Uzturvielu nepietiekamības skrīninga tūre apceļos Latviju
Lai veicinātu sabiedrības izpratni par uzturvielu nepietiekamības riskiem un iespējām saņemt valsts apmaksātu medicīnisko papilduzturu, no 24. marta līdz 4. aprīlim, norisināsies "Nutricia uzturvielu nepietiekamības skrīninga tūre". Tās laikā tiks apceļotas sešas Latvijas pilsētas – Rīga, Liepāja, Valmiera, Ventspils, Jelgava un Daugavpils, piedāvājot vietējiem iedzīvotājiem bezmaksas uzturvielu nepietiekamības skrīningu un informatīvu konsultāciju pie uztura speciālista par uzturvielu nepietiekamību.
“Nutricia uzturvielu nepietiekamības skrīninga tūre” norisinās kampaņas “Svara zudums – noskaidro savu uzturvielu nepietiekamības risku!” ietvaros, kas tiks atklāta līdz ar pirmo tūres pieturvietu 24. martā Rīgā, pie Latvijas Nacionālās operas ēkas, kur no plkst. 10.00 līdz 17.00 būs iespēja veikt uzturvielu nepietiekamības skrīningu, kā arī noteikta uzturvielu nepietiekamības riska gadījumā saņemt konsultāciju pie uztura speciālista. Katrā no pilsētām līdztekus uztura speciālistam piedalīsies arī topošie uztura speciālisti un uzturzinātnieki no Rīgas Stradiņa universitātes.
Neplānots svara zudums – bīstams un nevēlams līdzgaitnieks slimojot
Uzturvielu nepietiekamība jeb malnutrīcija Latvijā kļūst par arvien nopietnāku veselības problēmu, kas bieži paliek nepamanīta. Galvenās uzturvielu nepietiekamības pazīmes ir svara, apetītes zudums, izteikts nogurums, muskuļu vājums, kā arī nomākts garastāvoklis, biežas infekcijas.
“Uzturvielu nepietiekamība rodas, ja pacients nepietiekami uzņem vai organisms neuzsūc uzturvielas. Tās cēloņi var būt dažādi – slimības izraisītas sekas, piemēram, apetītes zudums, slikta dūša, grūtības norīt vai vemšana. Pati slimība arī var ietekmēt vielmaiņu, kā rezultātā pieaug uzturvielu vajadzības, bet cilvēks nespēj uzņemt sev nepieciešamo uzturvielu daudzumu. Par iemeslu var būt arī finansiālas grūtības, tātad piekļuve kvalitatīvam uzturam. Pārāk bieži uzturvielu nepietiekamības riski paliek nepamanīti. Tos laicīgi nerisinot, var tikt apgrūtināta ne tikai atveseļošanās, bet arī pati terapija. Cilvēka ķermenis paliek vājš, nespējīgs un ilgtermiņā – mainās ķermeņa uzbūve, tajā skaitā samazinās muskuļu masa un cieš dzīvībai svarīgo orgānu darbība,” norāda dietoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes studiju programmu “Uzturs” un “Uzturzinātne” direktore un Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācijas līdzdibinātāja Lolita Neimane.
Uzturvielu nepietiekamība biežāk pavada pacientus, kam nesen veiktas apjomīgas kuņģa un zarnu trakta operācijas, bijis insults, ķīmijterapija vai staru terapija, ja ir onkoloģiska saslimšana, smagas infekcijas, zarnu iekaisums vai cita veida veselības traucējumi. 2021. gada Magazine of European Medical Oncology pētījums rāda, ka īpaši liels risks ir onkoloģijas pacientiem – nepietiekama uztura izplatība atkarībā no onkoloģiskās slimības lokalizācijas ir aptuveni 20% līdz 80% gadījumu. Turklāt no 10% līdz 20% onkoloģijas pacientu nāves cēlonis ir nevis pats vēzis, bet uzturvielu nepietiekamība.
Tūres mērķis – veicināt sabiedrības un līdzcilvēku izpratni par uzturvielu nepietiekamību
Kampaņas “Svara zudums – noskaidro savu uzturvielu nepietiekamības risku” un tūres mērķis ir informēt par uzturvielu nepietiekamības simptomiem, riskiem, kā arī par iespēju saņemt speciālista konsultācijas un valsts apmaksātus medicīniskā papilduztura produktus uzturvielu nepietiekamības pacientiem.
Medicīniskais papilduzturs ir medicīniskiem nolūkiem paredzēta pārtika, ko lieto veselības aprūpes speciālista uzraudzībā, ja pacients nesaņem pietiekami daudz uzturvielu ar ikdienas uzturu. Medicīniskā papilduztura produkti ir bagāti ar uzturvielām (olbaltumvielām, enerģiju, vitamīniem un minerālvielām) un ar augstu enerģētisko vērtību.
"Kopš 2023. gada cilvēki ar uzturvielu nepietiekamību var pieteikties valsts apmaksātam medicīniskajam papilduzturam. Tomēr joprojām daudzi cilvēki neizprot šo veselības problēmu un ārstu redzeslokā nonāk novēloti, tāpēc mūsu mērķis ar šo tūri ir veicināt izpratni un atgādināt, kādas ir galvenās pazīmes un uzturvielu nepietiekamības riski," uzsver Dainis Rudovičs, Nutricia medicīnas attiecību un tirgus pieejamības vadītājs Baltijā.
Kā pieteikties valsts apmaksātam medicīniskajam papilduzturam?
Lai saņemtu valsts apmaksātu medicīnisko papilduzturu, pacientam jāveic šādi soļi:
1. Konsultācija pie ārstējošā ārsta vai ģimenes ārsta: pacientam ir jāapmeklē ārsts (līgumattiecībās ar NVD), lai izvērtētu uzturvielu nepietiekamības risku.
2. Ārsts izsniedz nosūtījumu uz Austrumu slimnīcas Klīniskās barošanas kabinetu.
3. Pacientam jāpierakstās uz pirmo konsultāciju Klīniskās barošanas kabinetā, kas var notikt klātienē vai attālināti. Pierakstīties var pa tālruni 22034606 (pieņemšanas laiki: darba dienās no plkst. 8:30 līdz 15:00).
4. Austrumu slimnīcas uztura speciālists vai ārsts novērtē pacienta stāvokli un izraksta piemērotāko medicīnisko papilduzturu, kā arī nosaka tā devas un lietošanas režīmu.
5. Pacientam medicīniskā papilduztura produkti tiek piegādāti trīs darba dienu laikā pēc izrakstīšanas.
6. Pacientam ir jāveic kontrolvizītes Klīniskās barošanas kabinetā ik pēc 2-8 nedēļām, lai novērtētu uztura efektivitāti un nepieciešamības gadījumā pielāgotu uztura devas vai papilduztura veidu.
Aicinām sekot līdzi tūres norisei un izmantot iespēju veikt bezmaksas uzturvielu nepietiekamības skrīningu savā pilsētā!
