UZTURA HIGIĒNA
higiēnas nozare, kas pētī pilnvērtīga uztura un vesela cilvēka racionāla uztura problēmas. Uztura higiēnai attīstoties, no tās ir atdalījusies dietoloģija - mācība par slima cilvēka uztura problēmām. Patstāvīga nozare ir arī mācība par zīdaiņa ēdināšanu. Uztura higiēnas pētījumu pamatā ir fizioloģijas, bioķīmijas, vitaminoloģijas un klīniskās medicīnas jaunākās atziņas par uztura lomu cilvēka organisma augšanā un attīstībā, kā arī veselības un darbaspēju saglabāšanā, mūža pagarināšanā.
Uztura higiēna pētī cilvēka vajadzību pēc uzturvielām atkarībā no dzimuma, vecuma, profesijas, darba rakstura un fiziskās slodzes, klimata un ģeogrāfiskās zonas, nacionālajām u.c. īpatnībām, izstrādā uztura fizioloģiskās normas atsevišķām iedzīvotāju grupām, bērniem pirmsskolas iestādēs un skolās, sastāda ārstniecības un profilakses uzturu cilvēkiem uzņēmumos, kur ir kaitīgi darba apstākļi. Uztura higiēnas uzdevums ir noteikt arī uzturlīdzekļu kvalitāti un noskaidrot, kādos apstākļos tā saglabājas, izstrādāt efektīvas sanitārās kontroles metodes sabiedriskās ēdināšanas un pārtikas rūpniecības uzņēmumos, veikt profilaktiskus pasākumus pret saindēšanos, uztura toksikoinfekcijām un intoksikācijām. Uztura higiēnas problēmas risina higiēnisti, fiziologi un bioķīmiķi daudzos zinātniskajos institūtos un laboratorijās, kā arī veselības aizsardzības iestādēs.
