaudē daļu vērtīgo vitamīnu, kas arī samazina iespēju tos uzņemt nepieciešamajā daudzumā. Piemēram, dienā nepieciešamā vitamīna B12 deva bērniem ir no 0,9 līdz 1,8 mikrogramiem.

Grūtības koncentrēties un pasliktināta redze

Ja atvasei ir sūdzības par grūtībām koncentrēties skolā vai mājās pildot mājasdarbus, tas var liecināt, ka bērnam organismā trūkst omega-3 taukskābes. Par omega-3 trūkumu arī var norādīt atmiņas traucējumi un redzes pasliktināšanās, piemēram, grūtības redzēt tālumā vai tuvumā. Omega-3 ir ļoti būtiskas bērniem, kas apmeklē gan bērnudārzu, gan skolu, jo to galvenais uzdevums ir palīdzēt nodrošināt normālu smadzeņu darbību un redzi. Taukskābju trūkums bērniem primāri saistīts ar to, ka organisms šīs taukskābes pats neražo. Tāpat arī daudzas ģimenes ikdienā uzturā reti lieto jūras produktus, piemēram, treknās zivis vai zivju eļļu, kas ir izteikti piesātinātas ar vērtīgajām taukskābēm. Piemēram, bērniem no četru līdz astoņu gadu vecumam dienā nepieciešams uzņemt aptuveni 250 mg EPS/DHS jeb divas reizes nedēļā ēst jūras produktus, piemēram, lasi.

Sāpes muskuļos un garastāvokļa izmaiņas

Līdzīgi kā ar D vitamīnu, arī par pazeminātu magnija līmeni organismā bērniem var signalizēt sāpes augšanas aktīvajās fāzēs. Tāpat magnija trūkums var būt saistīts ar miega traucējumiem, straujām garastāvokļa izmaiņām, piemēram, vienu brīdi bērns var būt hiperaktīvs, bet nākamajā – saskumis un nomākts. Arī izteikts satraukums un nervozitāte par došanos uz bērnudārzu vai mācību procesu skolā var liecināt par magnija trūkumu. Tas ir tāpēc, ka magnijs organismā palīdz nodrošināt normālu muskuļu darbību un enerģijas ieguves vielmaiņu. Magnijs visvairāk ir zaļajos dārzeņos – spinātos un brokoļos, kā arī pākšaugos, auzu pārslās un dažādos riekstos, piemēram, mandelēs un lazdu riekstos.

Pārdomāta vitamīnu uzņemšana

Foto: Freepik.com/ gpointstudio

Tāpat kā pieaugušajiem, arī bērniem ne vienmēr izdodas visas organismam nepieciešamās uzturvielas ikdienā uzņemt ar veselīgu un sabalansētu uzturu. Turklāt daudzi bērni pārtikas produktu ziņā ir izvēlīgi un ne vienmēr visam veselīgajam dod priekšroku. Vitamīnu un minerālvielu trūkuma kompensēšana ar to papildu uzņemšanu ir normāla prakse, taču tam ir jābūt atbildīgam un pārdomātam procesam. Piemēram, vecāki var rūpīgi novērtēt atvasi, apvaicāties par pašsajūtu, ņemt vērā ēšanas paradumus, kā arī konsultēties ar ārstu vai farmaceitu. Tāpat ieteicams reizi gadā veikt profilaktiskās asins analīzes, lai pārliecinātos par attiecīgo vitamīnu un minerālvielu līmeni organismā.

Aptiekās ir pieejami uztura bagātinātāji dažādās formās, piemēram, sīrupu, balzāmu, tablešu, gumijas konfekšu un spreju. Galvenā atšķirība starp vitamīnu un minerālvielu formām ir lietošanas ērtums, piemēram, tabletēm pa virsu jāuzdzer negāzēts ūdens, kas reizēm var sarežģīt procesu. Savukārt gumijas konfektes bērniem var šķist interesantākas un ērtākas – tām papildus ir pievienotas garšas, kā arī tās ir interesantās formās, kas pašus mazākos var motivēt tos lietot ikdienā. Tikmēr līdzekļi šķidrā formā ātrāk uzsūcas organismā.