Liela daļa iedzīvotāju lieto uztura bagātinātājus. Daži to lieto, jo uzskata, ka neēd pietiekami labi, lai nodrošinātu sev uzturvielas optimālā daudzumā. Citi lieto uztura bagātinātājus, jo vēlas ko izārstēt vai arī izsargāties no kādas slimības.

Uztura speciālisti vienmēr ir uzsvēruši, ka uzturs, ko mēs lietojam, ir vislabākais vitamīnu, minerālvielu, taukskābju, aminoskābju un šķiedrvielu avots un ka ēdiens un barības vielas dabiskā formā ir vislabāk piemērotas cilvēka gremošanas sistēmai, piemēram, uztura bagātinātājos parasti ir tikai viena veida uzturvielas, tām trūkst enerģijas, šķiedrvielu un citu uztura sastāvdaļu, kas nodrošina pareizu barības vielu līdzsvaru organismā. Tā kā pēdējo gadu laikā cilvēki pastiprinātu uzmanību vairs nevelta uzturvielu trūkumam organismā, bet gan iespējami veselīgam uzturam un iespējai izvairīties no hroniskām kaitēm, pieprasījums pēc uztura bagātinātājiem ir krasi pieaudzis. Tomēr pētniekiem ir vēl ilgi un smagi jāstrādā, lai pierādītu uztura bagātinātāju ietekmi uz cilvēka organismu. Uzturu bagātinātāju ietekme uz organismu ir atkarīga no uzturā uzņemto barības vielu daudzuma, kā arī no citiem faktoriem, kas ietekmē barības vielu uzsūkšanos un vielmaiņu. Turklāt var nākties lietot uztura bagātinātājus gadiem ilgi, līdz tie sniegs kādu labumu jūsu veselībai, tādēļ to patieso devumu ir ļoti grūti aprēķināt. Par spīti šiem sarežģījumiem, klajā nāk arvien jauni pētījumi, kas uzsver konkrētu uztura bagātinātāju labvēlīgo ietekmi.

Iegaumējiet

• Uztura bagātinātāji veselīgāku uzturu nepadarīs. Ēdiet dažādu pārtiku - daudz augļu un dārzeņu, pilngraudu produktus un augstvērtīgas olbaltumvielas katru dienu.
• Nepārcentieties. Izvēloties multivitamīnu piedevas, nav pamata uztraukumam par uzturvielu daudzumu tajās, turpretim cilvēkiem, kas plāno lietot vienas uzturvielas uztura bagātinātājus ārstniecības nolūkos, ieteicams konsultēties ar ārstu vai kvalificētu dietologu.
• Uzmanieties no jaunākajiem universālajiem produktiem. Daži uztura bagātinātāji ir tikai reklāmas slogans - bez zinātniska pamatojuma, kas, iespējams, varētu pat pilnībā apgāzt to reklāmās apgalvoto. Nav "maģisko" zālīšu visu kaišu novēršanai.
• Ikvienam, kurš ārstējas no vēža, ieteicams konsultēties ar ārstu par vitamīnu uztura bagātinātāju lietošanu. Dažkārt uztura bagātinātāji var būt kontrindicēti.
  
  

Multivitamīni

Visplašāk pazīstamie uztura bagātinātāji ir multivitamīni. Tā kā lielākā daļa pētījumu ir vērsti uz kādu konkrētu uzturvielu, nevis grupu, multivitamīni ir pētīti salīdzinoši reti. Tomēr ir iegūti droši pierādījumi, ka multivitamīnu lietošanu katru dienu palīdz samazināt risku saslimt ar sirds slimībām, piedzīvot trieku un saslimt ar dažu veidu infekciju slimībām. Kādai pētnieku grupai nesen izdevās atklāt, ka lielai daļai cilvēku multivitamīni palīdzētu uzlabot veselību. Tie var būt veselīgi sievietēm reproduktīvajā vecumā, cilvēkiem, kas dienā lieto vairāk nekā vienu vai divus alkoholiskus dzērienus, tiem, kas uzturā nelieto pietiekami daudz augļu un dārzeņu, kā arī vecāka gada gājuma cilvēkiem. Tomēr viena tablete dienā nevar novērst nepilnīga uztura, mazkustīga dzīvesveida, smēķēšanas vai aptaukošanās radītās problēmas, turklāt multivitamīni nevar aizvietot veselīgu pārtiku; pārtikā ir svarīgas vielas, piemēram, šķiedrvielas, augu aktīvās ķīmiskās vielas un neaizstājamas aminoskābes.

Folskābe

Mūsdienās zinātniekiem ir izdevies iegūt skaidrus pierādījumus, ka folskābe var mazināt tādus iedzimtus nervu caurules defektus kā mugurkaulāja šķeltne. Defekts rodas, neaizveroties embrija nervu caurulei, kas var izraisīt nāvi vai nopietnus mugurkaula bojājumus. Ja sieviete uzņem folskābi pirms palikšanas stāvoklī, var novērst pusi no šo defektu gadījumu. Tādēļ sievietei, kas var vai plāno palikt stāvoklī ir prātīgi lietot 400 mikrogramus folskābes uztura bagātinātāja dienā.

Ir arī iegūti pierādījumi, kas apstiprina, ka folskābe var samazināt risku saslimt ar sirds slimībām. Pētījumos ir noskaidrots, ka cilvēkiem, kuru organismā ir vairāk aminoskābes homocisteīnā, pastāv lielāks risks saslimt ar sirds slimībām; tiem, kuri uzņem vairāk folacīna jeb folskābes no uztura bagātinātājiem, ķermenī ir zemāks homocisteīna līmenis. Arī šajā gadījumā labi palīdz 400 miligrami folskābes uztura bagātinātāju dienā.

B12 vitamīns

B12 vitamīna trūkums orgnanismā parasti ir vecāka gada gājuma cilvēkiem, jo tā absorbcija ir nepieciešama kuņģa sula, taču tās daudzums, cilvēkam kļūstot vecākam, samazināms. Zems šī vitamīna līmenis organismā var izraisīt arī paaugstinātu homocisteīna līmeni, tādējādi paaugstinot risku saslimt ar sirds slimību. B12 vitamīna, kas ir uztura bagātinātājos, uzsūkšanai organismā nav nepieciešama kuņģa skābe, tādēļ lielākai daļai cilvēku pietiekamu B12 vitamīnu saturu organismā palīdz uzturēt multivitamīni vai B grupas vitamīnu uztura bagātinātāji, kuros ir vismaz 25 miligrami B12 vitamīna. Pētījumos ir secināts, ka lielai daļai vecāka gada gājuma cilvēku B12 vitamīns var palīdzēt uzlabot veselību.

D vitamīns

Daudzi cilvēki neapzinās, ka D vitamīns ir tikpat svarīgs kaulu veselībai kā kalcijs. Tā galvenais avots ir saules gaisma, tādēļ cilvēkiem, kuru reliģiskā pārliecība vai kultūras piederība aizliedz sauļoties, kā arī vārgiem, veciem cilvēkiem, kas bieži neuzturas ārpus telpām - saulē, var būt D vitamīna trūkums organismā. Turklāt, cilvēkam novecojot, tā ķermenis minēto vitamīnu no saules gaismas izstrādā arvien mazāk. Ir pierādījumi, ka lielam skaitam vārgu, vecāka gadagājuma cilvēku ir D vitamīna trūkums organismā, kas paaugstina risku saslimt ar osteoporozi un piedzīvot kaulu lūzumus. Lielākajai daļai cilvēku izdotos uzlabot veselību, lietojot multivitamīnus, kuros ir 400 IU D vitamīna; cilvēkiem, kas vecāki par 70 un maz uzturas saulē, ieteicams uzņemt 600 IU D vitamīna katru dienu. Labākai absorbcijai uzņemiet D vitamīnu dienas galvenajā ēdienreizē, jo tas ir taukos šķīstošs vitamīns.

Kā bērnu vecāki lai saprot, kuri būtu piemērotākie vitamīni viņu bērniem un vai tie vispār vajadzīgi?

Lielākā daļa, ja ne visi, ir reģistrēti Uztura bagātinātāju reģistrā, kas nozīmē, ka tos iespējams iegādāties bez jebkādas konsultācijas ar speciālistu. Apmulsumu un jautājumus var radīt gan lielā vitamīnu dažādība, gan arī dažādas devas konkrētiem vitamīniem multivitamīnu sastāvā. Vitamīnu, ko var norādīt pārtikas preču marķējumā, ieteicamās diennakts devas ir minētas MK noteikumu Nr. 964 4. pielikumā. Te gan nav skaidrojama, vai šīs devas attiecas uz jebkuru vecuma grupu - vai tiešām nav atšķirības starp zīdaiņiem un pieaugušajiem uzņemamo vitamīnu daudzumu? Vēl ir atrodamas vitamīnu vidējās dienas devas - Ieteicamās enerģijas un uzturvielu devas Latvijas iedzīvotājiem (apstiprinātas ar Veselības ministrijas 2008. gada 15. oktobra rīkojumu Nr. 174), kur ir izdalītas vecumgrupas. Konkrētu vitamīnu diennakts devas dažādos multivitamīnos atšķiras - kā piemērs tam ir A vitamīna devas dažādos multivitamīnos. Protams, vienai multivitamīnu tabletei nav jānodrošina bērnam viss nepieciešamais konkrētā vitamīna daudzums, tomēr jautājums paliek, vai šie multivitamīni vispār (un kad) ir vajadzīgi, jo īpaši, ja tos var brīvi bez speciālista konsultācijas lietot, vai nav iespējama kaut šo vitamīnu pārdozēšana, vecākiem eksperimentējot un meklējot labākos vitamīnus saviem bērniem?

Klīniskā farmaceite Bērnu KUS Inese Sviestiņa LĀB konferencē Ko ēd Latvijas bērni norādīja, ka: "Diemžēl joprojām uztura bagātinātāji ir joma, kur cilvēkiem tiek sasolīti vislielākie brīnumi, tāpēc būtu nepieciešama daudz stingrāka to kontrole, kas un kā tiek reklamēts." Saskaņā ar Latvijas likumiem neviena uztura bagātinātāja reklāmā "nedrīkst izvietot vai lietot norādes vai atsauces par to, ka uztura bagātinātājs novērš saslimšanu, ārstē vai izārstē slimības, vai atsauces uz šādu iespēju", jo uztura bagātinātāji ir "pārtikas produkti parastā uztura papildināšanai". Inese Sviestiņa piebilda, ka: "Tas, kam cilvēki vairāk ticēs - reklāmām vai zinātniskiem pierādījumiem saistībā ar pašu vai bērnu veselību -, paliek cilvēku pašu ziņā. Veselības aprūpes speciālistam būtu jācenšas sniegt pēc iespējas objektīvāku un saprotamāku informāciju, lai cilvēkos nerastos vēlme pēc dažādu brīnumlīdzekļu iegādes tikai tāpēc, ka to reklāmas vai reklamētāji viņus uzrunā saprotamāk."

Uzmanieties no medikamentu un barības vielu mijiedarbības.

Gan medikamentiem, gan barības vielām ir viens uzsūkšanās un vielmaiņas ceļš mūsu ķermenī, kas var radīt iespējamu mijiedarbību, piemēram, kalcijs var saistīt dažas antibiotikas, mijiedarbojoties ar tām uzsūkšanās laikā, tādēļ, ja lietojat vai plānojat lietot uzturvielas terapeitiskās devās, pārliecinieties, vai nav iespējama kāda no šīm mijiedarbībām.

Bīstamas devas

ASV Valsts Zinātņu akadēmija un Kanādas organizācija Health Canada ir noteikušas apmierinošu augstāko uzņemšanas līmeni (UL) lielai daļai uzturvielu, tostarp arī kalcijam (2500 mg/dienā) un D vitamīnam (2000 IU/dienā). UL ir apzīmējums augstākajam ikdienā uzņemamo uzturvielu līmenim, kas neizraisa nekādas veselības atbildes reakcijas nevienam cilvēkam. Tiklīdz ir pārsniegts augstākais UL līmenis, pieaug risks saskarties ar veselības pretreakciju. Lietojot uztura bagātinātājus, vadieties no veselā saprāta un loģikas, vienalga, ir vai nav noteikts augstākais ieteicamais līmenis katrai uzturvielai.

A vitamīns lielos daudzumos var radīt aknu bojājumus, ādas problēmas, nogurumu un citas nevēlamas reakcijas. Lietojot to lielos daudzumos var rasties smagi iedzimti defekti. D vitamīns lielos daudzumos var izraisīt kalcija nogulsnējumus sirds un citos asinsvados, traucēt kalcija vielmaiņu un kaulu masas zudumu. Abu vitamīnu pārmērīga lietošana ilgā laika posmā var būt pat letāla. Pārmērīgai cinka un citu minerālvielu uzņemšanai var būt nepatīkamas sekas - no nelabuma un caurejas līdz nāvei, ja tie ir uzņemti tik lielos daudzumos, ka nogulsnējas ķermeņa audos.