Uztura padome: veselīgu ēšanas paradumu veidošanā ļoti svarīga loma ir ēdināšanas uzņēmumu iesaistē
Uztura padome piektdien Veselības ministrijā iepazinās ar jaunāko pētījumu par Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošajiem paradumiem, kā arī pārrunāja rīcības virzienus ēdināšanas sistēmas pilnveidošanai izglītības iestādēs, ārstniecības iestādēs un sociālās aprūpes centros.
Uztura padomi vada veselības ministrs Hosams Abu Meri.
“Liekā svara un aptaukošanās pieaugums ir viens no nopietnākajiem sabiedrības veselības riskiem Latvijā, un tā ierobežošanai nepieciešami kompleksi mērķtiecīgi pasākumi un prognozējams finansējums. Apstiprinātais rīcības plāns paredz starpnozaru sadarbību, lai mazinātu hronisko slimību slogu un paaugstinātu veselībā nodzīvoto gadu skaitu. Pozitīvi vērtējama ēdinātāju aizvien plašāka vēlme piedāvāt veselīgu un kvalitatīvu uzturu, rūpējoties gan par maltīšu pasniegšanu, gan kvalitāti. Paldies atbildīgiem uzņēmējiem, apzinoties savu lomu sabiedrības veselības stiprināšanā un gatavību uzlabot produktu sastāvu, iesaistoties arī pārtikas ražotāju memorandā par pakāpenisku sāls un cukura samazināšanu produktos,” atzīmēja veselības ministrs Hosams Abu Meri.
Dalībnieki pārrunāja paradumu maiņas instrumentus, tostarp nodokļu politiku un sabiedrības zināšanas par uzturu, kas joprojām ir nepietiekamas, tajā skaitā tika akcentēta nepieciešamība veidot izpratni par veselīgu uzturu un paradumiem pēc iespējas agrīnākā vecumā. Vienlaicīgi tika atzīta ēdināšanas uzņēmumu būtiskā loma veselīga uztura paradumu veidošanā. Lai veicinātu pārmaiņu ieviešanu praksē un plašāku ēdinātāju iesaisti, padomes darbā turpmāk tieši iesaistīs arī ēdināšanas uzņēmumu pārstāvjus.
Lai uzlabotu ēdināšanas kvalitāti, Uztura padome piektdien vienojās uzsākt darbu pie grozījumiem Ministru kabineta noteikumos par uztura normām izglītības iestādēs un ārstniecības iestādēs, kā arī sociālās aprūpes institūcijās.
Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums 2024. gadā sniedz visaptverošu priekšstatu par pieaugušo iedzīvotāju dzīvesveida tendencēm un veselībpratību. Salīdzinot ar 2022. gadu, 2024. gada aptauja parāda nelielas pozitīvas tendences: ikdienā vairāk tiek lietoti augļi un ogas, pieaudzis respondentu īpatsvars, kuri nelieto nemaz vai lieto tikai vienu karotīti cukura pie kafijas vai tējas. Tomēr aptauja arī rāda, ka palielinājies enerģijas dzērienu patēriņš pieaugušo vidū, kā arī pieaug to iedzīvotāju īpatsvars, kuri gatavajam ēdienam pievieno vēl papildu sāli. Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina par to, ka liekā ķermeņa masa vai aptaukošanās rādītājs sabiedrībā nav pieaudzis un rādītājs saglabājas stabils – vidēji ap 60%.
Centra speciālisti uzsvēra izteiktas paradumu atšķirības starp dzimumiem, vecuma un sociāli ekonomiskajām grupām – sievietēm kopumā ir veselīgāki ieradumi, taču fiziskā aktivitāte brīvajā laikā ir zema visās grupās. Šie rezultāti apliecina nepieciešamību uz konkrētām iedzīvotāju grupām orientētām veselības veicināšanas iniciatīvām.
Pārtikas un veterinārais dienests, veicot regulāru ēdināšanas uzraudzību izglītības, sociālās aprūpes, ārstniecības un slēgta tipa iestādēs, ir apkopojis iespējas ēdināšanas kvalitātes pilnveidei. Dienests norāda, ka vairākās iestādēs nepieciešams stiprināt ēdienkartes izvērtēšanu un iekšējo kontroli, kā arī uzlabot sadarbību starp iestādes vadību, vecākiem un ēdinātājiem, lai veicinātu bērniem un citām mērķa grupām pilnvērtīga uztura paradumus.
Dienests arī uzsver iespējas pilnveidot ēdienkaršu daudzveidību un ēdienu pasniegšanas praksi, ņemot vērā mūsdienīgus uztura paradumus un bērnu ēšanas preferences. Uzlabojumi saistīti ar virtuves personāla zināšanu stiprināšanu veselīga un speciālā uztura gatavošanā. Tāpat nepieciešams aktualizēt pārtikas produktu sastāva datus un precizēt uztura normu piemērošanu. PVD uzskata, ka, mērķtiecīgi pilnveidojot procesus, iespējams uzlabot ēdināšanas kvalitāti un nodrošināt sabalansētu un augstas kvalitātes uzturu.
Zemkopības ministrija ir izstrādājusi Rīcības plānu skolēnu ēdināšanas sistēmas pilnveidošanai 2025.–2027. gadam, kura mērķis ir nodrošināt skolēniem veselīgu, kvalitatīvu un garšīgu maltīti, kas gatavota galvenokārt no vietējiem, ilgtspējīgi ražotiem produktiem. Plāns paredz stiprināt visu iesaistīto pušu izpratni par sabalansētu uzturu, ēšanas kultūru un ilgtspējīgu dzīvesveidu, veidojot skolēnu ēdināšanu kā nozīmīgu ieguldījumu bērnu veselības veicināšanā un izglītības kvalitātē.
Uztura padomes darbības mērķis ir veicināt uztura politikas īstenošanu, analizējot ar uzturu saistītās sabiedrības veselības problēmas un sniedzot priekšlikumus šo problēmu risināšanai. Tajā iekļauti pārstāvji no Slimību profilakses un kontroles centra, Pārtikas un veterinārā dienesta, Izglītības un zinātnes ministrijas, Labklājības ministrijas, Zemkopības ministrijas, Latvijas Diētas ārstu asociācijas, LBTU Pārtikas institūta, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas, Latvijas Pediatru asociācijas, Latvijas Universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas, Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācijas.
